Saeimā divos lasījumos jau ir apstiprināti un drīzumā tiks skatīti trešajā lasījumā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas ievieš Latvijā jaunu terminu - Latvijas politiski nozīmīgas personas, ko bankām ir pastiprināti jākontrolē korupcijas novēršanas nolūkos, un par aizdomīgiem darījumiem likumā noteiktā kārtībā jāziņo Ģenerālprokuratūras Kontroles dienestam.
Lielā steigā, bez ietekmes izvērtējuma un ieviešanas plāna virzītie likuma grozījumi rada divas problēmas: ārkārtīgi plašā definīcija potenciāli attiecinās likuma normas uz ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā. Otrkārt, izvēli, kuras personas Latvijā atzīt par politiski nozīmīgām, plānots atstāt katras bankas ziņā, kas nenodrošinās vienveidīgu likuma piemērošanu.
Pašlaik projektā paredzēts, ka politiski nozīmīga ir persona:
- kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgus publiskus amatus, tai skaitā persona, kas ieņem vai ir ieņēmusi kādu no šādiem amatiem: valsts vai pašvaldības vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā, augstākās tiesas tiesnesis vai cita līmeņa tiesu institūcijas loceklis, kurš pieņem nozīmīgus lēmumus vai kura lēmumus tālāk nepārsūdz, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai cita augsta līmeņa persona, nozīmīga amatpersona politiskajā partijā, starptautiskas organizācijas direktors, direktora vietnieks, valdes loceklis vai persona, kas ieņem tiem līdzvērtīgu amatu,
- šo personu vecāks vai vecvecāks, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, brālis vai māsa, bērns vai laulātā vai viņam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona, kā arī mazbērns;
- kā arī visi citi, kuriem ar šīm personām ir darījuma attiecības vai citas ciešas attiecības, tai skaitā tuvas draudzības attiecības.
Īpašumu, ienākumu un darījumu kontrole tiek plānota piecās paaudzēs, kas jau ir grūti noskaidrojami dati. Jautājums ir par to, vai mazbērniem tiešām ir jātiek pakļautiem īpašām kontrolēm tikai tādēļ, ka viņu vectēvs kādreiz ieņēmis kādu amatu, piemēram, vadījis nelielu pašvaldību. Lai būtu, ja valsts tā vēlas, kaut arī pamatojuma tajā maz. Taču "ciešās" un "tuvās" attiecības ir pavisam izplūdis termins, kura piemērošanu uzlikt par pienākumu katrai bankai individuāli ir neefektīvi un populistiski.
Tikai no publiski pieejamiem avotiem noskaidrot pārbaudāmo personu loku ir ārkārtīgi sarežģīti, patiesībā - neiespējami. Piemēram, pat amatpersonu deklarāciju publiskā daļa Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs pieejama bez personas koda. Tad kā lai banka no saviem daudziem simtiem tūkstošu klientu atlasa tieši attiecīgo Jāni vai Annu, uz ko attiecas likuma prasības? Un Jāņa laulātajai pielīdzināmo personu?
Ja valsts patiešām vēlas cīnīties ar korupciju un ar banku palīdzību kontrolēt politiski nozīmīgu personu finanšu līdzekļus un darījumus, tai būtu jāizveido un pastāvīgi jāuztur saraksts ar politiski nozīmīgām personām, to attiecīgajiem radiniekiem un citām tuvās un ciešās attiecībās esošajām personām. Komercbanku asociācija saredz, ka šādu sarakstu visefektīvāk varētu izveidot uz uzturēt iestāde, kam Latvijā primārais darbs ir korupcijas mazināšana - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Bankas attiecīgi godprātīgi, izmantojot šo sarakstu, veiks šo personu padziļināto izpēti un kontroli atbilstoši likumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
