Mēs ar vīru patiešām iemīlējām šo valsti, pat laulību reģistrējām Latvijā.
Pirmkārt, par to jau portālā "Delfi" spīdoši izteicās Semjons Lučņikovs. Otrkārt, manuprāt, šajā gadījumā būtu lietderīgāk runāt sausā, juridiskā valodā.
Tātad. Latvijas parlaments pieņēma likuma labojumus, kas pasliktināja tiesību stāvokli ne tikai tiem ārzemniekiem, kuri pretendē uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijas Republikā, bet arī tiem, kuriem TUA jau ir. Novērtējot šo tiesību regulējumu, jāsecina, ka tas ir pretrunā Eiropas Konvencijai par cilvēka tiesību un brīvību aizstāvību un Eiropas Tiesas cilvēktiesību praksei. Šie labojumi neatbilst Eiropas tiesību normu noteikumiem, kas būtībā ir Eiropas demokrātijas sasniegums un nepieciešams elements tiesību normu konstrukcijā tiesiskā valstī. Šis princips piedāvā paredzamību tiesību aktos un tiesību darbībā, stabilitāti tiesību regulējumā, un ietver sevī liegumu vērst to kādam par sliktu.
Saskaņā ar ECT pozīcijām, likumam ir jāatbilst noteiktajam Konvencijas standartam – likumdošanas normām jābūt formulētām pietiekami skaidri, lai cilvēks varētu paredzēt ar kādām sekām saistās vienas vai otras tā darbības. ECT vienmēr norāda par noteiktības nodrošināšanas nepieciešamību tiesību noteikumos, tā kā sekojošais princips ir neatņemami piederīgs Konvencijas un sabiedrības tiesībām. Tātad valstu, kas ir Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstis, nacionālajām tiesu sistēmām tas bez vārda runas tas jāpieņem.
Ja katram atsevišķam cilvēkam jāpakļaujas likumiem, ja viņam jāpielāgo savas darbības to prasībām, tad pirmais sakārtotas sabiedrības princips ir šo prasību konsekvence. Neskaidrība ir pretrunā pašam tiesiskumam un noved cilvēku apgrūtinošā stāvoklī – nav saprotams, ko pildīt un kam pielāgoties. Cilvēkam ir tiesības prasīt, lai viņam būtu tieši norādīts, ko no viņa grib un kādos rāmjos viņam jāturas. Tiesības uz tiesību normu skaidrību ir pašas neatņemamākās personas tiesības. Bez tām nevar būt nekādas runas par tiesībām. ECT vienmēr fiksē likuma principu pārkāpumus, kad jauniem likumiem piedod atpakaļejošu spēku un likumdošanas aktos iestrādā cilvēkam negaidītas normas. Savos nolikumos ECT norāda, ka visai likumdošanai ir jābūt paredzamai, lai personai būtu paredzamas tā juridiskās darbības sekas. Kā rāda Grigori Nikašvili lieta pret Gruziju – jebkuri cilvēka maldi, kas attiecas uz tiesisko attiecību sekām, var kalpot par iemeslu tiešā vai netiešā tiesību prognozējamības principu pārkāpumam. ECT tiesisko attiecību principu tā arī uzlūko – kā tiesību prognozējamību [1].
Likumdošanai jārealizējas tā, lai nodrošinātu uzticību likumam un valsts darbībai. Likumpaklausība – tas ir pamats, bez kura nevar eksistēt valsts, ja tā sevi uzskata par tiesisku valsti, tāpēc jebkādas likumdevēju kļūdas negatīvi atsaucas uz neaizsargātām cilvēku grupām [2].
Saeima ir pārkāpusi cilvēktiesību principu, kas ir civilizētu, starptautisku un nacionālu valstu pamatlikums. Atcerējos, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas Augstākās Padomes Deklarācijā teikts: "Atjaunojot Latvijas Valsts neatkarību". Augstākā Padome nolēma: "atzīt starptautisko tiesību principu prioritāti pār valsts tiesību normām". Toreiz valstij tas bija vajadzīgs. Šodien vairs ne?
[1] Sk.: ECT 2009. gada 13. janvāra lēmumu lietā "Giorgijs Nikolaišvili pret Gruziju" . (sūdzība N37048/04)
[2] Sk.: ECT 2010. gada 4. novembra lēmumu lietā "Arefjevs pret Krievijas federāciju". (sūdzība N29464/03); ECT 2006. gada 8. jūnija lēmumu "Korčuganova pret Krievijas federāciju" lietā. (sūdzība N75039/01)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
