Lai gan tieši šo profesiju pārstāvji ir vieni no pieprasītākajiem visdažādākajās nozarēs, jauniešu vidū interese par studiju uzsākšanu šajās programmās joprojām nav apmierinoša un atpaliek no tādām nozarēm kā, piemēram, datorzinības vai jurisprudence.
Vienlaikus studentu izvēli un motivāciju apgūt inženierzinātni nav būtiski ietekmējusi budžeta vietu pieejamība šajās studiju programmās. Sekojot līdzi gan uzņēmēju, gan tautsaimniecības vajadzībām, gandrīz 40% no valsts apmaksātajām studiju programmām ir pieejami inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā. Kaut arī iespējas studēt un apgūt šīs profesijas ir, Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka 2022. gadā Latvijā būs vērojams būtisks inženierzinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu trūkums.
Ņemot vērā lielo infrastruktūras projektu attīstību, kā, piemēram, "Rail Baltica" un dzelzceļa elektrifikācijas projekts, augsti kvalificētu speciālistu trūkums būs katastrofāls! Pašreiz nozarē strādājošie profesionāļi strauji noveco, bet jaunu profesionāļu pieplūdums ir lēns, tāpēc pieprasījums pēc tiem šobrīd un arī turpmākajos gados būs augsts. Ir pēdējais brīdis domāt par inženierzinātņu prestiža celšanu jauniešu acīs – nākotnes ambiciozie projekti ir tam pierādījums.
Inženierzinātnes izceļamas kā viena no perspektīvākajām nākotnes nozarēm gan augstākajā izglītībā, gan profesionālajā darbībā. To īpaši aktualizējis augošais speciālistu pieprasījums darba tirgū. Neskatoties uz to, ka inženierzinātnes vairumam primāri asociējas ar ēku, būvju vai ceļu inženieriju, iespējas ir daudz plašākas. Inženieris ir tā profesija, kurā personai ir jābūt ar izcilām eksaktajām zināšanām, apveltītai ar precizitāti, ar izcilām plānošanas prasmēm un atbildības sajūtu. Inženierus noteikti var uzskatīt par 21. un pat 22. gadsimta tehniskajiem māksliniekiem – tie ir cilvēki, kuri nodrošina jebkuras jomas tehnisko jaunradi un padara mūsu ikdienu ērtāku un drošāku, bet par kuru darbu reti kurš aizdomājas.
Lai sekmētu un atvieglotu potenciālo nākotnes speciālistu sagatavošanas procesu, ir nepieciešams veicināt kompetencēs balstītu izglītības sistēmu, kas spētu ieinteresēt jauniešus tādos mācību priekšmetos kā matemātika, fizika, ķīmija – zinātnēs, kuras ir un būs vitāli nepieciešamas šodienas un nākotnes darba tirgum. Tāpat jaunieši jāmotivē raudzīties uz profesijām, kas saistītas ar tehnoloģijām un inovācijām, pamatojoties uz to straujo attīstību un plašajām darba iespējām.
Inženiera profesija ir nākotnes profesija, kas būs klātesoša jebkurā industrijā, taču, lai veicinātu un nodrošinātu profesionāļus darba tirgū, nepieciešams lauzt stereotipus, veikt reformas izglītības sistēmā, veidojot specifiskas un praktiskas studiju programmas, kā arī attīstīt pašreizējo speciālistu prasmju un iemaņu atbilstību darba tirgum.
Turklāt īpaša nozīme ir profesionāļu līdzdalībai – ir jābūt gataviem apmācīt topošos ekspertus savā nozarē, dalīties ar uzkrāto pieredzi, iegūt jaunu un pašiem ticēt šīs profesijas perspektīvai. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka vitāli nepieciešama ir sabiedrības domas maiņa kopumā – virzot un iedrošinot jaunāko paaudzi attīstīt iemaņas, kuras balstītas uz loģisko domāšanu un eksaktajām zinātnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
