Līga Briķena: Bezcerīgo parādu dzēšana paliek uz iedzīvotāju pleciem  (45)

Lai gan izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā par bezcerīgo parādu norakstīšanu dzīvojamās mājās ir spēkā jau no 2014. gada sākuma, neviens no pakalpojumu sniedzējiem nav veicis parādu norakstīšanu, tā vietā norādot uz likuma "robiem". 

Rezultātā tikšanās dalībniekiem situācijas izpratne ir vienota - pašreizējais tiesiskai regulējums nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji norakstīs tikai tos parādus, kas likuma izpratnē kļuvuši bezcerīgi pēc 2014. gada 15. janvāra, bet visus iepriekšējos gados uzkrātos bezcerīgos parādus ir jāfinansē iedzīvotājiem pašiem.

Tagad, tieši gadu pēc tam, kad spēkā stājās Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kam vajadzēja paredzēt risinājumu bezcerīgo parādu problēmai, situācija ir tieši tāda pati kā pirms grozījumiem, proti, iedzīvotāji, kuru mājā ir bezcerīgais parāds, visbiežāk sedz to no saviem līdzekļiem, maksājot par kaimiņiem, vai iedzīvotājiem palīdz apsaimniekotājs, īslaicīgi kreditējot šajā situācijā nonākušos ēkas iedzīvotājus, lai viņi nezaudētu attiecīgā komunālā pakalpojuma pieejamību. 

Neskatoties uz to, ka likuma grozījumi paredz bezcerīgo parādu norakstīšanu, komunālo pakalpojumu sniedzēji turas katrs pie sava varianta šī likuma interpretēšanā un norāda, ka jaunās normas ir piemērojamas tikai tiem parādiem, kas veidojušies pēc likuma stāšanās spēkā, tas ir, pēc 2014.gada. Reālā situācija joprojām ir tāda, ka pakalpojuma piegādātāji parādu segšanu pieprasa no nama iedzīvotāju kopības.

Diskusijas laikā tika identificētas vairākas problēmas arī saistībā ar jaunajiem likuma grozījumiem, kurām jāmeklē komplekss risinājums un jārīkojas ātri, jo nesakārtotie jautājumi visbiežāk nostāda iedzīvotājus beztiesiskā situācijā un apgrūtina apsaimniekotāju darbu iedzīvotāju interesēs.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma šī brīža redakcija gan skaidri nosaka, ka bezcerīgā parāda gadījumā, ja iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi - uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Bet izvērtējot esošo likuma redakciju, jāatzīst kā tā tiešām pēc būtības attiecas tikai uz tiem parādiem, kas izveidojušies pēc likuma stāšanās spēkā.

Tātad, ko darīt ar vecajiem parādiem, kurus komunālo pakalpojumu sniedzēji atsakās norakstīt? Pārrunājot un analizējot nu jau novilcināto situāciju, ir diezgan skaidrs, ka vecos parādus norakstīt nebūs iespējams, jo to neparedz likumu regulējums, un ir arī daudzi un sarežģīti šīs problēmas aspekti, kuru risināšana prasītu ne tikai viena likuma grozījumus, bet vairāku likumu izmaiņas, terminu pārfrāzēšanu un sarežģītu juridisko darbu. 

Šobrīd ministrija tam neredz risinājumu, bet sola strādāt pie tā, lai šāda veida situācijas neatkārtotos. Tas nozīmē uzraudzīt, lai veiktie grozījumi likumā tiešām strādātu nākotnē.

Tādēļ jāsecina, ka pašreizējā situācija ar vecajiem, bezcerīgajiem parādiem pie šī brīža tiesiskā regulējuma un likumu redakcijas diemžēl paliek uz iedzīvotāju pleciem. Tas ir rezultāts tam, ka pirms dažiem gadiem likumdevējiem pietrūka politiskās gribas sakārtot šo jautājumu. Nozare par to runāja jau vairākus gadus, norādot uz parādu nepārtraukto pieaugumu. 

Nelīdzēja arī tas, ka skaļi izskanēja tiesībsarga apliecinājums, ka situācija, ka kaimiņam jāmaksā par nemaksātāju kaimiņu, kaut arī tas nav ļaunprātīgs nemaksātājs, bet finansu grūtībās un maksātnespējā nonācis iedzīvotājs, pilnīgi noteikti nav tiesiska.

Tomēr jāakcentē arī tas, ka pašreizējā bezcerīgā parāda definīcija, kas aprobežojas ar mirušu cilvēku parādiem vai parādiem, kas nav piedzenami pēc fiziskas personas maksātnespējas pabeigšanas, ir pārāk šaura. Nepiedzenami parādi ir arī citos gadījumos, piemēram, kad tiesu izpildītājs atzinis parādu par nepiedzenamu.

Šobrīd iedzīvotājiem atliek vien pašiem risināt šo problēmu un nolīdzināt bezcerīgo parādu savā mājā. Izlikties, ka problēmas nav, un nepievērts tai uzmanību nebūs izeja, jo agri vai vēlu un visdrīzāk jau ar nākamo apkures sezonas sākumu, problēma atkal stāvēs pie mājas sliekšņa un draudēs ar siltumenerģijas pakalpojuma nepieslēgšanu visai mājai. Risinājumi, ko šobrīd rod daudzu māju iedzīvotāji, ir vairāki, piemēram, mājas kopība pieņem lēmumu par parāda dzēšanu, veidojot mājas rezerves fondus vai palielinot esošos fondus tieši šim mērķim.

Kā viena no kompleksā risinājuma sadaļām varētu būt komunālo pakalpojumu parāda piesaistīšana dzīvokļa īpašumam, nevis fiziskai personai. Šāds ierosinājums ir jau izskanējis agrāk un līdz šim tam aktīvākie pretinieki bija bankas. Vēlos atzīmēt, ka tagad ir pēdējais brīdis, lai saņemtos un sakārtotu šo situāciju, lai kas līdzīgs vairs neatkārtotos nākotnē. Nozares un visas valsts uzdevums ir pasargāt godprātīgos maksātājus un nepieļaut komunālo pakalpojumu sniedzēju sava veida šantāžu attiecībā uz nepārtrauktu pakalpojumu piegādi.