Jaunais Latvijas Valsts prezidents savā amatā stājas ar cēlu mērķi un apņemšanos – kļūt par visas Latvijas tautas prezidentu, darīt labus darbus labiem cilvēkiem. Gluži ar tādu pašu nodomu nākuši un aizgājuši arī Raimonda Vējoņa priekšgājēji. Droši var teikt, ka arī tie, kas publiski par to neinformēja, savās domās tāpat vēlēja Latvijas tautai tikai labu.
Kādā nesenā intervijā jaunais Valsts prezidents atzīmēja, ka "prezidentam Latvijā nav nekādu speciālu darbības programmu, kuru gadījumā viņš varētu precīzi definēt, ko vēlas sasniegt." Ļoti žēl par tādu atziņu, bet no otras puses – tā ir iespēja interesentiem sniegt palīdzīgu roku, padomu, informēt augstāko amatpersonu par to, ko mēs gribētu sagaidīt nākamo četru gadu laikā.
Gribētos novēlēt prezidentam Vējonim sargāt un rūpēties par trīs vaļiem, uz kuriem balstīt veiksmīgu Latvijas attīstību.
Pirmkārt, tā ir ekonomika un ģeopolitika. Tranzīta nozare vienmēr ir bijusi nozīmīgs valsts ekonomikas elements, tāpēc būtu muļķīgi neizmantot iespēju, lai arī turpmāk to attīstītu par tautsaimniecības virzītājspēku. Infrastruktūra Latvijai ir – dzelzceļa tīkls, lielās un mazās ostas, valsts un reģionālās lidostas, pieeja resursiem un noieta tirgiem kaimiņvalstīs, tikai jāprot tas viss izmantot. Lai to izdarītu, prezidentam ir jāraugās uz ekonomiku un sadarbību ar uzņēmējiem plašākā mērogā, jo tikai viņam ir pieeja informācijai, kura visiem pārējiem nav. Tikpat svarīgi ir nenoniecināt savu svaru Eiropas Savienībā. Nevajag domāt, ka vadoņi Briselē vai Vašingtonā ir gudrāki. Kurš cits, ja ne prezidents, redzēs globālo loģisko pasaules dalījumu un valstu spēles un cīniņus. Viens no spēlētājiem ir Ķīna, kura ar savu "Zīda ceļu" jeb paplašināto "Zīda jostu" ir gatava maksāt visiem, kuri tai ir ceļā, lai tikai varētu nogādāt savas preces līdz gala patērētājam dažādās valstīs. Savstarpējo sadarbību vēlas stiprināt ES un ASV, un šajā ziņā Atlantijas okeānam ir milzīgs potenciāls. Konflikts Ukrainā ir rezultāts lielo globālo spēlētāju nervozitātei, kura valda ne bez iemesla. Ja valsts augstākā amatpersona dalītos informācijā ar uzņēmējiem, kuri uztur Latvijas ekonomiku, un ar sabiedrību, ja prezidents signalizētu par notikumiem pasaules politiskajā arēnā, viņam būtu ekskluzīva iespēja gūt arī atgriezenisko saiti. Protams, mainīt ģeopolitisko situāciju Latvijai diez vai izdosies, taču tā būs iespēja labāk sagatavoties smagai, asai un pat nežēlīgai valstu un reģionu konkurencei.
Otrais valis, kurš var atgriezt pie dzīvības pasīvos tautsaimniecības segmentus, ir "trakie" šī vārda labajā nozīmē. Ar šo apzīmējumu domāti zinātnieki. Tie - ar dzirksteli acīs, ar idejām, kuru Latvijā nav maz. Ne visas, tomēr tieši trakās idejas visbiežāk dod izrāvienu un progresu ne tikai savā lauku sētā, bet globālā vai vismaz reģionālā mērogā. Zinātniekiem jādod platforma savu ideju īstenošanai, jo tikai viņi var dot impulsu, iedvesmu pārējiem, dalīties ar savu uzdrīkstēšanos, aktivizēt tautsaimniecību un atgriezt ticību valstij.
Visbeidzot trešais valis, kurš tieši Vējonim kā pirmajam "zaļajam" prezidentam, varētu kļūt par vistuvāko, ir ekoloģija. Latvijai ir paveicies ar platuma grādiem, kuros dzīvojam, ģeogrāfiju. Paveicies ar sēnēm mežos, ar pašiem mežiem un to savvaļas iemītniekiem, ar ūdens avotiem un dūņu ezeriem, ar mēreno klimatu un nekaitīgiem kukaiņiem. Izmantojot šīs dabas veltes, Latvijai būtu jākļūst par valsti, kur ir labi. Kur vārdu salikums "zaļā domāšana" nenozīmētu primitīvu Krievijas gāzes atslēgšanu, bet gan sanatorijas, atpūtas kompleksus, veselības centrus gan pilsētās, gan laukos. 2009. gadā Latvijā bija 59 slimnīcas un jau tolaik premjers paziņoja, ka ar laiku jāpaliek vien 25. Nav tiesa. Daudzas reģionālās slimnīcas krīzes laikā tika slēgtas, gandrīz visām joprojām trūkst finansējuma mūsdienīgu iekārtu iegādei. Tomēr visas slimnīcas vieno fakts – tās jau ir uzbūvētas, un tika celtas ar mērķi sniegt aprūpes pakalpojumus. Tam arī jāizmanto šīs ēkas, ļaujot lietot ekoloģiskas Latvijas dabas veltes klientu aprūpē, attīstot ekotūrismu. Gribētos aicināt nenonivelēt ekotūrisma pakalpojumus līdz palagu klāšanai un galdautu locīšanai, bet palūkoties no otras puses. Vai tad nebūtu prātīgi dot darba vietas mūsu biologiem un ķīmiķiem ar iespēju izgudrot arvien jaunus dabīgu izejvielu medikamentus un kosmētiku? Šādā Latvijā gribētu pavadīt savas vecumdienas pat turīgākie Eiropas pensionāri. Mērķim jābūt attīstīt tādu ekotūrismu, kurā galvenie nav dabas resursi, uz kuriem brauc paskatīties, bet pats cilvēks, kuru aprūpē, izmantojot šos resursus. Šādai Latvijas attīstībai ir jāpakārto izglītības sistēma, kurā apmācītu ārstus, masierus, pirtniekus. Tad arī jauniešos atgrieztos motivācija pievērsties eksaktajām zinātnēm, ārsti, kuri šodien masveidā mūk no Latvijas bezdarba dēļ, atgrieztos un aicinātu viņiem pievienoties arī citu valstu gudros prātus, ārstus un zinātniekus. Šāds zaļais sektors Latvijas labvēlīgajos apstākļos radīs nācijas pamatu – gan mazu, gan lielu rūpniecību, kura diemžēl pēdējo divdesmit gadu laikā bija iznīcināta. Kurš cits, ja ne "zaļais" prezidents to izvirzītu par prioritāti?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
