EURIBOR viena mēneša likme pagājušo otrdien bija -0,034%, nedēļas - -0,091%.
Kreditēšanas vērtība valūtu blokā krītas kopš 2014. gada jūnija - tad Eiropas centrālā banka (ECB) pārgāja uz negatīvu depozītu likmi. Septembrī ECB vēl vairāk samazināja depozītu likmi, līdz -0,2%, bet martā sāka kvantitatīvās mīkstināšanas programmu (QE), kas veicināja tālāku starpbanku likmju krišanos.
"Saistībā ar QE programmu, likviditātes pārpalikumi turpina ieplūst sistēmā ik nedēļu. Bankas ir pārpildītas ar depozītiem, taču nevēlas maksāt ECB par naudas izvietošanu tajā. Tā vietā, tās dod priekšroku kreditēšanai starpbanku tirgū, lai gūtu būtisku labumu no tā", - atzīmēja J.P. Morgan Chase & Co. analītiķis Nikolas Panigircoglu.
EURIBOR - vidējās starpbanku aizdevumu procentu likmes eiro valūtā, kas tiek aprēķinātas uz dažādiem termiņiem, no nedēļas līdz gadam. Pašas populārākās ir likmes uz 3 un 6 mēnešiem, jo daudzās Eirozonas valstīs tieši tām vai to atvasinājumiem ir piesaistīta hipotekārās kreditēšanas vērtība un vesela virkne citu rādītāju.
Eiropas centrālā banka pēc aprīļa sanāksmes rezultātiem, saglabāja kredītu bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī 0,05% gadā, teikts ECB paziņojumā.
ECB depozītu likme ir atstāta mīnus 0,2% līmenī. Maržinālo kredītu likme tāpat nav mainījusies kopš iepriekšējās vērtības 0,3% līmenī. Bankas lēmumi sakrita ar analītiķu, ko aptaujāja Bloomberg aģentūra, prognozēm.
Turklāt, vairākums ekonomistu uzskata, ka ECB priekšsēdētājs Mario Dragi neļaus apšaubīt QE programmas termiņu un apjomu. Šī programma paredz aktīvu izpirkšanu otrreizējā tirgū par summu 60 miljardi eiro mēnesī līdz 2016. gada septembra beigām. Kvantitatīvā mīkstināšana jau ir devusi jūtamus rezultātus, kaut arī, ne vienmēr tajās sfērās, uz kurām regulatori lika cerības.
Tāpat lielāko Eirozonas uzņēmumu indekss Europe Stoxx 600 atjaunoja vēsturisko maksimumu, kopš gada sākuma pieaugot vairāk kā par 20%. Turklāt, eiro attiecībā pret ASV dolāru ir ievērojami nokrities, kas nāks par labu Eiropas eksporta kompānijām.
"Mēs uzskatām, ka pagaidām ir pāragri spriest par makroekonomiskajām sekām, tādēļ baumas par to, ka ECB drīzumā var apstādināt savu programmu, saistībā ar ekonomiskā pieauguma prognožu uzlabošanos, ir acīmredzami nepamatotas", - paziņoja galvenais Barclays Parīzē ekonomists Filips Gudens.
Turklāt, banku sektora pētījumā par pirmo 2015. gada kvartālu, ECB atzīmē, ka "Eirozonas bankas ir izmantojušas papildu likviditāti no aktīvu pārdošanas, attiecīgo centrālās bankas programmu ietvaros, tajā skaitā, lai izsniegtu jaunus kredītus".
Vairāk kā ceturtdaļa banku, kas piedalījās aptaujā, izmanto papildu līdzekļus, lai izsniegtu kompānijām kredītus, 17% - hipotekāro kredītu izsniegšanai, 18% - patērētāju kreditēšanai. Vairāk kā puse no finanšu kompānijām plāno izmantot likviditāti, kas iegūta no aktīvu pirkšanas programmas, lai izsniegtu jaunus kredītus tuvākā pusgada laikā.
Turklāt, valsts obligāciju ienesīgums stabili krītas, kas Eirozonas valstu valdībām samazina aizņēmumu maksu, tādējādi, atbrīvojot papildu līdzekļus budžetos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
