Foto: LETA
Šodien globālo ekonomiku un dabisko vidi aizvien vairāk skar nepārtraukti pieaugošā resursu patēriņa problēma. Ik dienu Rīgā, Viļņā, Helsinkos, Oslo, Stokholmā un daudzās citās Ziemeļvalstu un Baltijas pilsētās cilvēki veic vairāk nekā 47 miljonus šķidrās pārtikas produktu pirkumu, proti, vairāk nekā 17 miljardu pirkumu gadā. Jautājums, kā šī pārtika ir iepakota, un, kas ar šo iepakojumu notiek pēc pārtikas izlietošanas, ir nozīmīgs ne vien no vides ilgtspējas, bet arī otrreizējo resursu ražošanas skatupunkta.

Ejot gar pārpildītu atkritumu konteineru, šķiet, nav lielāka posta par iepakojuma kalniem, bet, aizejot uz veikalu, reti kurš ir gatavs nest cepumus uz mājām saujā vai pienu līdzpaņemtajā burkā. Šodien pircēji aizvien pārliecinošāk dod priekšroku videi draudzīgam un optimālam iepakojumam, un daudzi jau iepērkoties aizdomājas, vai izvēlēto iepakojumu varēs likt šķirotajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā.

Arī Latvijā cilvēku attieksme pret videi draudzīgu iepakojumu, tā šķirošanu un pārstrādi gadu no gada ir uzlabojas. Tā, piemēram, Tetra Pak veiktais pētījums atklāj, ka kopš 2013.gada par desmito daļu ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro.

Kāpēc kartona iepakojuma šķirošana un pārstrāde ir tik nozīmīga? Pirmkārt, kartona iepakojums ir atjaunojams resurss, jo tā pārstrādes procesā iegūstam jaunus produktus. Piemēram, no papīra šķiedrām var ražot picas kastes, salvetes vai iespiedpapīru, bet no plastmasas – būvmateriālus. Turklāt dzērienu kartona iepakojuma pārstrāde ir salīdzinoši vienkāršs process - lai atdalītu dažādos materiālus, to sasmalcina un šķīdina ūdenī. Tāpēc kartona iepakojuma pārstrāde ir nozīmīga gan no vides ilgtspējas, gan ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Gluži vienkārši – tā ir racionāla rīcība, nevis tikai apsēstība ar zaļumu.

Celulozes šķiedras ir iespējams pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm, tādēļ ir svarīgi pārstrādei derīgo papīru – tostarp sulu un piena pakas – izmest atbilstošajā šķirošanas konteinerā. Par tālāko ceļu uz pārstrādi parūpēsies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Tas savāks šķirošanas konteineros iemesto kartona iepakojumu, nogādās to uz šķirošanas līnijas, kur sadalīs smalkāk pa papīra un kartona veidiem, kā arī atdalīs nederīgos materiālus.

Pāršķirotais kartons un papīrs pēc tam tiks sapresēts ķīpās un nogādāts pārstrādes uzņēmumiem. Visu dzērienu kartona iepakojumu apjomu, ko Latvijā savāc atpakaļ, nodod pārstrādei. Tā, piemēram, Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Tetra Pak piedāvā palīdzību pārstrādātāju piesaistē. Šobrīd Latvijā savāktais kartona iepakojums nonāk Polijā un Zviedrijā, kur no tā iegūst otrreiz izmantojamas izejvielas.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, ieteicams kartona iepakojumu šķirot un mest tam paredzētajos konteineros.

Atkritumu šķirošanas jomā zināma robežšķirtne sagaidāma jau 2020.gadā, kad, vadoties pēc Eiropas Savienības noteiktās direktīvas, 50% no visiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem būs jāpārstrādā! Un tas nozīmē, ka ar dažādām metodēm jāpanāk, lai pārstrādājamie atkritumi tiktu šķiroti ne tikai veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās, bet arī mājsaimniecībās.

Vai Latvija četru gadu laikā spēs panākt, ka puse no visiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem tiks pārstrādāti? Pašlaik šķirotu atkritumu savākšanas sistēmu izdevīgāk ir ieviest blīvi apdzīvotajās pilsētās, bet līdz 2020. gadam nāksies šo iespēju nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem, citādi uzdevums – 50% pārstrādātu atkritumu – nebūs izpildāms.

Daudz labu materiālu var izmantot atkārtoti, ja vien visur un visiem būs pieejami šķirotu atkritumu konteineri. Un ne mazāk svarīgi noteiktā mērķa sasniegšanai būs sabiedrības informētība un rīcība - kā ikkatrs no mums spēj darīt videi un dabai draudzīgus darbus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!