Arī es kā kokrūpniecības uzņēmuma direktors varu droši teikt, ka mūsu preci augstu vērtē starptautiskajos tirgos, taču vietējie iedzīvotāji attiecībā uz koka māju būvēšanu ir daudz kūtrāki. Piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā - valstīs, kas attiecībā uz meža resursiem atrodas Latvijai līdzīgā situācijā, koka apbūve ir 80-90% robežās, bet Latvijā šis apjoms ir zem 10%.
Lai gan, kā liecina dažādi atzīti pētījumi, tieši koks ir Latvijas klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotākais un dabiskākais būvniecības materiāls.
Uzskatu, ka mūsdienu sabiedrība nav pietiekami informēta par koka unikālajām īpašībām. Koks jau gadsimtiem ilgi ir pārbaudīts materiāls ar ļoti plašu izmantošanas spektru, kas ne tuvu nav sasniedzis savu izmantošanas potenciālu. Koks ir dabisks un atjaunojams energoresurss, kam piemīt daudzas pozitīvas īpašības un kas ir īpaši piemērots izmantošanai mūsu platuma grādos.
Koka kā visatbilstošākā būvmateriāla piemērotību mūsu klimatiskajiem apstākļiem pierāda arī ilgtermiņa eksperiments, kas tiek īstenots Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un kura laikā tiek salīdzināta ikdienā bieži izmantotu būvmateriālu energoefektivitāte Latvijai raksturīgos mainīgos laikapstākļos. Kā liecina pētījuma laikā zinātnieku fiksētie rezultāti, koka mājas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem ir nenovērtējamas - dzīvojot šādās mājās, to iemītniekiem tiek ne tikai radīta veselīga un antialerģiska vide, bet arī samazinās maksa par mājas siltuma uzturēšanu.
Tāpēc ceru, ka, ņemot vērā gan šajā eksperimentā iegūtos rādītājus, gan arī citus pierādījumus koka vērtīgajām īpašībām, aizvien vairāk iedzīvotāju savas mājas celtniecībā izvēlēsies izmantot tieši koku, kura kvalitāte un augstvērtīgās īpašības ir zināmas tālu aiz mūsu valsts robežām.
Domājot par Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu sasniegumiem eksporta tirgos, jāteic, ka galvenais faktors, kāpēc gan mums, gan citiem nozares spēlētājiem no Latvijas izdodas ar savu preci labi konkurēt arī starptautiskajos tirgos, ir augstā produkta kvalitāte un pievienotā vērtība, ko spējam sniegt klientam.
Ja mēs piedāvājam labu, unikālu produktu, kas sevī ietver arī inovatīvo pusi un ir tehnoloģiski pārdomāts, tad ceļš noteikti ir daudz vieglāks, nekā vienkārši piedāvājot kaut kādu izstrādājumu. Tas tikai vēlreiz apliecina mūsu valsts un mūsu cilvēku spēju radīt spēcīgu produktu Latvijā, ko labprāt iegādājas arī citviet pasaulē.
Viens no Latvijas uzņēmumu galvenajiem eksporta tirgiem daudzu gadu garumā bija tieši Krievija. Vēl 2013. un 2014. gadā mūsu fabrikas eksports uz Krievijas tirgu bija samērā liels - tuvu 30%. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un arvien lejupslīdošo Krievijas tirgu, mēs jau laikus spējām pārorientēties uz citiem eksporta galamērķiem. Piemēram, pašlaik esam aktīvi uzsākuši sadarbības partneru meklējumus Japānā, veiktas arī pirmās sadarbības iestrādnes, līdz ar to šis varētu būt viens no alternatīvajiem tirgiem, ko mēs attīstām kā aizvietotājtirgu Krievijai. Iespējas ir, atliek tikai darboties.
Esmu pārliecināts, ka koks, pateicoties savām unikālajām fiziskajām īpašībām un izmantošanas iespējām, ir mūsu nākotnes materiāls. Tādēļ arvien vairāk jākoncentrējas uz šīs nozares augšupeju, tā veicinot arī vispārējo valsts ekonomisko labklājību.
Lai to izdarītu, jāattīsta vairāki aspekti, piemēram, meži jāatjauno vēl produktīvāk, kā arī jācenšas iespējami daudz veikt kokmateriālu apstrādi šeit uz vietas, kas savukārt eksportētajai precei radītu vēl lielāku pievienoto vērtību. Tādā veidā rastos jaunas darbavietas, tiktu veicināta tehnoloģiju attīstība, kā arī paaugstināta darbaspēka kvalifikācija, sekmējot vispārējo darba tirgus izaugsmi Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
