Mūsuprāt, visi šie materiāli ir daļa no Cukura un viņa līdzzinātāju reabilitācijas kampaņas. Šai kampaņai ir savi pasūtītāji un "diriģenti", kas, spriežot pēc notiekošā, ir pārliecināti par palikšanu bez soda, kā arī par to, ka šī viņu darbība nesaņems pienācīgu pretsparu no valsts puses, kā arī no Latvijas sabiedrības lielākās daļas.
Esošā "cukuriāde" nav pirmais uzbrukums vēsturiskai patiesībai Latvijā, tas nav pirmais mēģinājums pārskatīt ētikas stundas, kas gūtas no Holokausta traģēdijas. Tomēr tas atšķiras no iepriekšējiem ar to, ka šo "vēsturisko un bezkaislīgo" materiālu autori ir nevis visiem zināmi Gardas un "viņa meiteņu" tipa marģināli, bet, kā šķiet no pirmā skata, "normāli" jauni publicisti un žurnālisti, kas pārstāv arī Latvijas isteblišmentam tuvus izdevumus. Tāpēc mūsu bažas kļūst vēl stiprākas, jo mēs jūtam šeit labējo radikāļu un ultranacionāļu ietekmes pastiprināšanos uz sabiedrības mēreniem slāņiem.
Mūs īpaši uztrauc fakts, ka labējie radikāļi un nacionālisti cenšas gūt dažu Latvijas parlamentāriešu atbalstu, un viņiem jau tas ir, piemēram, no deputāta Kiršteina puses. Kiršteina atbalsts Latvijas "ultra" nav tikai morāls vai ideoloģisks. Tas jau ieguvis patronāžas un politiskā pieseguma raksturu. Mēs aicinām Saeimas deputātus nekavējoties dot savu vērtējumu šai sava kolēģa rīcībai, kas, turklāt, raisa negatīvu starptautisko rezonansi un spēcīgi bojā Latvijas tēlu pasaulē.
Mēs redzam, ka patreiz situācija ar antisemītismu pasliktinās. Īpaši asi tas izjūtams pēc uzbrukuma rabīnam Glazmanam pilnīgi dzīvīgā Vecrīgas daļā. Pēc šī notikuma daudzi kopienas biedri zaudēja drošības izjūtu: pilsētas centrs jau sen ir kļuvis par ekstrēmi noskaņotu jauniešu pastāvīgu pulcēšanās vietu. Viņi brīvi pulcējas pie universālveikala Centrs, Doma laukumā, Kaļķu ielā un citur – un policija vienaldzīgi uz to noraugās.
Antisemītisku tendenču temperatūru var izjust ikviens, apmeklējot publiskos interneta portālus un iepazīstoties ar komentāriem, kas attiecas uz ebreju kopienas jaunumiem, vai Holokausta vēsturi. Latvijai godu nedara arī atsevišķu sabiedrisko personu paziņojumi, piemēram, Norberta Klaucēna atklātā vēstule ASV prezidentam. Iespējams turpināt uzskaitīt līdzīgus faktus un piemērus. Tomēr tie ir tikai slikti apārstētas slimības ārējā izpausme, kuras baciļi diemžēl ir dzīvi.
Šajā situācijā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome sagaida efektīvu un viennozīmīgu rīcību no savas valdības un pilnvaroto valsts institūtu, pirmkārt, tiesībsargājošo struktūru puses. Mūsu vēsturiskā pieredze uzstājīgi atgādina par to, ka līdzīgu satraucošu faktu noklusēšanai un ignorēšanai būs tikai viens rezultāts: antisemītisma provocēšana un reprodukcija.
Pēdējos 15 gadus Latvijas ebreji no Latvijas politiskās vadības puses jutuši atbalstu un ieinteresētību par kopienas dzīvi. Valsts vadītāji un augstākās amatpersonas piedalās piemiņas pasākumos, kas veltīti Holokausta upuru piemiņai, nāk pie mums svētkos uz sinagogu, uz kopienas centru, uztur pastāvīgu dialogu ar Latvijas ebrejiem. Tas viss mums ļauj cerēt uz izpratni par mūsu satraukumu un drīzu adekvātu mēru pieņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
