Latvijas valsts dibināto augstskolu rektori: Par augstākās izglītības attīstību

Latvijā ir maz tādu tautsaimniecības nozaru, kuras būtu skāris šāds budžeta samazinājums. Izglītības, veselības u.c. jomu iznīcināšana drīzumā var kļūt par nopietnu draudu Latvijas valsts neatkarībai. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu finansējums augstākajai izglītībai netika samazināts vai tas tika veikts nedaudz, bet daudzās valstīs krīzes apstākļos tas tika pat palielināts. Turklāt daļa Eiropas valstu jau ir pārgājusi vai tuvākajā nākotnē plāno pāriet uz valsts finansētu augstāko izglītību. Tāpēc Latvijas jaunatnes aizplūšana uz citām valstīm būs nenovēršama.

Valsts dibināto augstskolu rektori uzsver šī brīža valsts politikas neatbilstību EK paustajām politikas vadlīnijām un darbības principiem un uzskata, ka valdībai nekavējoties ir skaidri jāformulē redzējums par valsts attīstības vīziju: vai Latvija attīstās kā valsts, kurai vajadzīgi izglītoti cilvēki, kas paliek Latvijā un spēj nodrošināt jaunu darbavietu radīšanu, pēc iespējas ātrāk izvedot valsti uz attīstības ceļa, vai Latvija attīstīsies kā lēts avots rietumvalstu mazkvalificētā darbaspēka tirgum?

Turpmāks valsts finansējuma samazinājums un taupīšana uz valsts galvoto studiju kredītu rēķina, nopietni apdraud augstākās izglītības pieejamību un kvalitāti Latvijā un ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Komisijas paziņojuma "Eiropa 2020; Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" uzdevumu: "palielināt izglītības sistēmu atvērtību". Latvijas augstskolas pēc jau notikušā finansējuma samazināšanas un iedzīvotāju maksātnespējas pieauguma ir piedzīvojušas studentu skaita kritumu, un tas apdraud veiksmīgu "Eiropa 2020" pamatmērķa- "vismaz 40 % jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākajai izglītībai"- realizāciju. Zinām, ka ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un inovācijā veicina nodarbinātību un progresu, uzlabo konkurētspēju un sekmē jaunu darbavietu radīšanu. Samazinot šos ieguldījumus, valsts nākotne ir apdraudēta. Arī ekonomiskās krīzes laikā un ierobežota budžeta apstākļos ir jāievēro finansējuma samazinājuma samērīguma princips, un jānodrošina nozares spēja ilgtspējīgi attīstīties, pie tam - starptautiskā kontekstā. Valdības akceptētajā Ekonomikas ministra A.Kampara un Izglītības un zinātnes ministres T. Koķes vadītās darba grupas Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka augstākajai izglītībai turpmākajos gados nedrīkst samazināt finansējumu. Pēc dramatiskā budžeta samazinājuma pēdējos divos gados valsts dibinātās augstskolas Latvijā vēl strādā, pieliekot visas pūles kvalitātes uzturēšanā. Pašlaik tiek gatavots Augstākās izglītības reformu plāns, kura īstenošana efektivizēs Latvijas Augstākas izglītības sistēmu un tādējādi vēl vairāk uzlabos studiju kvalitāti.

Ir skaidrs, ka jebkāds turpmāks valsts finansējuma samazinājums ir graujošs drauds augstākās izglītības sistēmas pastāvēšanai Latvijā kopumā un līdz ar to arī Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotnei.

*Daugavpils Universitātes rektors prof. Arvīds Barševskis
Latvijas Lauksaimniecības Universitātes rektors prof. Juris Skujāns
Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš
Liepājas Universitātes rektors prof. Oskars Zīds
Rīgas Stradiņa Universitātes rektors prof. Jānis Gardovskis
Rīgas Tehniskās Universitātes rektors prof. Ivars Knēts
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors prof. Artis Sīmanis
Latvijas Jūras akadēmijas rektors prof. Jānis Bērziņš
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors prof. Jānis Siliņš
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors prof. Jānis Žīdens
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore prof. Dace Markus
Banku Augstskolas rektore prof. Tatjana Volkova
Rēzeknes Augstskolas rektora p.i. prof. Leonārs Svarinskis
Ventspils Augstskolas rektors prof. Jānis Vucāns
Vidzemes Augstskolas rektore prof. Vija Daukšte