Kristians Rozenvalds: Nāvessods – zāles sabiedrībai?  (94)

Neatgriežamās kļūdas

Ar savu steigu, komunikācijas trūkumu, tiesu angažētības iepriekšējo pieredzi un apelācijas apgrūtinājumiem Baltkrievijas vara ir nodemonstrējusi teju vai visus iespējamos faktorus, kurus parasti izmanto kā ieganstu nāvessoda aizliegšanai. Jo nāvessods, ja tas patiešām tiek izpildīts, vairs nekādi nav atsaucams. Bet mēdz taču būt liktenīgas kļūdas! Turklāt šī galējā soda mēra piespriešana var izrādīties ne tikai kļūda. Var gadīties, ka šāds briesmīgs rezultāts ir bijis apzināts, kādam nepieciešams, atriebības vai citu savtīgu iemeslu virzīts. Sashēmots. Arī par Baltkrievijā nošautajiem joprojām nekur neesmu lasījis pārliecinošus vainas pierādījumus un šī nozieguma motīvus. Turklāt nu pieņemts lēmums visus pierādījumus iznīcināt, un tas tikai vairo šaubas.

Kā var nenošaut?

Tikmēr Norvēģijā nu jau pasaules neslavu ieguvušo A.Bēringu-Breivīku tiesās Norvēģijas sabiedriskā telekanālā NRK tiešraidē. Liekas, jau šobrīd ir ļoti daudz informācijas par Breivīka nodarīto un motīviem, turklāt šāvējam tiek dotas tik plašas iespējas propagandēt savus radikālos uzskatus. Un netrūkst to, kas Breivīku atbalsta. Izrādās, ka viņam uz cietumu tiek sūtītas gan mīlestības un apbrīnas vēstules, gan arī nauda. Bet vai maz ir tādu, kas, saskaroties ar šādu atklātību un iecietību, jūtas ievainoti otrreiz. Kā var šo Breiviku nenotiesāt ar nāvi pēc tam, kad viņš dzēsis tik daudzu jauniešu dzīvības? Vai pēc visa notikušā ir taisnīgi ļaut viņam dzīvot?

Politikas klātbūtne dara savu. Kas vieniem šķiet saprātu izdzīvojis slepkava, citiem ir revolucionārs, nācijas sanitārs utt. Politika arī ir tā, kas piešķir šim gadījumam tik daudz šķautņu. Bet nav taču maz arī tādu šaušalīgu notikumu, kam ar politiku un "taisnu cīņu" nav nekāda sakara. Tepat pašu zemē ir jaunieši, kas niecīga ieguvuma dēļ laupa dzīvību pensionāriem, kas "aiz neko darīt" zvēriski nogalina klasesbiedrus, ir sērijveida izvarotāji, kas savus upurus pēcāk nonāvē. Ir sadisti, ir aukstasinīgi bērnu slepkavas, ir bērnu piesmējēji varmākas, kas dzīvību varbūt neatņem, bet traumē uz mūžu. Kas gan cits, ja ne nāvessods, varētu atturēt šādus potenciālos noziedzniekus? Bailes no cietuma? Iepriekš tur pabijuši, daudzi no cietuma sen vairs nebaidās, jo, iespējams, tur jutušies pat komfortablāk nekā brīvībā.

Izpatikšana Eiropai?

ASV, zemē, kuru citkārt dēvē par demokrātijas citadeli, nāvessods tiek izpildīts joprojām, lai gan vairākās pavalstīs ir noteikts nāvessoda piespriešanas moratorijs. Arī šogad Oklahomas cietumā, izmantojot injekciju, izpildīts nāvessods 49 gadus vecajam Gerijam Ronaldam Velčam, kurš bija notiesāts par slepkavību Maiami tālajā 1994. gadā. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta vēl pirms nedēļas apliecināja, ka ASV karavīram, kurš martā Afganistānā sarīkoja slaktiņu, nogalinot 16 mierīgos iedzīvotājus, var tikt piespriests nāvessods.

Tikmēr Latvijā kopš 1996. gada nāvessods nav ne reizi piemērots. Tas gan nenozīmē, ka vara nevienam nav laupījusi dzīvību. Ir taču cilvēki zaudējuši dzīvību cietumos. Tāpat sabiedrība bez tiesas ir noskatījusies uz cilvēku nosalšanu, nodzeršanos un nomiršanu dēļ ielaistas slimības, kuras ārstēšanai pietrūcis līdzekļu. Divkosība?

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, šā gada sākumā runājot par būtiskāko veikumu 11. Saeimas pirmajā darba sesijā, uzsvēra, ka "aizvadītajā sesijā Saeimā jau galīgajā lasījumā pieņemta likumprojektu pakete, kas no mūsu valsts krimināltiesību sistēmas pilnībā izslēdz nāves sodu. Tādējādi Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto." Raksturīgi, ka Latvijas amatpersonas ne vārda nemin par būtību - par to, kā un kāpēc šobrīd pieaugošās vērtību degradācijas apstākļos varētu iztikt bez nāvessoda. Vien piesauc kaut kādas saistības, kuras uzliek kaut kādas ratificētās konvencijas!