Ministru kabineta 15. septembra sēdē tika apstiprināti grozījumi likumprojektā, kas nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem VID sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
Šie grozījumi sniegtu iespēju identificēt riskus, ko skar izvairīšanās no nodokļu samaksas un ļautu laikus tos novērst. Tādējādi VID, iegūstot kredītiestāžu un maksājuma pakalpojuma sniedzēju rīcībā esošo informāciju, to lietderīgi un efektīvi varētu izmantot cīņai ar ēnu ekonomiku.
Līdzšinējā kārtība noteica, ka kredītiestādēm informācija par savu klientu aizdomīgiem darījumiem ir jāsniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Šādi dati jau iepriekš ir tikuši gatavoti, bet tagad tā papildu būs jāsniedz arī VID, pamatojoties uz dienesta novēlotajiem datiem. FM mēģina apgalvot, ka jaunā sistēma ļautu mērķtiecīgi veikt preventīvos pasākumus, piemēram, aicinot nodokļu maksātājus deklarēt visus ienākumus vai plānojot kontroles pasākumus nodokļu nemaksātājiem.
Bet jau pašreiz redzams, ka VID netiek galā ar iesniegto deklarāciju un dokumentu apjomu, kavējas apstrādes termiņi un veidojas garas rindas. Tādēļ turpmāk kredītiestādēm VID būs pienākums iesniegt datus, ko pati iestāde nav spējusi pamanīt, uzliekot papildus slogu bankām.
Kredītiestādes tiek mierinātas, ka nebūs apgrūtināts vai palielināts viņu darba apjoms, jo informācija būs jāapstrādā izmantojot tās pašas pazīmes, pēc kurām jau tagad tiek sniegta informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču administratīvais slogs piaugs, jo būs jāalgo papildu darbinieki, jāplāno kā apstrādāt un nodot šos datus daudz lielākā apjomā nekā līdz šim.
Rodas iespaids, ka bankas kļūs par VID struktūrvienību un diez vai tas spēs mazināt summas, no kurām netiek nomaksāti nodokļi. Ienākumi, protams, no plānotajiem grozījumiem nākamā gada budžetā ir aprēķināti: 2016. gadā 3,3 miljoni eiro, 2017. gadā 2,8 miljonus eiro, 2018. gadā 1,7 miljon eiro. Šie skaitļi parāda likumprojekta grozījumu mērķi, valsts budžeta papildināšana, nevis ilgtspējīgu un saprātīgu cīņu ar ēnu ekonomiku. Lūk, skaidri redzams kā roka roku mazgā - FM vajag līdzekļus valsts budžetam, kurus sagādās VID, bet bankas nonāks "stučītāju" lomā, sniedzot papildu informāciju valsts iestādēm.
Grozījumi nerada pārliecība par atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam un Eiropas Padomes Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Latvijas Republikas tiesībsarga birojs cenšas gan noraidīt šīs bažas, balstoties uz Satversmes 116. pantu - personas tiesības, kas noteiktas Satversmes vairākos pantos, kur teikts, ka valsts var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu. Tātad nodokļu administrēšanas vajadzība, mūsu valstī. ir uzskatāma par leģitīmu mērķi demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai. Valsts budžeta papildināšana, kas, šķiet, ir galvenais grozījumu mērķis, mūsu valstī ir pietiekami svarīgs uzdevums, lai ierobežotu katra iedzīvotāja tiesības uz datu aizsardzību.
Jaunie grozījumi un plānotās darbības radīs neuzticību banku sektoram, lai gan FM uzskata, ka tas pozitīvi veicinās nodokļu maksātāju attieksmi pret to nomaksu, un veidos disciplīnu nodokļu nomaksas jautājumos. Šis ir vēl viens veids, kā valsts plāno iebiedēt savus iedzīvotājus, papildus graujot banku sektoru. Pozitīvs rezultāts šādiem grozījumiem nav iespējams, jo tie nav ne pārdomāti, ne efektīvi, un vienīgais, kas tiek konkrēti atrunāts un nerada šaubas, ir ienākumi nākamo gadu bužetos.
Patiesībā mēs atgriezīsimies pie laika, kad nevienam nevar uzticēties, palielināsies skaidras naudas apgrozījums un tiks iedragāta uzticība banku sektoram, par valsts iestādēm nemaz nerunājot. Naudu turpmāk nevis ieliksim kontā, bet gan glabāsim zeķēs, tādējādi tikai veicinot ēnu ekonomiku, lai gan mērķis bija to mazināt.
Un noslēgumā vēl jāpiebilst, ka neuzticamību izraisa arī pats VID, kas nu jau šķiet, nekontrolējamā progresijā veido sankcijas atbalstošas nodaļas, kuru galvenais uzdevums ir sodīt. Neviena vārda par uzņēmējdarbības veicināšanu, skaidrojošo darbu, visiem izdevīgu un saprotamu pakalpojumu sniegšanu utt. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc daudzi iedzīvotāji izvēlas būt "ēnā", nemaksāt nodokļus, neuzrādīt savus ienākumus! Manuprāt, tas ir tāpēc, ka valsts ierēdniecība ir gatava tikai "ņemt", bet pretī par to neko "nedod".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
