Faktiski jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, kad Latvijā tika izveidotas savas kontrolējošās iestādes, aizsākās diskusija par to, kāds īsti ir to uzdevums – tikai sodīt, ja uzņēmums ir pārkāpis kādu likuma normu, vai arī sākt ar konsultāciju par pieļauto kļūdu, tās būtību un iespējām izlabot.
Ne reizi dzirdēts, ka Eiropas valstīs, kuru labklājības līmenim Latvija vēlētos līdzināties, kontrolējošā iestāde, konstatējot uzņēmumā pārkāpumu, norāda uz to, izskaidro, kas jādara, lai situāciju labotu, kā arī dod konkrētu termiņu tās novēršanai. Tālāk šādam uzņēmumam ir divi ceļi – vai nu noteiktajā laikā izlabot kļūdu, vai arī ignorēt kontrolējošās iestādes norādījumus, rēķinoties ar visnotaļ bargu sodu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem mācīties no savām kļūdām, bet nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis samaksāt naudas sodu veidā valstij.
Savukārt daļai uzņēmumu šāda konsultēšanas pieeja ļauj izdzīvot, saglabājot noteiktu skaitu darbavietu.
Lai arī Latvijā beidzot ieviestu principu, par kuru ir runāts gandrīz ceturtdaļgadsimtu, ir izstrādātas vadlīnijas "Konsultē vispirms", kas ir nopietns solis ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kas būtu orientēta uz klientu. Lai to panāktu, Latvijā strādājošās tirgu kontrolējošās institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Vides valsts dienests un citas – 15. jūnijā ir gatavas parakstīt memorandu, apņemoties noteiktā laika periodā – līdz 2020. gadam – kļūt par iestādēm, kas ir gatavas sadarboties ar uzņēmējiem, ar nodokļu maksātājiem, tātad personām, no kurām ir atkarīga mūsu valsts attīstība.
Lai nenonāktu situācijā, ka parakstītais memorands ir kārtējais valsts pārvaldē tapušais aprakstītais papīrs, kas nolemts apputēšanai kādā plauktā, iesaistītajām institūcijām regulāri būs jāatskaitās par progresu, par to, kā tiek īstenota apņemšanās reālajā dzīvē. Mērķis ir panākt, ka memoranda parakstīšana būs kā stūrakmens domāšanas maiņā valsts pārvaldē. Vismaz apņemšanās strādāt citādi. "Konsultē vispirms" idejas pamatā ir pozicionēt iestādi kā sadarbības partneri uzņēmējam. Darīt visu, lai uzņēmējs zina spēles noteikumus, lai viņam tie ir saprotami. Uzraugošo iestāžu uzdevums ir veicināt šo izpratni, panākt sadarbības ceļā, ka uzņēmums ievēro noteikumus, nevis uzreiz sodīt.
Vienlaikus jāuzsver vēl kāds ļoti būtisks aspekts... Jā, valsts ir gatava sadarbībai ar uzņēmumiem un tirgu kontrolējošajām iestādēm jākļūst par sava veida sadarbības partneriem uzņēmējiem. Tomēr jāatceras, ka kontrolējošās institūcijas pildīs servisa iestādes funkcijas tikai attiecībā uz godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri viena vai otra iemesla dēļ pieļāvuši kādu pārkāpumu, tiem, kurus "iegāzusi" nezināšana, sīka paviršība vai kāds cits tamlīdzīgs misēklis.
Savukārt pret dažādiem darboņiem, kuri apzināti izvēlējušies veidot savu biznesu pelēkajā sektorā, nemaksāt nodokļus, realizēt dažādas noziedzīgas shēmas, kuru rezultātā valsts budžetā neieplūst liela daļa līdzekļu, kam tur būtu jānonāk, šīs pašas valsts iestādes vērsīsies ar vislielāko neiecietību.
Valstij un uzņēmējiem ir jābūt sadarbības partneriem, un sadarbība, kā zināms, nevar būt vienpusēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
