Lielbritānijas referendums
Tas daudziem bija un ir šoks, bet tas ir signāls tam, ka ES nav viss kārtībā. Visi piekrīt, ka kaut kas ir jāmaina ES pārvaldē. Konceptuāli ir divi iespējamie pārveides un attīstības pamatvirzieni: plānot vairāk neatkarības ES dalībvalstīm vai lielāka, ciešāka valstu integrācija.
Nedaudz detalizētāk par vienu ES attīstības virzienu – ciešāku integrāciju:
1) ES ir un, domāju, būs kopēja valūta;
2) ES veido kopējos ārējās robežas kontroles vai Robežaizsardzības spēkus (RAS). Tas ir nepieciešami un loģiski pamatoti;
3) Ir dalībvalstu nacionālie normatīvie akti, kas ir saskaņoti ar ES kopējiem normatīviem aktiem, kas obligāti visām ES dalībvalstīm. Loģiski, ka, piemēram, tiek saskaņoti izglītības dokumentu standarti, bet apšaubāmas ir prasības, piemēram, gurķu izmēriem utt.;
4) ES kopējo Bruņoto spēku (BS) izveidei ir loģisks pamatojums, ja nākotnē NATO kļūst par ANO miera ieviešanas un miera uzturēšanas spēku struktūru un ES, līdzīgi ASV, dod dalībai NATO savas BS vienības. Piemēram, būtu ES Baltijas jūras flotile. Latvijas karavīri varētu kļūt par ES Gaisa spēku karavīriem utt.
ASV ir štatu normatīvo aktu bāze, kas nevar būt pretrunā ar kopējo valsts normatīvo aktu bāzi. Štatu neatkarība ir liela, jo, piemēram, atsevišķos štatos ir pat nāves sods, kas nav citos štatos un nacionālā līmenī. Grūti iedomāties šādu situāciju ES dalībvalstīs. Atsevišķu štatu pakļautībā ir savas Nacionālās gvardes vienības un ir kopējie ASV BS.
Cik lielas atšķirības ir ES un ASV pārvaldē? Vai nevarētu nākotnē būt Eiropas Savienotās Valstis (ESV)? Kādi tam ir plusi un mīnusi?
NATO samits
Varšavā, kas tiek nosaukts par vēsturisku. NATO daudznacionālo vienību izvietošana gar NATO valstu austrumu robežu Rietumvalstīs tiek uztverta kā loģiski pamatots un pareizs lēmums. Austrumu kaimiņš, pirmkārt, KF, to komentē kā agresīvu aktu.
Dažas plašsaziņas līdzekļos esošās ekspertu atziņas, ka KF BS var ieņemt Baltijas valstis (BV) īsā laikā, ir taisnība. Bet kādi var būt agresora mērķi, ja visi būs pārliecināti par NATO 5.paragrāfa darbību? Pasaulē nav valsts vai valstu kopuma, kas spētu būt veiksmīgi konvencionālā karā pret NATO. Papildus viens un pat vairāki NATO bataljoni situāciju pēc būtības nemaina.
Kādēļ tad NATO daudznacionālās vienības šeit ir vajadzīgas?
Pirmkārt, tas ir atturošs faktors. Agresoram varbūt bija cerības, ka NATO 5.paragrāfs nenostrādās. Zināms ir fakts, ja militārā agresija būs pret NATO lielvalsts karavīriem, tad tā savus karavīrus noteikti aizstāvēs. Domāju, agresoram tas ir papildus atturošs arguments, otrkārt, arī Baltijas valstu iedzīvotājiem tas palielina ticību NATO 5.paragrāfa iedarbināšanai. NATO valstīm, ieskaitot Latviju, vajag attīstīt uzņemošās valsts kapacitātes. Citu valstu karavīri, tāpat kā tūristi, dod pienesumu mūsu valsts ekonomikai.
Secinājums
Tiešā militārā iebrukuma iespējamība NATO valstu teritorijā ir tuvu nullei. Notikumi Ukrainā ir 21.gadsimta hibrīdkara piemērs, kad informatīvais karš tiek apvienots ar konvencionālā kara elementiem. Kā teica ASV ģenerālis, demokrātiskās valsts BS nevar uzvarēt partizānu karā. To izmantos tie, kas grib nākt pie varas mūsu valstī, mainīt BV un mūsu valsts attīstības virzienu. Tas ir galvenais apdraudējums mums un BV kopumā.
Cīņa ar to ir sabiedrības saliedēšana, kas samazinātu "zaļo cilvēciņu" rašanās iespējas. Svarīgas ir trīs lietas: ticība - uzticība savas valsts pārvaldei, labklājība un drošība (sociālā, ekonomiskā, politiskā un fiziskā). Piemēram, Somijā vai Šveicē "zaļo cilvēciņu" darbība maz iespējama.
Demokrātiskajā sabiedrībā, biznesa vidē prestižam ir liela nozīme. Pat mutiskā vienošanās ir būtiska. Vārdam ir liels spēks. Žēl, ka starpvalstu sarunas un parakstītās vienošanās bieži tiek pārkāptas. Daudzus gadsimtus pasaulē ir darbojošies reālpolitikas principi, kad "lielie spēlētāji" runā vienu, dara citu, bet plāno un domā tikai par savām, labākajā gadījumā, savas valsts interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
