Kārlis Gedrovics: valdības rūpes par iedzīvotājiem vai banku lobija cīņa?  (42)

Viena no absurdākajām nozarei veltītajām kritikām izskanējusi no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, saistot nebanku kredītus ar makroekonomikas burbuli. Aicinu ekonomikas ministru padomāt pēc būtības, iepazīstoties ar nebanku kredītdevēju nozares skaitļiem un hipotekāro kredītu statistiku banku nozarē, un tikai tad nākt ar skaļiem paziņojumiem.

Procentuāli izsniegto finanšu apjoma ziņā nebanku kredīti aizņem niecīgu daļu no visa kredītu tirgus. Turklāt, salīdzinājumā ar hipotekārajiem kredītiem, nebanku kredītdevēju nozarē ir tikai nedaudz vairāk gadījumu, kad ir būtiskas problēmas atmaksāt (15% bankām, 18% ātrajiem kredītiem), tiesa summu atšķirība ir graujoša. Līdz ar to sacelto ažiotāžu ap nebanku kredītdevējiem var vērtēt tikai un vienīgi kā banku lobija cīņu, nevis valdības rūpes par iedzīvotājiem.

Satraucoši, ka mikrokredītu būtību gan valdība, gan uzraugošās institūcijas un pat mediji skata vienpusēji, runājot tikai par problēmām, bet ieguvumi un problēmu risinājumi tiek ignorēti. Nav jābūt finanšu ekspertam lai saprastu, ka ekonomiski mikrokredītiem ir būtiska nozīme. Neviens no mums nevar precīzi paredzēt notikumus uz priekšu, attiecīgi finanses saplānot līdz niansēm vairāku mēnešu perspektīvā nav spējīgs teju neviens no mums. Ļoti daudziem ir situācijas, kad racionāli ir nepieciešamība aizņemties - šādos brīžos ir svarīgi ātri un ērti aizņemties, nevis risināt situāciju nekonstruktīvi un bieži neefektīvi. Piemēram, ja meža vidū salūzt automašīna, nav naudas evakuatoram un līdz algas dienai ir nedēļa. Šādā situācijā parasti lūdzam palīdzību draugiem, ģimenei vai arī aizņemamies no nebanku kredītdevējiem. Ja grūtā brīdī draugs vai ģimenes loceklis aizdevis 100 latus, pašsaprotami - atdodot naudu, pateicībā uzdāvinām biļetes uz hokeju, viskija pudeli vai ko citu. Pēc būtības šis "paldies" ir tas pats kredītprocents. Nebanku kredīti ir komercpakalpojums, tāpēc loģiski, ka jāatdod 110 nevis 100 lati.

Dzīvē mēdz notikt dažādi - aizņēmumu noteiktajā laikā nevaram atdot. Šādā situācijā, kas ir labāk - sabojāt attiecības ar kredītiestādi vai labu draugu 100 latu dēļ? Skanēs vispārīgi, bet, ticu, ka ekonomikai sabojātas attiecības draugu, radu un paziņu starpā kopsummā nenāk par labu, jo tikai sadarbojoties var notikt attīstība. Līdz ar to nebanku kredīti kā viens no finansēšanas instrumentiem patiesībā ir ekonomiku stabilizējošs un attīstošs instruments. Izmantojot nebanku kredītdevēju pakalpojumus, cilvēkiem protams jāapzinās, ka kredīti ir lietderīgi nevis emocionālu, bet praktisku vajadzību apmierināšanai.

Diemžēl negatīvās retorikas dēļ sākusies arī diskusija par nebanku kredītdevēju reklāmas ierobežošanu. Visiem aizlieguma piekritējiem jāsaprot, ka kapitālistiskā ekonomikā mārketings ir ļoti būtisks instruments. To pārāk ierobežojot, uzņēmumiem tiek atņemta iespēja konkurēt ar nelicenzētajiem tirgus spēlētājiem un pie šādiem apstākļiem ir risks biznesa ieiešanai pelēkajā zonā.

Tāpat ir skaidrs, ka, aizliedzot reklāmas iespējas tradicionālajos medijos, pamatā visa komunikācija tiks pārnesta uz internetu. Jāpiezīmē, ka daudzas no vietnēm ir reģistrētas ārzemēs un līdz ar to uz tām neattiecas Latvijas likumi, kas nozīmē nekādas kontroles iespējas. Meklējot vēl citas iespējas komunicēt, uzņēmumi vairāk izmantos dažādus tiešās pārdošanas kanālus, kuru kontrole ir ļoti problemātiska. Ņemot vērā iespējamos attīstības scenārijus, reklāmas aizliegšanai nav racionāla pamata. Valdībai vajadzētu nevis ierobežot vai aizliegt nebanku kredītdevēju reklāmas, bet vairāk uzmanības veltīt sabiedrības izglītošanai par finanšu jautājumiem.