Foto: Publicitātes foto
Padomju gados Latvijas mākslinieki atrada daudz oriģinālu veidu kā paust neapmierinātību ar pastāvošo varu, kas būtībā bija ziloņa vilkšana cauri cenzūras adatas acij. Mūsdienās kultūras elite aprobežojās ar fanu lapu Feisbukā...

Varbūt tā bija smalka ironija par tām reizēm, kad tīņi izdarīja pašnāvību pēc tam, kad tikuši terorizēti sociālajos tīklos. Varbūt šis gadījums tiks izstādīts kādā no laikmetīgās mākslas izstādēm, kur saldā vīna apskurbis cilvēks norādīs uz ekspozīciju ar diviem tukšiem krēsliem un lepni bildīs: "Grende izdarīja sava amata pašnāvību, akcija "Grende, atkāpies!" bija cēloņsakariska bullijinga manifestācija nelineāra laika telpā."

Šīs vidusskolnieču cienīgās epopejas mantojums ir divi tukši amati un iespaids, ka Žagars ir Nacionālās operas Ugo Čavess.


Kad Valdis Dombrovskis paziņoja, ka atbrīvos Grendes kundzi no kultūras ministra amata pienākumu pildīšanas, pēdējā nāca klajā ar uzrunu, kuras cienīga nebija bijusi kopš Saeimā darbojās Ausma Kantāne! Aizdomas par Grendes kundzes neatbilstību amatam radās jau iepriekš. Kā spilgtākais piemērs būtu literātu atstāšana aiz budžeta borta un kouča piesaistīšana šīs kļūdas risināšanas procesā.


Jāizdara maza atkāpe, lai paskaidrotu tiem, kas nezin, kas ir koučings. Kouči apgalvo, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar pozitīvu attieksmi, burvju nūjiņu un rožūdens klizmu, jeb, citiem vārdiem, kouči ir cērmes uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes zarnu traktā. Koučings ir līderisma un 12 soļu programmas asinsgrēka kroplā atvase, ko, ja nemaldos, pagājušās dekādes beigās valsts pārvaldē ievazāja Ilona Jurševska. Tas ir pašpalīdzības programmas paveids un dzīves veids, kas ir īpaši izteikts "Pārticības" absolventiem.


Grendes kundzes uzruna liecina, ka viņa absolūti nav sapratusi savas atlaišanas iemeslus. Un vēl vairāk - viņai absolūti nepiemīt paškritika. Citēju viņas uzrunas atklājošos vārdus: "Man jāsecina, ka es esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre." Un tālāk Grendes kundze citēja gabalu no sava topošā autobiogrāfiskā varoņeposa: "Viskrāšņākās, vissāpīgākās un visspēcīgākās emocijas man ir no tā brīža, kad mēs stāvējām pie degošās Rīgas pils. Dega, un lija ūdens, un mēs kopā ar muzeju vadītājiem un muzejniekiem plecu pie pleca bijām gatavi iet ugunī un glābt Latvijas nacionālās vērtības."

Tik dramatiska un teatrāla reakcija liecina par pragmatiskas problēmu risināšanas spēju neesamību. Un vēl, Grendes izteikumi par Operas nepieciešamību iet pie cilvēkiem, ko es varu tikai pārfrāzēt kā "operā pietrūkst alus un šķovēti kāposti", liecina, ka viņai ir fundamentāli šķība izpratne par Operas vietu kultūrā.

Kad Ministru prezidents parādīja, ka amatpersonas atlaišanai ir nepieciešama viena darba diena, nevis vairākas nedēļas, sabozās arī bāmūži no Visu Latvijai. Iesalnieka kungs bravūrīgi ierakstīja tviterī, ka būs jauna valdība, bet, laikam sapratis, ka ir atklājis konspiratīvos plānus, tvītu izdzēsa. VL biedriem testosterona inducēti izvirdumi nav nekas svešs, atceramies Dombravas piecas minūtes slavas.

Trešdien, Nacionālā apvienība izlems savu nākotni koalīcijā. Varētu jau izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu un ātrāk aizmirst par šo jezgu, lai pievērstos kam svarīgākam, piemēram, 2014. gada budžetam. Bet, ņemot vērā NA brašuļu tēlu, man ir aizdomas, ka lēmumu pieņemšana viņu starpā noris savdabīgā mačo manierē, piemēram, izģērbjoties, aplejoties ar eļļu un cīnoties savā starpā, lai noteiktu, kurš ir alfa. Tāpēc, pastāv iespēja, ka lēmums būs mazāk racionāls pragmatisks. Starp citu, Iesalnieka kungs tviterī jau piedraudēja, ka NA esot ar vienu kāju laukā no valdības...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!