Daugavas krastmalā sapulcējušies eiropolitikas veidotāji apliecināja, ka ir ņēmuši vērā rūgtās pieredzes mācības. Viņi rēķinās ar nepielūdzamo realitāti, pārvērtējot šī projekta kādreizējās sakāpinātās "Drang nach Osten" ambīcijas un to radītās sekas.
Tāpēc beidzot tika atklāti un kritiski samērotas partnervalstu pieteiktās pretenzijas uz ES sniegtām privilēģijām ar to patieso gatavību dziļākai integrācijai un vēlmi pildīt uzņemtās saistības. Ukrainas un Gruzijas vadībai tas noteikti šķita pazemojošs brīdis. Tomēr reiz nākas apjēgt, ka Briselei vai Berlīnei vienkārši apnīk ārišķīga eiroentuziasma retorika, ko neattaisno paveikti darbi.
Protams, tie Austrumeiropas politiķi, kuri profitē no saspīlējuma vairošanas, jūtas vīlušies – tika cerēts uz ES nekritisku aizbildniecību pār Ukrainu un līdz ar to uz jaunu sasaluma pakāpi Briseles attiecībās ar Maskavu.
Šiem profitētājiem sevi atklāti pieskaita arī tagadējā Latvijas valdība. Tāpēc diemžēl nepārsteidz, ka tā pirms samita sarīkoja nevajadzīgu incidentu, pamatīgi sabojājot prezidējošās valsts reputāciju. Var dažādi izlocīties, bet skandāls ap krustā sisto "Putinam līdzīga uzņēmēja" lelli nav ierobežojams tikai strīdos par mākslinieciskās izteiksmes brīvību un tās robežām. Izstādi Stūra mājas pagalmā rīkoja tas pats organizators, kas atbildēja par Austrumu partnerības samitu – Latvijas valdības institūcija.
Šīs "drosmīgās" instalācijas izstādīšana bija klaja politiska kaprīze – visai Eiropai izrādīt Latvijas kareivīgo pretkrieviskumu, aizkaitināt un "pazemot" austrumu kaimiņu. Taču tā izrādījās pārcentība, kas aizkaitināja nevis tos, kuru dusmas tika gaidītas, bet tos, uz kuru aplausiem tika cerēts.
Acīmredzami kādi ļoti augsti samita viesi noteikti izteica mūsu valdībai savu nepatiku – spriežot pēc tā, kādā steigā, kategoriskumā un izbīlī nupat vēl suminātais "mākslas darbs" tika novākts.
Incidents atgādina par līdzīgu atgadījumu pirms Bila Klintona vizītes 1994. gada vasarā. Tolaik pie Brīvības pieminekļa stāvošā godasardze bija ietērpta tiešā pirmskara formastērpa kopijā, ieskaitot klasisko vācu dizaina "Stahlhelm" ķiveri.
Droši vien es nebiju vienīgais, kurš brīdināja Aizsardzības ministriju, ka šī detaļa var radīt nevajadzīgas starptautiskas problēmas. Diez vai ASV sabiedrība, redzot TV ziņās savu prezidentu stāvam blakus kareivjiem "nacistu ķiverēs", gribēs iedziļināties Latvijas neatkarības cīņu detaļās un mūsu armijas pirmskara formastērpu specifikā. Tāpat arī citur pasaulē šis ietērpa elements radītu nevajadzīgi dīvainu iespaidu.
Aizsardzības ministrijas vadība lika saprast, ka paši visu zina labāk un goda sardzes ietērps netiks mainīts, jo tā esot principa lieta. Man gadījās iepazīstināt Klintona vizīti organizējošos amerikāņu drošībniekus par iespējamo problēmu. Spriežot pēc viņu reakcijas, nekavējoties stājoties sakaros ar priekšniecību, šiem cilvēkiem tā šķita pietiekami nopietna. Nezinu, kurš un kā to panāca, bet godasardze tūlīt pat tika pie savām tagadējām galvassegām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
