Maksims Mališko: Bizness vēlas lielāku skaidrību  (28)

Ikdienā saskaroties ar MVU sektora uzņēmējiem un izsniedzot mikrokredītus valsts atbalsta MVU kreditēšanas programmā, ir redzams, ka biznesa vidē, īpaši MVU segmentā, arvien vairāk pieaug emocionālā spriedze, kas saistīta ar neziņu. Šī neziņa un nedrošība par rītdienu uzņēmējiem apgrūtina attīstības plānošanu, tā ietekmējot visu biznesa sektora attīstību kopumā. 

Nekādā gadījumā nevar teikt, ka uzņēmēji negribētu attīstīties vai negribētu mainīt esošos noieta tirgus. Tieši pretēji. Ir acīmredzams, ka uzņēmēji vēlas darboties, vēlas attīstīt savu biznesu, paplašināties, investēt, un attīstīt jaunus virzienus. Cilvēkiem ir plāni, un arī skaidri biznesa redzējumi, kurus, ja vērtē atrauti no starptautiskās politiskās situācijas, var uzskatīt par normāliem, vidēja riska attīstības plāniem. Taču tā kā reālā dzīve nenotiek "uz papīra", atbilstoši teorijai, tad līdz ko plāni jāvērtē starptautiskās ekonomiski politiskās situācijas kontekstā, aina iegūst citas aprises.

Cilvēki emocionālā līmenī jūtas nedroši un nepārliecināti par rītdienu. Vai dažādu ārvalstu starptautisko attiecību rezultātā netiks ietekmēti noieta tirgi kādās, tostarp Eiropas valstīs? Kā tas izpaudīsies? Kuras ir tās valstis, kuras visvairāk izmaiņas var ietekmēt? Kādu ietekmi tas atstās uz šajās valstīs strādājošo partneriem citās valstīs? Cik lielā mērā tas "pa ķēdi" var ietekmēt vēl citas? Jautājumu un neskaidrību uzņēmējiem ir daudz. Tā rezultātā daudzos uzsāktos attīstības projektos ir iestājusies nogaidīšana: projekti ir "iesaldēti", gaidot, kā situācija attīstīsies un meklējot papildu informāciju nākotnes prognožu izteikšanai. Jo uzņēmēji apzinās, ka ir virkne lietu, ko vietējais tirgus nevar ne noteikt, ne ietekmēt.

Gribu uzsvērt, ka šajā gadījumā tiek runāts par MVU sektoru, nevis "lielajiem" uzņēmumiem, kuriem - lai gan arī pastāv visas jau minētās problēmas - tomēr situācija ir pilnīgi cita: gan partneru jomā, gan tirgus izpētes resursu jomā u.tml. Mazajam uzņēmējam uzsākta sadarbība ar kādu "nepareizu" ārvalstu partneri - vai tādēļ, ka konkrētajā valstī iestājas notikumi, kas negatīvi ietekmē partnera biznesu, vai tādēļ, ka pats partneris kļūst par upuri sava citā valstī esošā partnera problēmām - var izrādīties ar ļoti komplicētām sekām.

Protams, visi apzinās, ka Latvijai kā mazai valstij ir ierobežotas iespējas ietekmēt notikumus globālajā biznesā, tostarp lielvaru savstarpējās attiecības. Te gan atzinīgi jāvērtē fakts, ka Latvija šobrīd ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, kas nodrošina jaunu iespēju perspektīvas, bet līdz ar to arī zināmas gaidas uzņēmēju vidē, ka prezidentūras ietvaros notiekošie pasākumi ar laiku nesīs konkrētākus rezultātus arī biznesam. Tomēr šobrīd Latvijas uzņēmējiem jāpaļaujas uz pieejamo informāciju un savām analīzes spējām, lai to spētu izmantot savās interesēs, tostarp prognozējot situācijas attīstību pie viena vai cita scenārija iestāšanās.

Taču te tomēr nevar nepieminēt arī vietējos - iekšzemes - lēmumus. Kaut vai, piemēram, uzturēšanās atļaujas, kuru jomā jau ilgstoši valda neziņa par to nākotni - no vienas puses pirms kāda laika ir pieņemts regulējums, kas mainīja iepriekšējo kārtību, no otras puses tiek runāts, ka šo jautājumu varētu atkal pārskatīt. Daudzi biznesā šobrīd gaida, vai tiks mainīts likuma regulējums. Tajā pašā laikā jau šobrīd kā alternatīva saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā ir saņemt uzturēšanās atļauju Spānijā, kas, protams, sekmē intereses par Latviju mazināšanos tajās aprindās, kurās izšķirošas ir tikai izmaksas. Tieši šī neziņa ļoti būtiski ietekmē vairākas biznesa jomas, piemēram, būvniecību.

Līdzīgi ir ar augstas pievienotās vērtības produktiem par ko jau ilgstoši tiek runāts kā par Latvijas uzņēmējiem ieteicamo biznesa virzienu. Ir vispārzināms, ka vietējais tirgus nespēs patērēt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to atklāts ir jautājums par eksporta tirgiem. Savukārt līdz ko uzņēmēji sāk apsvērt jaunu tirgu apgūšanu, tā atkal dienas kārtībā parādās jautājums par neziņu attiecībā uz rītdienu pasaulē kopumā.

Kontekstā nevar nepieminēt arī šogad spēkā stājušās normas, kas pastiprina uzņēmumu amatpersonu personisko atbildību, tostarp par kavētiem parādiem, par nodokļu parādiem. Līdz ar to uzņēmēji  apzinās, ka augsts biznesa risks - lai izrautos no stagnācijas, kas šobrīd tik ļoti  nepieciešama Latvijas biznesam kopumā - šobrīd ietver arī ļoti augstu personiskās atbildības risku.

Kā zināms, MVU un mikrouzņēmumiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir diezgan grūti piesaistīt finansējumu, jo arī potenciālie aizdevēji, apzinoties dažādus riskus, ļoti piesardzīgi tos izvērtē. Un dēļ tā, ka daudzos gadījumos kredītdevēji mēdz atteikt kredīta izsniegšanu, radīta valsts mikrokreditēšanas programma ar vienkāršotāku aizdevuma saņemšanas procedūru. 

Mūsu vērojumi liecina: lai gan izsniegto kredītu skaits aug, praksē atbildīgu uzņēmēju emocionālo nedrošību nevar nepamanīt. Tajā pašā laikā, uz situāciju raugoties no otras puses, jāatzīst, ka iespējams, nekustamā īpašuma burbuļa izraisītā krīze daudziem uzņēmējiem ir bijusi skarba pieredze, un cilvēki nevēlas vairs nepamatoti riskēt, ar ko arī izskaidrojama piesardzība un plānu ilgāka un rūpīgāka izvērtēšana. Tāpēc situācija MVU kreditēšanas jomā ļauj uz nākotni raudzīties ar piesardzīga optimisma potenciālu.

Tomēr, galvenais, kas būtu nepieciešams, lai situācija straujāk mainītos pozitīvas izaugsmes virzienā, ir skaidrāki attiecībā uz biznesu pieņemtie lēmumi, jo, kā zināms, biznesā vissarežģītākā situācija ir tieši nestabilitāte.