Atceroties notikumu hronoloģiju, jāatgādina, ka skandāls sākās ar premjera Šķēles pārmetumiem kancelejas direktoram Alvim Vītolam. Viņa atcelšanai no amata ar to pietika, tomēr Vītols, juridiski precīzi norādot uz dokumentiem, novirzīja atbildību uz Zamozdiku, kas bija parakstījis līgumus, kā arī norādīja, ka līdzekļu tērēšana ieplānota laikā, kad kancelejas direktori bija citi, pirmkārt Vītola priekštecis Žoržs Tikmers.
Pēc Valsts kontroles un Civildienesta pārvaldes pārbaudēm pērnruden sekoja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes atteikums ierosināt krimināllietu, ko organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra atcēla. Tam sekoja krimināllietas ierosināšana par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un lietas nosūtīšana valsts kriminalpolicijas ekonomiskajai policijai, kura tagad sagatavojusi materiālu apsūdzībai.
Tas, ka divas policijas izvērtējušas šo lietu pretēji vēl nebūtu tas ļaunākais – galu galā, tāpēc ir arī vairākas tiesu instances, lai pārvertētu vienu vai citu apstākli vai pierādījumu. Tomēr, jautājums ir – kas šajā lietā un kādu ļaunprātību pieļāvis? Kaut virspusēji zinot atpūtas kompleksa epopeju, nezūd šaubas, ka šo līdzekļu tērēšanu akcepteja augstākas personas par valsts kancelejas vadību, kas tikai izpildījusi rīkojumus, kas, protams, nav dokumentēti. Protams, tas neizslēdz, ka pēc tam Zamozdika kungs, slēdzot līgumu ar “Siguldas būvmeistaru” par darbiem turpat 50 tūkstošu latu apjomā, gluži privāti, ļaunprātīgi un savtīgi prasījis dalīties. Taču, pirmkārt, tas ir jāpierāda, un otrkārt, tas neatceļ jautājumu par citu personu atbildību par lepnā atpūtas kompleksa izbūvi principā.
Lasot prokuratūras formulejumu šajā lietā, ka izlietoti valsts budžeta līdzekļi, “ar ko ir nodarīts mantisks zaudējums valsts budžetam lielā apmērā”, nāk prātā vairaki citi skandāli, kuros budžets cietis pat krietni vairāk, tomēr pat krimināllietas, nemaz nerunajot par apsūzētajiem, nav – lai minam kaut nesenos tēriņus Austrumu robežas izbūvē vai pirms tam notikušo valsts dzīvokļu sadali. Saskanā ar statistikas datiem, pērn policija Latvijā kopumā reģistrējusi pussimtu krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, no kurā atklātas, tātad – tādas, kurās ir apsūzētie, ir divi desmiti. Bet notiesāto skaits par šo noziegumu kategoriju jau vairākus gadus pēc kārtas tik tikko pārsniedz desmit gada laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
