Nav šaubu, ka cilvēks var ēst nudien sliktu pārtiku un vienlaikus būt gudrs un izcils, – pietiek paraudzīties uz kādu Amerikas augstskolu profesoru. Tur mani vienmēr pārsteidz, ka pieaudzis caurmēra amerikānis, spītējot uztura speciālistu brīdinājumiem, par "pusdienām" joprojām var uzskatīt kolu un čipsu paciņu – laikam taču pakļaujoties saldināto dzērienu un neveselīgo uzkodu reklāmas ietekmei. Tomēr laba uztura un labas veselības saistība diez vai kādam būtu īpaši jāpierāda.
Šajā ziņā vilinoša ir ideja norobežoties no pārtikas industrijas sagandētajiem produktiem un rūpēties par to, lai mūsu organisms, tā sakot, indes vietā saņemtu eliksīru. Veselīga uztura emuāri jeb blogi piedāvā risinājumu – nevis doties uz lielveikalu un iegādāties bieži vien apšaubāmas izcelsmes un uzturvērtības produktus, bet labāk iepirkties tirgū, bioloģisko produktu veikalā vai pat izaudzēt produktus pašam.
Lai spētu sacensties ar pārtikas industrijas daudzmiljonu reklāmas kampaņām, pilnvērtīga uztura piekritēji ir uzbūruši veselīga un alternatīva dzīvesveida ideālu.
Šī ideāla saturs ir mainīgs, bet tam ir vairākas noturīgas iezīmes – tostarp ekoloģiski audzēta pārtika, sportisks un daudzkustīgs dzīvesveids, automašīnas aizvietošana ar velosipēdu, atkritumu šķirošana, videi draudzīga kosmētika un uzkopšanas līdzekļi, lietotu apģērbu un mēbeļu iegāde.
Šo principu ievērošana ne tikai nāk par labu veselībai un paildzina cilvēka mūžu, bet ir, kā mēdz uzsvērt ekoloģiskā dzīvesveida emuāru autori, arī ētiska. Proti, cilvēks nevis funkcionē kā patērēšanas mašīna, kas piesārņo savu organismu ar mākslīgām vielām un vidi – ar sintētiskas izcelsmes ražojumiem un iepakojumu, bet gan tiecas samazināt savu postošo ietekmi uz ekosistēmu.
Grūti nepiekrist, ka ir kaut kas jādara ar faktu, ka viens amerikānis izmet 744 kilogramus, bet viens Latvijas iedzīvotājs – 333 kilogramus atkritumu gadā. Nabadzīgās valstīs šie rādītāji ir ievērojami zemāki, bet, tām attīstoties, atkritumu daudzums neapšaubāmi palielināsies, jo saistība starp labklājību, radīto atkritumu un izmešu daudzumu, kā arī paātrinātām klimata izmaiņām tiek uzskatīta par zinātniski pierādītu. Patlaban pasaulē tiek saražoti 1,3 miljardi tonnu atkritumu gadā, bet jau 2025. gadā tie būšot, kā uzskata Pasaules banka, jau 2,2 miljardi tonnu.
Turklāt pasaules iedzīvotāju skaits, kas jau patlaban pārsniedz septiņus miljardus, līdz 2025. gadam varētu palielināties par vienu miljardu, bet 2050. gadā sasniegt jau turpat desmit miljardus cilvēku. Pols Erliks, kas ir atzīts speciālists apdzīvotības jautājumos, uzsver, ka pienācīgu iztikas un dzīves līmeni – pieņemot, ka tāds būs pieejams visiem iedzīvotājiem, – mūsu planēta var nodrošināt tikai pusotram līdz diviem miljardiem cilvēku, nevis septiņiem vai desmit miljardiem.
Maz ticams, ka veselīgam dzīvesveidam veltītie emuāri spēs atrisināt iepriekšējā rindkopā aprakstītās problēmas. Ir arī eksperti, kas uzskata, ka ekoloģiska saimniekošana pašreizējā pasaules iedzīvotāju skaita situācijā nemaz nav iespējama vai vēlama, jo tik lielu iedzīvotāju skaitu var pabarot tikai mākslīgi, ar pesticīdiem vai ģenētisku iejaukšanos paaugstinot ražas apjomu.
Tomēr veselīga dzīvesveida ideja šķiet viena no interesantākajām, ja tā var teikt, nevardarbīgās pretošanās akcijām pret planētas un cilvēku piesārņošanu, ko rada pārmērīga zemes resursu tērēšana un agresīvas saimniekošanas metodes.
Interesanti gan, ka rūpes par planētu un veselību ir pasniegtas tieši dzīvesstila perspektīvā. Kā alternatīva kaitīgo industriju reklāmā tiražētajiem priekšstatiem tiek piedāvāts modelis veselīgam un videi draudzīgākam dzīvesstilam.
Teiksim, lepns vīrietis dārga apvidus auto reklāmā, kas simbolizē materiālus panākumus un egoistisku, videi nedraudzīgu pārvietošanās veidu, tiek aizvietots ar izskatīgu pilsētas riteņu aprakstu. Prasmīgi pasniedzot atšķirīgu priekšstatu par dzīvesstilu, var radīt apbrīnojamas izmaiņas cilvēku rīcībā. Lietotu apģērbu veikali, kas deviņdesmitajos gados cilvēkiem Latvijā šķita sociāli apkaunojošs iepirkšanās punkts, pārdēvēti par vintage veikaliem, nu kļuvuši par kaut ko stilīgu.
Mazdārziņi vai sava dobe uz balkona, kas padomju laikos un deviņdesmitajos gados drīzāk liecināja par trūcību, tagad tiek uzskatīti par ideālu vietu, kur izaudzēt savus ekoloģiskos tomātus vai baziliku. Aizbraukt uz lielveikalu ar automašīnu nu jau daļai cilvēku šķiet mazāk vilinoši nekā doties uz tirgu ar velosipēdu, lai iegādātos svaigus produktus, tostarp redīsus, kuru pārdevējam emuāra "upene.lv" autore lūdz nenoraut lapas, jo no tām var lieliski pagatavot pesto.
Ar vislielākajām simpātijām raugoties uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesstilu, tomēr nevajadzētu cerēt, ka ar tā palīdzību varēs pārvarēt visai egoistisko patēriņa režīmu, kas ir iesakņojies mūsdienu cilvēka dzīves uztverē un lielā mērā ir vainojams pie vides un veselības problēmām. Dzīvesstils ir atbilde cilvēka vēlmei atrast kolektīvu apstiprinājumu savai rīcībai, šādā veidā apkalpojot to sevis daļu, kas nevēlas uzņemties individuālu atbildību, bet vēlas justies atzīta un izredzēta.
Dzīvesstils ir vajadzīgs tādiem cilvēkiem – tas ir, gandrīz visiem cilvēkiem –, kas savu individualitāti vēlas veidot ar ārēju, citu cilvēku atzītu atribūtu palīdzību un saskata sevi vispirms sociālā spogulī. Tādēļ nemānīsim sevi, ka, rūpējoties par redīsa lapu nenoraušanu, mūs uztrauc pats redīss vai planētas liktenis.
Redīss un tā lapas ir vien objekts "veselīga dzīvesveida" patēriņā, un pircēja interese un šķietamās rūpes par redīsu patiesībā ir interese un rūpes vienīgi par sevi un savu stāvokli sabiedrībā. Kā un vai vajag izrauties no šī patēriņa un dzīvesstila apburtā loka, ir cits jautājums, un atbildi uz to diez vai varēs atrast pat vislabākajā veselīga dzīvesstila emuārā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
