Ierasts, ka nozares ietekmi uz ekonomiku mērām IKP, nodrošināto darba vietu un nodokļos samaksātās summas prizmā. Aviācijas nozares ietekme ir krietni lielāka, tā nodrošina būtisku infrastruktūru, kas veicina ārvalstu tiešās investīcijas, uzņēmumu kopu rašanos un virkni citu efektu, kas palielina ekonomikas kapacitāti.
Ja atskatāmies vēsturē, vēl pirms visaptverošas Eiropas industrializācijas svarīgs ekonomikas dzinējspēks bija ostas un kuģu transports, 19. gadsimtā tam sekoja dzelzceļš, 20. gadsimtā ceļi un automašīnu pārvadījumi. Šī gadsimta ievadu raksturo aviācija, ar to saistītās industrijas un nozares, kuru attīstību tā padara iespējamu un veicina.
Ne velti mūsdienās radies termins aerotropole. Tās ir pilsētas, kuru veiksmīga attīstība ir tiešā veidā bijusi saistīta ar lidostu un tās attīstību. Par tādu sevi dēvē, piemēram, Memfisa, kurā lielākais darba devējs ir Fedex. Aviācija uzņēmējdarbībai paver lielas iespējas, tās mērķtiecīga attīstīšana novērojama visā pasaulē.
Latvijas gaisa satiksmes iekļaušanās globālajā satiksmes tīklā paver virkni iespēju Latvijas ekonomikai - tā veicina jaunu eksporta tirgu rašanos, plašākas konkurences dēļ samazina ceļošanas izmaksas, palielina darba spēka mobilitāti, tādējādi potenciāli mazinot bezdarbu, veicina produktivitāti. Pētījumi liecina, ka katrs miljons pasažieru, ko Eiropas lidostas apkalpo, ārpus tūrisma nozares rada aptuveni 3000 jaunu darba vietu. Tas nozīmē, ka, piemēram, airBaltic netieši nodrošina ap 8000 darba vietu.
Latvijas zemais apdzīvotības blīvums, atrašanās uz ES ārējās robežas, salīdzinoši mazattīstītie dzelzceļa un autotransporta tīkla savienojumi ar ES centrālās daļas valstīm - tie visi ir faktori, kas izceļ attīstītas aviācijas savienojamības nozīmi Latvijai. Mēs esam atvērta, maza ekonomika, kurā ārējā tirdzniecība spēlē īpaši būtisku lomu.
Pēdējo desmit gadu laikā Rīgas Starptautiskā lidosta piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Ja 2003. gadā Rīgā tika piedāvāti vien 18 galamērķi, 2013. gada vasaras sezonā to skaits sasniedza jau 81. Lidostas apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis septiņas reizes (4,9 miljoni 2013.g. pret 700 tūkstošiem 2003.g.), līdz ar lidostu strauji augusi arī nacionālā aviokompānija airBaltic.
Rīga arvien nav zaudējusi potenciālu kļūt par tiltu starp austrumiem un rietumiem. Pagājušajā gadā Rīgā pārvadāto pasažieru bija lielāks nekā Tallinā un Viļņā kopā. Tas pats attiecināms uz tiešo reisu skaitu - Tallinas lidostā tādu bija vienīgi 25. No Rīgas iespējams nokļūt visās trīs lielajās Maskavas lidostās, kopumā uz bijušajām PSRS valstīm pieejami vairāk nekā 15 dažādi reisi, kas šo valstu iedzīvotājus atved uz Rīgu un bieži vien arī tālāk uz kādu no Rietumeiropas pilsētām.
Pēdējos gados lieli līdzekļi ieguldīti Rīgas lidostas skrejceļa, piebraukšanas ceļu, drošības infrastruktūrā. Šie ieguldījumu, protams, ir apsveicami, taču novēlotas bijušas investīcijas pašas lidostas ēkas un tehnoloģiju, pasažieru apkalpošanas jomā. Vienīgi pirms mēneša uzsākta jaunās piestātnes būvniecība, lai gan apkalpoto pasažieru skaits jau sesto gadu pārsniedz lidostas optimālo kapacitāti. Tas pats attiecas uz auto stāvvietu, bagāžu apkalpošanu, klientu reģistrāciju.
Aviācija ir pakļauta dažādiem riskiem, ieguldījumi ir lieli un to plānošana jāveic ilgtermiņā. Nepareiziem lēmumiem var būt ilglaicīgas sekas. Neguļ arī konkurenti - Lietuvā notiek lidostu apvienošana, eksistē attīstības plāni, izaugsmi turpina Helsinku lidosta.
Pašlaik viens no Latvijas aviācijas izaugsmi ierobežojošajiem faktoriem ir airBaltic, kuras kā aviokompānijas attīstību kavē bijušo akcionāru ierosinātās tiesvedības, tajā skaitā, Latvijas tiesu sistēma. Piemēroti tiek neadekvāti prasījumu nodrošinājumi, kas vērsti nevis uz kvalitatīvāku lietas izskatīšanu, bet gan šantāžu, lietas vilcināšanu un saimnieciskās darbības traucēšanu.
Latvijas aviācijas veiksmīga attīstība var turpināties vienīgi tad, ja produktīvi sadarbojas visi galvenie iesaistītie spēlētāji - lidosta, airBaltic, Latvijas Gaisa satiksme un Civilās aviācijas aģentūru. Nepieciešams skaidri nospraust kopīgu mērķi un detalizēti plānot, kā to sasniegt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
