Foto: LETA

Latvijas Komercbanku asociācija un astoņpadsmit tās biedri ir nosūtījuši vēstuli Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Ozoliņam, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā, un aicinot tos pārskatīt.

Grozījumu ietekmē būtiski var pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes, padarot tos nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī šie grozījumi var atstāt negatīvu ietekmi gan uz Latvijas biznesa vides vērtējumu, gan ekonomikas attīstību kopumā.

2013. gada 28. novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas piedāvā jaunu juridisko regulējumu kredīta devēju un ņēmēju attiecībās maksātnespējas gadījumā, paredzot, ka "pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas" un ka, "dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi", kā arī būtiski saīsinot maksimālo fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu.

Banku nozares eksperti, izvērtējot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, ir nonākuši pie secinājuma, ka gadījumā, ja piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti galīgajā lasījumā un izsludināti, hipotekārie kredīti vairumam Latvijas iedzīvotāju kļūs praktiski nepieejami.

Normālos apstākļos banka nosaka kredīta un ķīlas vērtības attiecību, kā arī kredīta procentus, izvērtējot aizņēmēja maksātspēju un ienākumu stabilitāti. Taču piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā novedīs pie situācijas, kurā bankas būs spiestas hipotekārā kredīta nosacījumus saistīt nevis ar aizņēmēja ienākumu stabilitāti, bet gan uzreiz rēķināties ar sekām, kas varētu iestāties aizņēmēja maksātnespējas situācijā, un ierēķināt šo risku kredīta izsniegšanas nosacījumos. Tā kā grozījumi paredz, ka maksātnespējas situācijā aizņēmēja saistības tiek dzēstas, ir prognozējams, ka aizņēmējiem būs ļoti minimāla interese uzņemties atbildību par kredītsaistību un līguma pilnīgu izpildi, jo maksātnespēja vienmēr kalpos kā vieglākais risinājums.

Šobrīd Latvijas tiesiskais regulējums ir līdzīgs tam, kāds pastāv visās citās Eiropas valstīs, un tā mērķis ir līdzsvarot kredīta devēja un kredīta ņēmēja tiesības nolūkā aizsargāt abas puses. Taču piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā radikāli samazina kredīta devēja tiesības aizņēmēja maksātnespējas gadījumā, jo maksātnespējas procesā nodrošinātajiem kreditoriem būs tiesības saņemt ienākumus tikai no ķīlas pārdošanas, un visas pārējās prasības būs anulētas. Aizdevēji zaudēs daļu savu prasību bez jebkādas kompensācijas.

Banku biznesa pamatā ir atbildība pret klientiem, kas noguldījuši savu naudu depozītos jeb to aizdevuši, jo tieši šie līdzekļi tiek izmantoti, izsniedzot kredītus, tostarp hipotekāros kredītus, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja minētie grozījumi tiks pieņemti un izsludināti, bankas būs spiestas kredīta cenā un nosacījumos iekļaut riskus, kas izriet no radikāli ierobežotām kreditora tiesībām, lai nemazinātu noguldītāju pārliecību par noguldītās naudas drošību.  

Atbilstoši starptautiskajai finanšu pakalpojumu izcenošanas praksei ierosinātie grozījumi Maksātnespējas likumā visticamāk padarīs kredītu likmes augstākas, un izraisīs pirmās iemaksas apmēru palielināšanos. Šādi nosacījumi padarītu Latviju par bēdīgu izņēmumu Eiropā – par valsti, kurā cilvēkam ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi būtu ļoti grūti vai pat neiespējami saņemt kredītu mājokļa iegādei. Latvijai draud nonākšana situācijā, kurā mājsaimniecības ar stabiliem ienākumiem nevar saņemt hipotekāro kredītu ar saprātīgiem nosacījumiem, kas, mūsuprāt, var radīt nelabvēlīgas sociālās sekas. Īpaši tas var skart jaunas ģimenes, kurām vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas un cerības iegūt ģimenes pieaugumam atbilstošus mājokļus. Kredītu nepieejamība radītu spiedienu īres cenu kāpumam, kas vēl vairāk saasinātu mājokļu pieejamības un sociālās problēmas.

Patlaban Latvija atrodas 24. vietā starptautiskajā Doing Business indeksā. Starp visiem rādītājiem uzrādām visaugstāko rezultātu tieši iespējā saņemt kredītu – Latvija šajā rādītājā dala 3. vietu pasaulē. Ja minētie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā, Latvijas kritums Doing Business indeksā sekos nekavējoties. Ar vienu nepārdomātu likumdošanas iniciatīvu Latvijas investīciju vide vairuma investoru skatījumā draud kļūt neprognozējama, jo tiks uzdoti pamatoti jautājumi par Latvijas tiesiskā regulējuma ilgtermiņa stabilitāti. Tam pievienojams nenovēršamais kredītu plūsmas samazinājums, kas būtiski ierobežos Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.

2014. gada 1. janvārī veiksmīgas makroekonomiskās politikas un izlēmīgas fiskālās konsolidācijas rezultātā Latvija pievienojās eirozonai. Tas ir ievērojams Latvijas sabiedrības, politiķu un uzņēmēju sasniegums. Pēc eiro ieviešanas cilvēki gaida pozitīvas ziņas – labvēlīgāku starptautisko publicitāti, augstākus kredītreitingus, jaunu investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kas uzlabotu dzīvi ikvienam cilvēkam. Ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti un izsludināti, to negatīvā ekonomiskā ietekme diemžēl var kļūt par nopietnu negatīvu atsvaru iespējamajiem pozitīvajiem eiro ieviešanas ieguvumiem.

Ja tiks pieņemtas pašreiz virzītās izmaiņas, Latvijas regulējums būtiski atšķirsies no Eiropas Savienības vispārējām normām, un Latvijai draudēs bēdīga "maksātnespējas lielvalsts" reputācija, kur negodprātīgi citu valstu pilsoņi vēlēsies ātri atbrīvoties no saistībām. Ņemot vērā šo situāciju, nosūtīsi vēstuli Eiropas Komisijai, informējot par Latvijā apspriestajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Jāpiebilst, ka Saeimā apspriestā ideja šo Maksātnespējas likuma grozījumu normas piemērot līgumiem, kas noslēgti pirms šo grozījumu iespējamās pieņemšanas, vēl vairāk iedragātu investoru uzticību Latvijas tiesiskajai videi. Jebkuram uzņēmējam Latvijā tas dotu signālu, ka politiska iejaukšanās var izjaukt līgumiski fiksētu, pagātnē notikušu vienošanos starp divām pusēm. Šādas ieceres ir klajā pretrunā ar principu, ka tiesību normas netiek piemērotas ar atpakaļejošu datumu, ko garantē gan Latvijas Satversme, gan tiesību sistēma kopumā. Retrospektīva tiesību normu piemērošana ir nepārprotami antikonstitucionāla un neizbēgami novestu pie ilgstošām tiesvedībām.

Vēlamies uzsvērt, ka ierosināto grozījumu Maksātnespējas likumā pieņemšana radītu augstākajā mērā negatīvas sekas Latvijai. Tādēļ mēs aicinām Latvijas Republikas Saeimu pārskatīt 2. lasījumā atbalstītos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas regulējumam veidotu līdzsvarotu pieeju, kas novērstu šo grozījumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Pirms grozījumu izskatīšanas galīgajā lasījumā aicinām arī sagaidīt Eiropas Komisijas viedokli, lai nemazinātu Latvijas biznesa vides un tautsaimniecības konkurētspēju Baltijas un plašākā mērogā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!