Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: VVF gatavojas rallijam, Miķelsons - voljēram  (6)

Mades padomi

Cikls sākas arī Līgatnes Madei, kas pēc dabas ir miermīlīgs radījums. Taču reizēm sagribas ne tikai to, ko cilvēki ļauj un dod. Joprojām sapņos rādījās pērnais rudens, kad izdevās ieraut ieskābušos ābolus un noķert īsu kaifa brīdi. Bet, lai ko tādu izbaudītu, jātiek ārā no "zonas". Nē, nē, viņa par dzīvi aiz žoga tāpat kā tas norvēģu snaiperis nesūdzas. Bet Birkavs un Grūtups allaž ir teikuši, ka nekad nevar būt tik labi, ka nevar būt vēl labāk. Un, kā teica Edža Liepiņš, tikai jārok! Cītīgi rokot, trīs lietas bija Madei zāļu skapītī. Noskaidrot, vai tas ķīniešu medus, ko var nopirkt Centrāltirgū, patiešām garšo pēc medus. Otrkārt, nolikt vizbulīšu pušķi uz Zvēru dārza radinieka, kas tā arī nepamodās no dziļā ziemas miega, kopiņas, pie reizes izsakot arī līdzjūtību tīģera Vasjas piederīgajiem. Treškārt aiziet uz Rīgas domi un paskatīties, kā īsti tas ausainais mēris izskatās. Varbūt izdodas redzēt arī to kruto pulksteni, ko šis izdodoties par nepilsoni, nopircis "EmilLaventKORporation" veikalā. Tas gan būtu kaifs! Nebūtu slikti arī satikt Fredi, kas tagad esot gandrīz tikpat brūns kā lācis. Bet par lāčiem dzied tik necili tjipa "...ne lācis spalvainais ir mežā galvenais...". Bet visam laika nepietiks. Miega šprice jau gaida. Tikmēr uz Līgatni jau pošoties Timošenko un Hodorkovska aizstāvju delegācijas, jo arī šamējiem gribas tikt laukā no voljēra. Tik jānoskaidro, kā veiklāk. Situāciju pēta arī Miķelsons un Vaškevičs. Arī var noderēt.

"Baltais gulbis", "Matrožu klusums" un "Alcatraz" rāmi dzīvoja savu dzīvi, bet Iecavas, Ķekavas, Madonas vistkopji satraucās ne pa jokam. Viņi nupat bija redzējuši, kā komfortā mīt Breivīks - trīs istabas, televizors, internets. Līdz ar to arī visi ar lielu sapratni sāka uzņemt Eiropas regulu par vistu labturības noteikumiem. Pirmais uzdevums būs sapirkt televizorus un salikt vismaz vistu viesistabās. Kamēr dēj vai perē, jākoncentrējas darbam nevis jāskatās seriāli tjipa "Gailītis un Vistiņa". Ar to mūziku gan būs trakums, jo tur allažiņ ir simtos mērāma klausītāju auditorija. Risinājums varētu būt nopatentēt gaiļa dziesmu un par iegūtajiem līdzekļiem nopirkt licenci, lai var paklausīties Džeksonu, Bony-M vai Frediju. Nu kaut vai mūsu pašu Spanovski!

Izrubīt Rutkeviču

"AKA/ALA", "Laipa" ātri saradās daudzi sekotāji - "Plosts", "Pārceltuve", "Avots Dzidrais", "Gudrona dīķis". To arī varēja saprast, jo šajā nozarē darbu apjoms palielinājās ģeometriski trigonometriskajā progresijā. Tagad pie katra taksometra, katrā veikalā, katrā biroja istabā vajadzēja būt pa vienam kontrolierim, kas cītīgi pieskatīja, vai kāds neklausās mūziku. Taču biroji arī nebija vakarējie - daudzos tika ieviesta jauna štata vieta - radio pārslēdzējs. Viņam bija jāpaspēj ierubīt "Spīdola" uz ziņu sākumu un jāizrubī Rutkevičs un Tereško līdz ko ziņas bija pabeigtas, lai atkal iestātos darba dunas rāmā šalkoņa un nebūtu nekādas mūzikas. Darbs nav diez ko grūts, bet atbildīgs. Tā rezultātā bezdarbs valstī saruka līdz 0,123 %

Akieši laikam dzīvoja kā alā un nemaz neievēroja, kādu vīru, kas zvilnēja pie viņu biroja durvīm. Bet trešās dienas vakarā kā pantera lunkanā amatnieks Felicians pats vēra vaļā durvis un lika galdā sarakstu. Lūk, tā un šitā - 234 pilsoņi šo dienu laikā virinājuši šīs durvis, kurās esot paša Feliciana taisīts rokturis un rāda autentisku patentu! Viņš gribot samaksu par savām autortiesībām vai arī durvīm tūlīt uzsitīšot pāri krustu. Kā teica kaimiņš: "Ja nav kazai piena, pacel asti un salej atpakaļ!" Par kaut ko citu, kas vismaz reizi dienā tiek turēts rokās, pat nav ko runāt! Akieši kā pa laipu alā pazuda.

Sekojot Grieķijas un Itālijas piemēram, kas dažas savas salas gribētu pārdot bagātiem onkuļiem un atrisināt naudas lietas, arī Ķekavas novads apsver šādu iespēju. Ar Doles salas pārdošanu varētu dzīvot, par pasaules galu nedomājot. Par salas statusu tagad aktīvi sāk cīnīties arī Bolderāja kopā ar Rīta un Vakarbuļliem. Ja lietas atrisināsies pozitīvi, tad Tramps to nopirkšot vienā elpas vilcienā, bet otrā vilcienā te jau būšot NBA klubs "Bolderay Bulls", kam fani būs pat Paragvajā un Urugvajā.

Padzirdējusi, ka pēc padomdevēju rekomendācijām viņas iestādē varētu tikt ievests lētais dāņu siers un darbaspēks, baigi sarosījās Neļa no VID. Lielā rosība sakrita ar lielo ierosmi un talku. Teju katru talcinieku, kas vilka uz "Norbu", "Hoetiku", "Skele musors", "L&T" kādu maisu, vidieši ņēma ciet un lika maksāt PVN, apgrozījuma nodokli, baznīcas desmito tiesu un vēl... No riepām, Pet un "Bet Bet" pudelēm un "Rimi" maisiņiem, vecajiem kažokiem tak tikšot ražots siltums, audzēšot tomātus, gurķus un kāļus un vēl... Kārtībai jābūt. PVN un visus citus % vajagot pat katram apēstajam zupas šķīvim. Pēc kāda laika klāt bija arī policija, suņi, izmeklētāji. Ja nu maisā kāds pirms gada vai vairāk pazudis biznesmenis?

Zelta zivtiņa Mashas prudā

Ne tikai Rīgas mēram, bet aģenčika Ģenkam ir skaidrs, ka ap to Pārdaugavas pirkstu visam jābūt skaistam. Un Ģenkam par prieku Ushak-off kopā ar savu satelītu Misteru 20% un vēl veselu pulciņu citu satelītu Māras dīķī, ko Ģenka jau sen saukāja par Mashkas prudu un to ieteica arī citiem, laida iekšā zivis. Nav tikai skaidrs - kādas. Skaidrs tiktāl, ka Ģenka būtu gribējis, lai tā ir vobla. Jau gatava uzkošanai pie pivčika. Sliktākajā gadījumā tās varēja būt arī zelta zivtiņas, kam voblu tad varētu pasūtīt. Par zelta zivtiņu priecīgs būtu arī Vāciešielas Vilis. Viņam ar pietiktu ar vienu, nu labi - ar divām vēlmēm. Vislabāk - lai tas pirksts ar visām Georgija lentītēm pazūd. Nu ja nekādi to nevar, tad vismaz, lai uz 9.maiju Mārupītes bebri sataisa tādu aizsprostu, ka applūst, ja ne visa Pārdaugava, tad vismaz tiktāl, cik bija aizpērn. Tas tad tieši atbilstu pasakām par Rīgas atbrīvošanu un Ķīšezera lielo forsēšanu.

Pēdējo dienu centrālie notikumi tomēr risinājās Brīvības ielā. Visilgāk tur nosēdējušais ezītis joprojām nebija noklīdis miglā, joprojām taupīja un nu varēja cēli paziņot, ka pie mums bijusi V veida krīze un esam no tās laukā. Dažs eksperts gan pārprasīja V vai W? Un, ja W, tad kurā vietā uz šī W esam? Kamēr ezītis domāja atbildi uz šo jautājumu, no pretējā nama ierunājās VVF. Esot, esot krīze garām un atkal esam lieli, esam stipri, esam vareni. Tieši tāpēc viņas sešus un vēl sešdesmit gadus vecais mersis vairs nederot. Valsts par prioritāti izvirzot cilvēku drošību, bet viņa tādā sagrabējušā vāģī pat kartupeļu maisu no laukiem nevarot droši pārvadāt. Ja Zatleram jauns vāģis, viņai ar vajagot. Ar hārleju, lai arī tam Vairas vārds, visu laiku nebraukās, matiem plīvojot. Tā jau frizierim nespēs samaksāt.

Nezināt nav kauns

Kaulainā jau labi sen un labi jocīgi lidinās virs pilsētas Ventas un vēju krastos. Un nevar saprast, kāpēc tā, pavisam negaidot, ņem un apciemo kādu tuvu Puzes lielās hūtes līdzgaitnieku. Ceļu tā aizsāka vēl Rīgā, kad spēka gados nopļāva Vitālu L.. Līdzīgi sanāca Kristam S.. Laimonis J. no izkapts neizmuka pat Dienvidamerikā. Un nupat savas pie mājas durvīm saļima Jurijs B. Pasēdējusi domes uzgadāmajā, Ventspils Virsmāte noplātīja rokas un dziļdomīgi rezumēja: "Tā gadās. Varbūt krutka.". Bet ietekmīgākie biznesmeņi vairs ne ēd, ne dzer, ne dodas uz Paragvaju. Kenedijs jau teica: "Savu lodi nedzird". Kā lai te neatceras slaveno krievu bojeviku "Briljanta roka" un ne mazāk slaveno epizodi, kad Papanova leitenant starshoj citēja kādu pokoiņiku: "Ja slishkom mnogo znal..."

Eiro pagaidām nav izdevies sagraut ne bezbēdīgajiem uzdzīvotājiem grieķiem, ne ar silikonu piepumpētajam Berluskoni, ne spāņu koridai, ne portugāļu fadu. Toties Rīgas sortīru aprūpētāji visai ātri euro ierādīja tā īsto vietu. Gribi nolikt klucīti vai trāpīt pa mušu pisuārā - met cepurē 20 santīmus. Ja metīsi eiro - jau jābūt 50 centiem! Nauda nesmird un investīcijas jāatpelna iespējami ātri - 40 000 par vienu "Raiņa ķemertiņu" nav nieka summa. Pat par būvi, kur ir ventilācija, siltināšana, internets un pat datorizēts dibena slaucītājs, kas runā piecās valodās un tam vēl klāt google tulkotājs.