Jānis Ramāns: Uzraudzītāji kārtis dala zem galda

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka personiskās ieinteresētības dēļ IAUI amatpersona izpaudusi komerciāla rakstura informāciju par azartspēļu biznesu. Tikai dienesta lietošanai paredzētā informācija amatpersonai bija kļuvusi zināma, veicot darba pienākumus laika posmā no 2003.gada līdz pat 2004.gada beigām. KNAB komentāros ir skops, jo pagaidām notiek izmeklēšana, un lieta ir ierosināta par faktu, ne pret konkrētām amatpersonām. Kura amatpersona nodevusi konfidenciālo informāciju, tuvākajās dienās vai pat nedēļās nekļūs oficiāli zināms, jo KNAB vēl neplāno lietu nodot kriminālvajāšanai.

Aizkulisēs gan baumo, ka nogrēkojusies ir IAUI priekšniece Signe Birne, kura informāciju nodevusi un īpašās labvēlības statusu piešķīrusi Jānim Zuzānam - „Alfor” jeb laimētavu tīkla „Fēnikss” valdes priekšsēdētājam. Arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš raidījumā „Nedēļa” šīs baumas nenoliedza. Kā stāsta zinātāji, krimināllietas ietvaros J.Zuzāns šī gada sākumā bijis izsaukts uz pratināšanu KNAB, savukārt S.Birnes mājā janvārī tika organizēta kratīšana. KNAB šo faktu nedz noliedz, nedz apstiprina.

Tiek izvirzītas arī dažādas versijas par to, kāpēc pusgada laikā ap šo tomēr nopietno krimināllietu bijis tik aizdomīgs klusums un kāpēc apstājies Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums pazemināt IAUI statusu no ministrijas pārziņā esošas iestādes līdz Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldei. Diez vai šāds klusums būtu iespējams, ja par to neparūpētos kāda augstu stāvoša amatpersona. Turklāt dīvaini, ka, vēršoties KNAB pēc informācijas, KNAB aizdomīgi taujāja, kāpēc pēkšņi interese tieši par šo krimināllietu.

Var jau būt, ka sakritības, bet uz tā fona azartspēļu statistika no IAUI runā pati par sevi. 2002.gada S.Birnes vadībā izstrādāto likumdošanas izmaiņu, kuras it kā bija vērstas uz azartspēļu izplatības samazināšanu, rezultātā spēļu automātu skaits pieaudzis no 10663 uz 12903, bet spēļu zāļu - no 176 uz 634. Šādas izmaiņas par samazināšanu grūti nosaukt būtu pat padomju propagandai.

Faktiski, likumdošanā iestrādājot dažnedažādus ierobežojumus azartspēļu biznesam, cēlā mērķa – mazināt iedzīvotāju atkarību no azartspēlēm – aizsegā notikusi tirgus pārdale. Jau pieminētais laimētavu tīkls „Fēnikss” šogad, salīdzinot ar pērno gadu, azartspēļu iekārtu skaitu dubultojis. No 1007 pagājušajā gadā uz 2059 šogad. „Alfor” spēļu zāļu skaits arī krietni audzis – pērn 46, bet šogad jau 84. Turklāt tik ievērojams kāpums panāks laikā, kad likumdošanā tika iestrādāti azartspēļu izplatību ierobežojoši mehānismi! Laimētavu tīkla „Fēnikss” apgrozījums 2005.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada pirmajiem trim mēnešiem palielinājies par 2.451 miljoniem latu, sasniedzot 3.871 miljonus. Tik liels apgrozījuma pieaugums nav bijis nevienam citam azartspēļu organizētājam! Tas liek aizdomāties par to, kas ir J.Zuzāna panākumu pamatā.

Turklāt nodoklis spēļu zālē ir tikai 70 lati mēnesī, bet kafejnīcās 95 lati. Vai tāpēc, ka lielajām firmām naudas mazāk?

Vienlaicīgi jājautā, kāpēc IAUI vadītāja daudzo ārzemju komandējumu laikā nav pamanījusi, ka ES dalībvalstīs tikpat kā nav spēļu zāļu, ka maksimālais automātu skaits vienā spēļu vietā ir 2 nevis 30 automāti. Turklāt automātiem ir noteikts maksimāli iespējamais vinnests, un tie ir aprīkoti ar „melnajām kastēm”, bet iespēlētā nauda tiek aplikta ar PVN. Diemžēl šādi ES vispārpieņemtie noteikumi neparādās nevienā IAUI izstrādātā dokumentā. Rodas jautājums - kas tad S.Birnei algu maksā un kā intereses viņa aizstāv?

Izbrīnu izraisa FM bezdarbība, pieļaujot tautas nospēlēšanos spēļu zālēs, nodokļu neiekasēšanu un ES pieredzes ignorēšanu. Kam jānotiek, lai politiķi sāktu rūpeties par valsts, tautas un mazo uzņēmēju, nevis atsevišķu miljonāru interesēm?