Starptautiskā tūrisma plūsma nebeidzas dzelzceļa stacijā, kurā pienāk starptautiskie vilcienu reisi (šajā gadījumā ar to domājot Rīgas centrālo dzelzceļa staciju), bet gan turpinās visur, kur ved ārvalstu tūristu ceļi Latvijā. Ārvalstu tūristu aptauju rezultāti parāda, ka vilcienu kā pārvietošanās līdzekli, ceļojot pa Latviju, izmanto 12,3% ārvalstu tūristu, tajā skaitā, piemēram, Jūrmalā ar vilcienu ierodas 37%, bet, ceļojot pa Zemgali, vilcienu kā pārvietošanās līdzekli izmanto vairāk nekā 6% ārvalstu tūristu.
Turklāt, nevar piekrist apgalvojumam, ka Jelgava nav starptautiskā tūrisma plūsmas galapunkts, jo Jelgavas tūrisma mītnēs ik gadu nakšņo vidēji 4 tūkstoši ārvalstu ceļotāju.
Šāda VVC attieksme pret Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem (tāds ir arī LDz) neatbilst Latvijas mērķim kļūt par viesmīlīgu un ilgtspējīgu ceļojumu galamērķi starptautiskā tūrisma tirgū, kas cita starpā ietver arī saprotamas tūrisma informācijas sniegšanu ceļotājiem un videi draudzīgu transporta pakalpojumu piedāvāšanu, kādi, neapšaubāmi, ir dzelzceļa pakalpojumi. Saprotamas un viegli uztveramas informācijas nodrošināšana kļūst īpaši nozīmīga, palielinoties individuāli organizētu tūrisma ceļojumu īpatsvaram, kad ceļotāji neizmanto tūrisma operatoru un aģentūru pakalpojumus un nepārvietojas pa masu tūrisma maršrutiem.
Ja vēlamies, lai ārvalstu tūristi iepazītu ne tikai Rīgu, bet arī Latvijas novadus, jārūpējas par to, lai ceļotāji justos komfortabli un paliktu apmierināti arī ārpus galvaspilsētas.
Veicot ārvalstu ceļotāju vajadzību un apmierinātības pētījumus gan Rīgā, gan Jūrmalā, ir iezīmējušās būtiskākās tūristu vajadzības un piedāvājuma vājās vietas, starp kurām ir arī nepietiekoša vai nesaprotama informācija par sabiedriskā transporta pieejamību, maršrutiem un virzieniem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir ārzemniekiem nesaprotamā informācija par vilcienu satiksmi Jūrmalas virzienā – kā tur nokļūt, ja neviens no dzelzceļa staciju nosaukumiem šajā maršrutā neietver Jūrmalas vārdu? Šeit vietā būtu ieteikums Latvijas Dzelzceļam Jūrmalas teritorijā esošo staciju nosaukumus papildināt ar norādi, kas ļautu saprast, ka stacija atrodas Jūrmalā. Arī Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā būtu jāveido viegli uztveramas norādes, kas palīdzētu tūristiem nokļūt līdz vēlamajam vilcienam vajadzīgajā virzienā, ievērojot trīs soļu principu: norādes stacijas hallē – norādes tuneļos – norādes uz perona.
Atgriežoties pie VVC sniegtās argumentācijas, neiztur kritiku arī norāde, ka svešvalodās tulkoto norāžu informācija nesakrīt ar uz vilciena biļetes norādīto informāciju. Biļete nav informatīvs, bet gan tiesības izmantot pakalpojumu apliecinošs dokuments, turklāt, informāciju par maršrutiem un atiešanas laikiem ceļotāji parasti meklē vilcienu kustības sarakstos, kas pieejami gan stacijās, gan interneta vietnēs, un tajos ir atrodams gan vilciena Nr., gan virziens, gan atiešanas laiks.
Valsts valodas centram, sastopoties ar nesaprotamiem jēdzieniem un nepietiekošas kompetences gadījumos, pirms kādu sodīt, vajadzētu konsultēties ar attiecīgās nozares vai jomas speciālistiem. Tas ļautu ne tikai izvairīties no negatīvas publicitātes, bet arī ietaupīt iespējamos tiesas izdevumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
