Domāju, ka nebūs daudz tādu, kas uzskata, ka šādas darbības būtu veicināmas. Taču, kā vislabāk cīnīties pret?
Ir labi zināms, ka t.s. "ofšoru" vai ārzonu firmas tiek izmantotas ne tikai kā uzņēmumu struktūra, lai samazinātu lielām starptautiskām firmām vai bagātiem indivīdiem nodokļu slogu, bet arī, lai noziedznieki varētu netraucēti izvairīties no nodokļu samaksas vai pat "atmazgāt" noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus.
Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā tiesībsargājošām iestādēm ofšoru struktūras rada grūtības izdibināt to patiesos labumu guvējus. Teju pēc definīcijas ofšoru īpašnieku struktūra ir miglā tīta - tāpēc tos arī ir ļoti viegli izmantot nelegālai darbībai.
Eiropas Parlamentā šobrīd tiek virzīts likumprojekts, kura mērķis ir ierobežot naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu visā Eiropā. Kā šī likumprojekta virzītājs, esmu ierosinājis visā Eiropā izveidot patiesā labuma guvēju reģistru, kas attiektos gan uz uzņēmumiem, gan uz tādām juridiskām konstrukcijām kā trastiem. Lai gan Eiropas Komisija sākotnēji neatbalstīja šādu iniciatīvu, tagad atbildīgais komisārs un līdz ar to Komisija pauž skaidru atbalstu tai. Arī Parlamentā atbalsts šim priekšlikumam ir ļoti spēcīgs - debates ir tikai par to, cik plašam vajadzētu būt cilvēku lokam, kas varētu piekļūt labumu guvēju reģistram. Šobrīd pastāv liela iespēja, ka šajā pavasarī likums un līdz ar to lēmums par reģistra izveidi varētu tikt pieņemts.
Lai likums jeb direktīva Eiropas mērogā stātos spēkā, par to ir jānobalso gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Padomei (dalībvalstu vadītāju sapulce). Mans uzdevums ir ne tikai nodrošināt Parlamenta vairākuma atbalstu likuma tekstam, bet arī gūt atbalstu no Padomes. Padomes pusē ir vairākas dalībvalstis (Vācija, Kipra, Grieķija), kuru attieksme ir atturīga šādām likuma izmaiņām. Šobrīd strādāju pie tā, lai pārvarētu šo valstu pretestību un līdzsvarotu gan Parlamenta, gan Padomes intereses vienotā tekstā.
Ņemot vērā intereses, kuras skar šis likumprojekts, nav pārsteigums, ka ir virkne ieinteresēto pušu, kas iesaistās diskusijā par šo likumprojektu. Tas ir lobijs jeb organizāciju interešu pārstāvniecība, kas nozīmē - argumentēt par vai pret ierosinātiem likuma grozījumiem, kas ietekmē viņu organizācijas biedru intereses. Man kā likumprojekta virzītājam ir būtiski apzināt abu pušu argumentus, lai objektīvi pieņemtu iespējamo labāko risinājumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Esmu uzklausījis pārstāvjus no banku industrijas, azartspēļu industrijas, Eiropas mēroga tiesībsargājošām iestādēm, pretkorupcijas nevalstiskām organizācijām, dalībvalstu pārstāvjiem un citiem. Tie, kuri nevēlas šādu likumdošanas pieņemšanu nekautrējas publiski mani kritizēt par to, ka daru pārāk daudz. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas redzēt vēl radikālākus priekšlikumus kritizē mani, ka daru pārāk maz. Dažādu pušu intereses un viedoklis parādās katru reizi, kad tiek pieņemts vai mainīts kāds likums, taču, jo likums ir svarīgāks, jo skaļāki ir interešu pārstāvji.
Mans mērķis ir un paliek uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējā Eiropā. Ierobežot naudas atmazgāšanu ir viens no veidiem, kā šo vidi uzlabot. Lai to efektīvi varētu darīt, ir jāizklīdina miglas mākonis, kas guļ pār ofšoriem un to īpašniekiem. Eiropas mēroga patiesā labuma guvēju reģistrs to var paveikt. Tas liegtu iespēju noziedzniekiem izmantot ārzonas un trastus, lai veiktu nelegālu darbību. Tajā pašā laikā tas uzlabotu vidi absolūtam vairumam uzņēmumu, kuri ir likuma paklausīgi - "spēles laukums" būtu vienlīdzīgāks. Atverot durvis investīcijām un jaunām darbavietām, ieguvēji būsim visi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
