Kārlis Krēsliņš: Vai Latvija nav cienīga nopietnai sarunai par valsts vadību?  (495)

Tagad, domājot par notikumiem pasaulē, mans redzējums ir:

Domāju, visas pasaules redzeslokā ir:

1) krievu un islāma pasaule, no tā izriet;

2) notikumi Ukrainā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā, konkrēti, Daech izveide, notikumi Sīrijā, Turcijā utt.;

3) ANO darbības neefektivitāte;

4) terorisms un bēgļi;

5) ES problēmas, darbības neefektivitāte risinot mūsdienu problēmas drošības jomā (ekonomikā, vadības menedžmentā, aizsardzības vai fiziskās drošības jomā);

6) klimata izmaiņas;

Latvijā:

1) Latvija - ES prezidējošā valsts. Atsauksmes dažādas. Sākot no ļoti labām un beidzot ar ļoti kritiskām. Interesanti būtu saprast reālo situāciju izmantojot "taustāmus" kritērijus;

2) Dīvainā valdības atkāpšanās. Domāju, nav daudz tādu piemēru, kad politiskā partija pati diskreditē savu PM un piespiež atkāpties, bet iepriekš nenodrošinot jaunās valdības redzējumu un apstiprināšanas iespējas;

3) Bēgļu jautājums. Nav skaidra redzējuma un rīcības plāna. Melošana. Latvijas iedzīvotāju mānīšana, izdabāšana ES ierēdņiem, atteikšanās no iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas utt.

4) Saeimas Zolitūdes, Citadeles notikumu izmeklēšanas komisijas. Pirmo reizi Saeimas izmeklēšanas komisijas mēģina identificēt cilvēkus, kas nes morālo un politisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir pirmais solis ieviest balansu starp tiesībām un atbildību.

5) "airBaltic", Liepājas metalurgs, Latvijas gāze, Latvijas dzelzceļš (Magonis) utt. Daudz neskaidrību, slepenības un nav pārliecības par likumību;

6) Budžeta veidošanas, apspriešanas un pieņemšanas procedūras.

Latvijā vajadzētu saprast neseno vēsturi drošības jomā, pirmkārt, ekonomikā un apzināt reālo situāciju šodien. Piemēram, daudz ir kritizēta Aigara Kalvīša valdība, bet netiek pieminēts fakts, ka tajā laikā valsts parāds bija tikai ~7% no IKP, daudz tiek teikt par iziešanu no krīzes un "veiksmes" gadiem, bet mazāk par 2016.gadā esošo Latvijas parādu ~40% no IKP. Padaliet uz "VEIKSMES" gadiem - cik tad iznāks bijis šos gadus reālais valsts budžeta deficīts?

Sakārtot valsts pārvaldi. Latvijā valsts pārvaldes izmaksas un darba efektivitāte nav paraugs citām valstīm. Sākotnēji, vajag atdalīt likumdošanas varu no izpildvaras. Cilvēkiem ir jābūt skaidram, kas par ko atbild, lai varētu prasīt no atbildīgās struktūras, organizācijas vai konkrēta cilvēka atskaiti par slikti izdarītiem vai neizdarītiem darbiem. Tādu jautājumu ir daudz.

Nevajag melot un mānīt Latvijas iedzīvotājus. Cilvēciskais loģiskums šodien nesakrīt ar politisko loģiskumu. Gribētos, lai sakristu, tad politiķiem nevajadzēs melot saviem vēlētājiem.

Nobeigumā vienas nozares attīstības vai aktuālo jautājumu redzējums. Vērtējiet!

Fiziskās drošības un aizsardzības jautājumi

Domāju, ka nav jāliek atsevišķs punkts valdības deklarācijā, ka likumi ir jāpilda vai jāmaina. Beidzot ir apstiprināta Nacionālā drošības koncepcija (NDK) atbilstoši Nacionālajam drošības likumam (NDL), ko vajadzēja izdarīt jau sen, un tas ir pieņemts. NDK ir noteikts: "Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm, īstenojot nacionālās drošības politiku." Piedāvāju par atslēgas vārdiem uzskatīt: ticība, labklājība un drošība. Ticība vai uzticība savas valsts vadībai. Piemēram, Somijā vai Šveicē, kur ir augsta uzticība savas valsts vadībai un labklājība, "zaļo cilvēciņu" eksistence maz iespējama.

Atbilstoši NDL līdz 2016.gada 1.oktobrim ir jāapstiprina Valsts aizsardzības koncepcija (VAK-2016), kas skaidri formulētu valsts aizsardzības politiku un noteiktu vietu un uzdevumus dažādu militāro formējumu valsts aizsardzības sistēmā. Papildus vajag vienoties par vārda aizsardzība vienotu izpratni.

1. LR AM un IeM pakļautībā esošo institūciju (NBS, VP, RAS un citas) optimizācija ar nolūku maksimāli efektīvi izmantot šo institūciju personāla, finanšu resursus un kapacitāti LR ārējās un iekšējās drošības nostiprināšanai. NBS skaitliskā sastāva un budžeta izmantošanas profesionāla pamatojuma nepieciešamība un finanšu līdzekļu izmantošanas pastiprināta kontrole aizsardzības, drošības un sabiedriskās kārtības jomā. Galīgais rezultāts - vienas, par LR ārējo un iekšējo drošību atbildīgas ministrijas izveide, kuras funkcijās ietilptu visi ar valsts nacionālo drošību saistītie jautājumi un kuras pakļautībā būtu visas spēka struktūras - NBS, VP, RAS un citas.

Komentārs: Šādu priekšlikumu es biju izteicis savā grāmatā "Gods kalpot Latvijai." Šāda priekšlikuma īstenošana prasa jautājuma papildu izpēti, saskaņošanu ar NATO un ES valstīm utt. Bet jāsāk ar spēku struktūru auditu. Ja ZS pārreģistrācijā piedalījās mazāk nekā puse personāla (pēc Valsts kontroles datiem), tad par kādu kaujas gatavību ir runa.

2. Vienas mācību iestādes - Nacionālās drošības akadēmijas (NDA) - izveide, kurā atbilstošu izglītību iegūtu visi valsts nacionālās drošības sektora kadeti un studenti.

Komentārs: Par to esmu vairākkārt rakstījis gan aizsardzības ministriem, sākot ar J. Lieģi, gan žurnālos, gan uzstājies dažādās konferencēs un semināros, gan savā grāmatā, gan tādu uzdevumu devis savam maģistrantam utt. Nosaukums NDA nav būtisks. Var izveidot papildu fakultātes NAA, kur agrāk bija Robežsargu fakultāte. Arī tagad, 18.12.2015., NAA speciālo kursu absolvēja daži RAS virsnieki. Divu iepriekšējo valdību deklarācijās šis jautājums bija iekļauts, bet IeM atbildības jomā. Finansējums būtu pie aizsardzības budžeta.

3. NBS/ZS pilnīga iesaiste valsts iekšējās fiziskās drošības jomā - ikvienam NBS karavīram, ZS zemessargam, katrai apakšvienībai un vienībai ir jābūt noteiktiem konkrētiem uzdevumiem valsts iekšējās fiziskās drošības jomā ciešā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Pašvaldības policiju (PP).

Komentārs: Vajag atcerēties 1992.-1994. gadu, kad bija Aizsardzības spēki, ZS nebija AM pakļautībā un bija paredzēts, ka kara laikā veidojas NBS, kuru sastāvā tika plānotas visas Latvijas militārās struktūras. Tagad varētu būt Regulārie, profesionālie vai atgriezties pie nosaukuma Aizsardzības spēki, ZS utt., bet kopumā militārā konflikta gadījumā tie ir NBS. Papildus "zaļie cilvēciņi", migrantu problēma, ieskaitot nekontrolēto daudzskaitlīgo robežu šķērsošanu. Šis priekšlikums ir detalizēti jāizdiskutē un jāiekļauj VAK-2016.

4. Speciālo uzdevumu vienības/speciālo uzdevumu spēku statusa, skaitliskā sastāva, finanšu resursu un ekipējuma būtiska palielināšana - LR NBS (Aizsardzības spēki) kļūst par skaitliski lielāku, labāk bruņotu un ekipētu Speciālo uzdevumu vienību ar nelieliem papildu (gaiss/jūra) komponentiem.

Komentārs: NATO ir skaidri formulējusi par viedo (gudro) kolektīvo aizsardzības sistēmu. 21.gadsimtā uzsvars tiek likts uz NBS vienību kvalitāti, bet ne kvantitāti. Tādēļ Latvijas Regulārie, Profesionālie vai Aizsardzības spēki varētu būt mazskaitlīgi, bet profesionāli. Papildus LR būtu ZS un Aizsargu organizācijas, kas cieši sadarbotos ar VP, PP un RAS. Pats personīgi esmu par to rakstījis un tagad ar gandarījumu konstatējis, ka arī ES vadībā briest viedoklis par ES Bruņoto spēku izveides nepieciešamību. Tas ļautu latviešiem lidot ar kaujas lidmašīnām, dienēt uz mūsdienīgiem kuģiem un zemūdenēm utt.

Daudz diskutē par to, kādām ir jābūt valsts minimālajām aizsardzības spējām? Kā bija rakstīts AM žurnālā http://www.sargs.lv/Viedokli/2013/05/17-01.aspx#lastcomment, atbildi uz šo jautājumu sniedz Fēliks Zaidlers, jauns vācu drošības jautājumu pētnieks un doktora kandidāts. Viņaprāt, viss, kas valstij ir nepieciešams, ir ātrās reaģēšanas spēki un speciālo operāciju vienības, lai tās var glābt savus pilsoņus ārkārtas situācijās ārvalstīs.

5. Valsts drošības iestāžu - SAB/DP/MIDD - apvienošana vienā Nacionālās drošības iestādē.

6. LR operatīvās darbības subjektu funkcionālais audits, likvidēt funkciju dublēšanu, operatīvās darbības subjektu pakļautības optimizācija un operatīvās darbības subjektu skaita samazināšana (to apvienošana un konsolidācija).

Komentārs: Pie tāda secinājuma nonāca ASV specdienesti pēc 2001. gada septembra terora akta, kad dažādu dienestu nesaskaņota darbība neļāva laikus noteikt terora akta gatavošanu.

7. Privāto drošības un apsardzes kompāniju būtiskāka iesaiste valsts iekšējās drošības jautājumos - policijas palīgu institūta atjaunošana privātajām drošības un apsardzes kompānijām un operatīvās sadarbības uzlabošana starp šīm kompānijām un VP un PP. LR spēka struktūru darbiniekiem, kas, apstākļu spiesti, piestrādā privātajās drošības un apsardzes struktūrās, ir jānodrošina tāds atalgojuma līmenis, lai viņiem nevajadzētu apvienot pamatdarbu ar papilddarbiem privātajās drošības un apsardzes kompānijās.

Komentārs: Latvijā apsardzes struktūrās strādā skaitliski vairāk cilvēku nekā profesionālajā dienestā karavīru. Tas ir jāņem vērā.

8. Pašvaldības policiju, it īpaši Rīgas PP (RPP), sadarbības un savstarpējās koordinācijas uzlabošana ar VP / NBS / ZS Pašvaldības policiju atbildības teritorijās. Pašvaldības policijai ir jāpaplašina funkcijas un atbildība teritorijas patrulēšanā, transporta kontrolē un administratīvo pārkāpumu apkarošanas jomā, kā arī jāuzlabo klātbūtnes efekts un reakcijas laiks un kvalitāte. Pašvaldības policijas policistiem ir jābūt vienotiem profesionālās izglītības kritērijiem visās LR pašvaldībās un to policijās. Ņemot vērā Pašvaldības policijas darbinieku darba specifiku, ir vajadzīgi grozījumi tiesību aktos un noteikt pašvaldības policistiem izdienas pensijas tāpat kā AM, IeM, TM un citu spēka struktūru pārstāvjiem (karavīriem, policistiem u.c.)

9. Ir ievērojami jāstiprina jauniešu patriotiskā audzināšana un viņu iesaiste valsts spēka struktūrās. Jauniešu patriotiskās audzināšanas uzlabošanas ietvaros ir jāizveido sākotnējās militārās un civilās aizsardzības apmācības nodarbības skolās, jo obligātais militārais dienests LR nav uzskatāms par lietderīgu 21. gadsimta drošības vidē.

Komentārs: NA programmā bija priekšlikums izveidot priekšmetu "Tēvzemes mācība". Nosaukums nav primārs, bet svarīga ir būtība, ka skolās ir jābūt iespējai jauniešiem iegūt zināšanas par savu Tēvzemi - Latviju, jāiegūst sākotnējas karavīra iemaņas. Obligātais militārais dienests (OMD) no militārā vai NATO kolektīvas aizsardzības politikas viedokļa nav vajadzīgs, bet jauniešu audzināšanai OMD ir lietderīgs, ja valstij tam ir resursi.

10. Vajag detalizēti veikt emigrantu rašanās problēmu izpēti. Emigrantu jautājums noteikti ietekmēs valsts iekšējo un ārējo drošību - galvenie riski ir - iespējams noziedzības pieaugums (it īpaši - nodarījumi pret personām un to īpašumu), sociālās spriedzes palielināšanās, būtiski sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumi, masveida nemieru iespējamība (sabiedrības radikalizācija (gan LR iedzīvotāji, gan emigranti), demonstrāciju iespējamība, kas var pāraugt pretēju viedokļu paudēju vardarbīgās sadursmēs, masveida nekārtībās, organizētās noziedzības aktivizācija (narkotikas, prostitūcija, ieroči, cilvēku kontrabanda), iespējama teroristisko organizāciju iekļūšana valsts teritorijā.

Komentārs: Emigrantu pārvietošana - tas ir daudzu miljardu eiro liels nelegālais bizness. ES vajadzētu būt skaidram redzējumam par emigrantu rašanās iemesliem, kā mazināt emigrantu skaitu, kā aizsargāt ES ārējās robežas utt. Zināms fakts, ka 21. gadsimts ir "šķidrs" - cilvēki, nauda un "smadzenes" pārvietojas, kur tiem ir labāk. Tomēr šis process būtu jākontrolē.