Kārlis Krēsliņš: Jautājumi par aizsardzības nozares attīstību Latvijā  (51)

Sākšu ar konceptuāliem jautājumiem:

1. Vai Latvijā likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras, kā tas ir pieņemts parlamentārajā un demokrātiskajā valstī? Neliels komentārs, Premjerministrs vada koalīcijas padomi, kur aktīvu dalību ņem arī ministri, un tā bieži nosaka uzdevumus izpildvarai, kā arī dod rekomendācijas, kā balsot pozīcijas deputātiem.

2. Ministru kabinets izstrādāja, pieņēma savu Rīcības plānu, kas pēc būtības ir Valsts vidēja termiņa attīstības plāns. Vai Saeimai nevajadzēja veikt tā analīzi un tad to apstiprināt? Tagad Premjerministrs atskaitās par MK pašu izstrādāta un apstiprinātā plāna izpildi. Vai šeit nav interešu konflikta?

3. Vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti arī ar izpildvaras darba kvalitāti? Parastajam Latvijas iedzīvotajam grūti saprast par ko tad atbild likumdošanas un par ko izpildvara, jo viņiem ir būtiskas ikdienas lietas: minimālā, vidējā alga, neapliekamais minimums, pensijas, nodokļi utt.

Daži konkrēti punkti par aizsardzības nozares pamatjautājumiem:

1. Premjerministra ziņojuma sadaļā par valsts aizsardzības politiku teikts: "Savukārt, attīstot agrās brīdināšanas, minimālās pašaizsardzības un uzņemošās valsts atbalsta spējas, kā arī preventīvos līdzekļus, tiek attīstītas valsts aizsardzības spējas atbildēt uz tradicionālajiem un citiem drošības izaicinājumiem."

Ko nozīmē minimālās pašaizsardzības spējas un tradicionālie drošības izaicinājumi?

Komentārs.

Parasti, tās ir spējas militāra uzbrukuma gadījumā aizsargāt savu valsti noteiktu laiku. Zināšanai Gruzija iztērēja ~10miljardu dolāru savai aizsardzībai un praktiski 5 dienās zaudēja 2008.gada militārajā konfliktā ar Krieviju. Zviedrijas BS vadītājs izteicās, ka valsts spēs veikt pašaizsardzību apmēram nedēļu - 7 dienas. Latvija pirms II Pasaules kara vidēji 25% valsts budžeta tērēja aizsardzībai - rezultāts zināms. Lūgums paskaidrot, kā tas ir domāts Premjerministra ziņojumā.

2. Kādēļ mēs ļoti precīzi pildām ES rekomendācijas, ievērojām Māstrihta kritērijus, bet nepildām NATO prasības un Saeimas pieņemtos lēmumus - iedalīt 2% no IKP aizsardzībai, kā to dara Igaunija? Komentārs, 2013. gadā iedalām ~0,9%, un plānots 2014 - 0,8%, bet 2015 - 0,7% no IKP iedalīt aizsardzībai, bet VAK-2012 solījām palielināt līdz 2% no IKP. Tādu jautājumu par aizsardzības nozari ir daudz, bet domāju arī citās nozarēs ir ne mazāk.