Jānis Ošlejs: Likumos nepieciešamās izmaiņas Zolitūdes traģēdijas atkārtošanās novēršanai  (52)

Zolitūdes traģēdija nedrīkst atkārtoties, tāpēc, pirmkārt, nepieciešams papildināt būvkonstrukciju aprēķina normas, pieprasot būves inženieriem vienmēr ievietot konstrukcijā būvelementus, kas spēj pretoties pēkšņai progresējošai sagrūšanai, otrkārt, stingri pārraudzīt būvdarbu veikšanu un ekspluatācijā esošās ēkas un, treškārt, ar likumu noteikt, ka pēc avārijas signalizācijas ieslēgšanās cilvēki tiek uzreiz evakuēti vienmēr.

Eiropas un arī Latvijas būvnormatīvi diezgan labi apraksta, kā ēkas konstruktoriem jāveic aprēķini, lai nodrošinātu, ka būve iztur prasīto slodzi. Tomēr standarts tikai ļoti vispārīgi nosaka, ka ēkai jābūt kopumā stabilai, nesniedzot konkrētus padomus un aprēķina metodes. Rezultātā inženieri var uzprojektēt ēku, kas lieliski darbojas zem paredzētās slodzes un ir stabila, — ja vien visi būves elementi ir savā vietā. Diemžēl bieži netiek veikti aprēķini par to, kas notiek, ja kāda no kolonnām pēkšņi sabrūk vai kopne noslīd no balstiem, vai kāds elements salūzt, radot neparedzētas piepūles blakus būvelementos. Vienai pārslogotai vai nepareizi uzprojektētai, vai nekvalitatīvai detaļai sabrūkot, var sākties ķēdes reakcija, kas sagrauj nākošo elementu, kas nav projektēts sabrukuma radītai, neplānoti lielai un neparedzēti vērstai slodzei, kas tālāk rada pārlieku piepūli uz nākošo elementu u.t.t., līdz visa būve vienā mirklī ir sabrukusi — kā Maksimas lielveikals Zolitūdē.

Maksimas lielveikals nav pirmā būve pasaulē, kas negaidīti pilnībā sagruvusi. Piemēram, Novosibirskā būvniecības laikā pēkšņi pilnībā sabruka pabeigts divpadsmit stāvu ēkas karkass, jo kāds pirms betonēšanas kolonas veidnī bija iemetis pufaiku. Savā būvnieka pieredzē pats esmu bijis liecinieks plašai un pēkšņai ēkas sabrukšanai būvniecības laikā gan Igaunijā, kur darbus veica somu ģenerāluzņēmējs, gan Zviedrijā. Par laimi tur neviens cilvēks necieta. Amerikas Savienotajās Valstīs ir publicēti apraksti par daudzām šādi strauji un katastrofāli sabrukušām ēkām, parasti sabrukšanai notiekot ēkas būvniecības laikā, jo kāds kaut kur novietoja pārāk lielu slodzi — piemēram, kaudzi ar būvmateriāliem — tā izsaucot viena būves konstruktīvā elementa sagrūšanu, kam kā domino kauliņi sekoja pārējie. Citās reizēs katastrofāla sabrukšana ir atgadījusies, demontējot kādu no ēkas sienām tās paplašināšanas laikā, kad tika piemirsts, ka bieži gala sienas ir kopējo ēkas stabilitāti nodrošinošs elements.

Ziemeļamerikā diskusija par progresējošas sabrukšanas novēršanu intensificējās pēc Dvīņu torņu katastrofas, kas lika uzdot jautājumu, vai gan būves nebūtu jāprojektē tā, lai, ja terorists uzspridzina daļu ēkas, tā pēkšņi nesagāztos visa.

Pirmā valsts, kas būves konstrukciju projektēšanas normatīvos ievietoja metodes, kas novērš konstrukcijas progresējošu sabrukumu bija Kanāda, kas 2009. gadā standartā A23-09 definēja, kā jāprojektē betona būves tā, lai tās pēkšņi nesagāztos kā domino kauliņi.

Primekss, uzņēmums, kuru vadu, arī būvē daudzstāvu betona pārsegumus, izmantojot šķiedrbetona tehnoloģiju. Lai paaugstinātu mūsu konstrukciju drošību pret katastrofālu sagrūšanu mēs, papildus Eiropas un Latvijas likumā prasītajam slodzes noturības aprēķinam, ievietojam Kanādas standartā noteiktos pastiprinošos elementus tā, lai, piemēram, vienai balsta kolonnai jebkādu iemeslu dēļ sagrūstot, mūsu pārsegums tikai ieliektos, bet ne sagrūtu, apslāpējot domino sagrūšanas efektu.

Diemžēl Eiropā šobrīd būvniecības normas precīzi neapraksta pieejas progresējošas sagrūšanas novēršanai, tāpēc mans ierosinājums ir Latvijai, ņemot vērā mūsu traģēdiju, būt pirmajai Eiropas valstij, kas papildina būvnormatīvu ar prasību ieprojektēt katastrofālu sabrukšanu novērsošus elementus un definēt, kā to pareizi veikt. Betona konstrukcijās tās var būt pat tikai dažas pareizi novietotas tērauda stiegras virs kritiski svarīgiem būvelementiem.

Tāpat rosinu pārrēķināt jau uzbūvētās sabiedriski nozīmīgās ēkas un izvērtēt iespēju iebūvēt tajās šādas konstrukcijas, īpašu uzmanību pievēršot saliktā dzelzsbetona un metāla konstrukciju karkasu ēkām.
Otrkārt, ņemot vērā plaši aprakstīto citu valstu pieredzi, kas liecina, ka būves dažkārt sagrūst tieši būvniecības laikā, ja būvmateriāli novietoti neveikli, rosinu pastiprināt normas un noteikt atsevišķu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja rekonstruēt tādas sabiedriski nozīmīgas celtnes, kuras būvniecības laikā turpina darboties. Šādu atļauju — ko varētu saņemt vienīgi pēc tāda darbu veikšanas projekta, kurā būtu pierādīts, ka būvniecības laikā ekspluatētajā ēkā nekur apzināti vai nejauši uz pārsegumiem netiks koncentrēti izvietoti būvmateriāli — varētu apstiprināt Valsts būvinspekcija. Tas ir īpaši svarīgi, apzinoties, ka dažās ēkās nav ieprojektēti katastrofālu sabrukšanu novērsoši konstruktīvie elementi.

Treškārt, apzinoties ēku konstruēšanas metodoloģiju, rosinu ar likumu noteikt, ka pēc avārijas signalizācijas ieslēgšanās vienmēr un uzreiz jāevakuē ēkas. Es saprotu, ka bieži signalizācija nostrādā bez redzama iemesla. Tomēr rosinu drīzāk nomainīt viltus signālu radošas signalizācijas sistēmas pret labākām, nevis pakļaut cilvēkus briesmām.

Nedomāju, ka publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums Būvinspekcijai pārbaudīt visu sabiedriski nozīmīgo celtņu būvkonstrukcijas ir reālistisks. Būve sastāv no tūkstošiem detaļu, katrai jābūt pareizi novietotai un izgatavotai atbilstošā kvalitātē. Sākotnējie projekti būvniecības procesā tiek mainīti, pielāgojoties apstākļiem un novēršot neprecizitātes vai risinot materiālu pieejamības problēmas un citas līdzīgas problēmas. Ja mēs vēlētos, ka valsts būvinspektors pārbauda katras skrūves un tērauda stiegras izvietojumu un stiprības klasi gan sākotnējā, gan visās izmainītajās projekta versijās un uz vietas objektā, mums būtu jāalgo tikpat būvinspektoru, cik inženieru projektē un būvē sabiedriski nozīmīgās ēkas, — tas ir vienkārši nereāli.

Vienlaikus vēlos norādīt, ka nevaru spriest par Maksimas lielveikala Zolitūdē sabrukšanas iemeslu. Raksta mērķis ir rosināt veikt sistēmiskas izmaiņas būvniecības likumos tā, lai, ja (kad) tiks pieļauta nākošā cilvēciskā kļūda konstrukcijas aprēķinā vai kāds būvkonstrukcijas elements tiks bojāts laika apstākļu, terora aktu, pārslodzes vai citu iemeslu dēļ, ēka pēkšņi nesagrūtu pilnībā. Vienlaikus rosinu kolēģus jau tūlīt betona ēku projektos papildus pielietot Kanādas vai ASV metodes.