Naturalizācija samazina tempus. Intervija ar Ilmāru Rutkovski

Vai pašlaik Naturalizācijas pārvaldei ir daudz darba? Ir rindas?

I. Rutkovskis: - Naturalizācijas pārvaldē lielais darba apjoms bija pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kad robežas bija vaļā - varēja brīvi ceļot un strādāt, tad bija vislielākais pieplūdums. Līdz šim Daugavpils nodaļā kopš 1995. gada pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvuši vairāk nekā 9000 cilvēki.

Tagad darba apjoms samazinājies. Pašlaik iesniegumu skaits ir tāds, kāds bija pirms 2004. gada. Daugavpils nodaļā tie ir 400 - 700 iesniegumu gadā. Salīdzinājumam - tūlīt pēc iestāšanās ES iesniegumu skaits bija vairāk nekā 1300. Cilvēki, lai varētu nokārtot pārbaudījumus, bija spiesti gaidīt vairākus mēnešus. Un cilvēkiem nerūpēja pats process, bet gan rezultāts - iegūtā pilsonība. Daudz bija tādu, kuri eksāmenu kārtoja atkārtoti. Turklāt daži to darīja piecas, desmit reizes, jo to atļāva Ministru kabineta noteikumi. Tad Daugavpils nodaļā pastāvīgi apgrozījumā bija vairāk nekā 700 naturalizācijas lietas.

Pašlaik situācija ir ļoti mainījusies, jo ir stabilizējies iesniegumu skaits. Turklāt 2006. gadā veiktas izmaiņas valdības noteikumos par pārbaužu kārtošanu naturalizācijas procesā. Pašlaik eksāmenu var kārtot trīs reizes. Ja nenokārto, tad lieta tiek izbeigta. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki zaudē tiesības uz pilsonības iegūšanu. Šajā gadījumā cilvēks izsmēlis tās iespējas, ko viņam devis šis iesniegums. Jau nākamajā dienā viņš var sniegt jaunu iesniegumu un sākt visu procesu no gala. Taču tas nozīmē atkārtotu dokumentu iesniegšanu un valsts nodevas samaksāšanu.

- Kāds ir naturalizācijas process?

- Viss sākas ar dokumentu un iesnieguma iesniegšanu. Pilsonības pretendentam jābūt pastāvīgai dzīvesvietai Latvijā ne mazāk kā pēdējos piecus gadus un legāliem ienākumiem. Dokumenti par to, ka cilvēks piecus gadus dzīvojis Latvijā, tagad vairs nav jāiesniedz. Informācija tiek pārbaudīta elektroniski. Vēl pretendentiem jāiesniedz trīs fotogrāfijas un jāsamaksā valsts nodeva. Valsts nodeva par naturalizāciju ir 20 latu liela, tiesības uz samazinātu valsts nodevu - trīs latiem - ir pensionāriem, 2. un 3. grupas invalīdiem, bezdarbniekiem, trūcīgām personām, skolēniem, studentiem, to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu. No valsts nodevas ir atbrīvotas politiski represētās personas, 1. grupas invalīdi, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni, sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.

Pēc tam pilsonības pretendentam jānokārto divas pārbaudes. Latviešu valodas prasmē tiek pārbaudīta - klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runa. Otra pārbaude: pilsonības likumā noteiktās zināšanas - himnas teksts, Latvijas vēstures pamatfakti un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumi.

- Cik ilgā laikā pretendenti var iegūt pilsonību?

- Likums nosaka, ka lēmums par pilsonības piešķiršanu jāpieņem gada laikā kopš pēdējā eksāmena nokārtošanas. Parasti lēmumu pieņem pusgada laikā, jo notiek dokumentu aprite. Pēc pārbaudījumu nokārtošanas attiecīgas valsts iestādes pārbauda, vai uz personu neattiecas kādi ierobežojumi pilsonības ieguvei.

- Cik pretendentu procentuāli pēdējā gada laikā nav nokārtojuši pārbaudes?

- Parasti eksāmenu nokārto mazliet virs 60 procentiem pretendentu. Tiesa, no tiem, kuri nāk pirmo reizi, parasti nokārto 80%. No tiem, kuri nāk atkārtoti, ar pārbaudi tiek galā mazāk par pusi.

- Kas sagādā vislielākās problēmas?

- Pārsvarā grūtības sagādā tās valodas prasmes, kas prasa pretendenta aktīvu rīcību. Klausīšanās un lasīšanas daļa notiek testa veidā, no piedāvātajiem atbilžu variantiem izvēloties vienu. Rakstīšanas un runāšanas daļā jāizmanto tikai savas zināšanas. Priekšā ir paskaidrojumi, bet viss atkarīgs no pretendenta prasmes rakstīt un sarunāties. Tas dažkārt arī sagādā galvassāpes.

- Vai Daugavpilī klupšanas akmens nav runāšana?

- Tas atkarīgs no cilvēka vecuma un reģiona. Citiem tā ir runāšana, citiem - rakstīšana. Ir tādi, kas ikdienā runā, taču nav rakstījuši un no skolas laikiem neko vairs neatceras. Daudzi ikdienā strādā ar dokumentiem latviešu valodā, taču trūkst sarunāšanās prakses.

- Kas ir aktīvākie Naturalizācijas pārvaldes apmeklētāji?

- Vairāk nekā puse no mūsu pretendentiem ir vecumā līdz 30 gadiem. Jaunieši vairāk domā par savu nākotni, ir aktīvāki. Viņiem arī ir mazāk problēmu ar pārbaužu kārtošanu - latviešu valoda, vēsture skolā mācīta. Viņus arī nebaida naturalizācijas process.

- Vai Naturalizācijas pārvalde speciāli aicina vietējos iedzīvotājus kārtot pārbaudījumus un iegūt pilsonību?

- Neteikšu, ka mēs aicinām. Drīzāk informējam. Izmantojam tās iespējas, ko mums sniedz televīzija, radio, prese. Iedzīvotājiem ir milzīgas informācijas ieguves iespējas. Taču mūsu reģionā iedzīvotāji pārsvarā iegūst informāciju krievu valodā. Krievu plašsaziņas līdzekļos informācija par naturalizāciju tiek atspoguļota mazāk. Viņi nesaņem pilnīgu un objektīvu informāciju. Cilvēki bieži vien to neattiecina uz sevi. Sevišķi lauku rajonos cilvēki domā - kur nu es iešu un kaut ko kārtošu. Viņi neapzinās, kādēļ tas vajadzīgs.

Cilvēkus uzrunājam ar dažādu iestāžu - pašvaldību, skolu un plašsaziņas līdzekļu - starpniecību. Regulāri informējam par visām izmaiņām. Piemēram, no 1999. gada Pilsonības likumā iekļauts papildu punkts par bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta nepilsoņu vai bezvalstnieku ģimenēs, atzīšanu par Latvijas pilsoni. Līdz 2002. gadam iesniegumu skaits bija minimāls. Tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar Īpašo uzdevumu ministriju sabiedrības integrācijas lietās visām ģimenēm, kurās aug šāds bērns, izsūtīja personīgu vēstuli ar informāciju par šo iespēju. Vienā brīdī visā valstī palielinājās iesniegumu skaits. Nereti, kamēr informācija nav aizgājusi līdz pašam cilvēkam personīgi, par pilsonības iegūšanas iespēju viņš nav interesējies.

- Vai eksāmenus pieņemat tikai Daugavpilī?

- Mūsu eksaminācijas komisija atbilstoši grafikam izbrauc arī uz Jēkabpili un Krāslavu. No šā gada 1. janvāra reģions paplašinājies. Pārņēmām reģionu, ko iepriekš apkalpoja Rēzeknes nodaļas eksaminācijas komisija. Pēc noteikta grafika eksaminācijas komisija tagad izbrauc arī uz Rēzekni, Ludzu un Madonu.

- Kāda pašlaik ir situācija ar nepilsoņiem, un kādas tautības pārstāvji vairāk izmanto iespēju naturalizēties?

- Pēdējie dati ir uz pagājušā gada 1. oktobri. Tad Daugavpilī nepilsoņu bija 23,5 procenti. Kopumā Daugavpils, Jēkabpils un Krāslavas rajonos ir apmēram 40 tūkstoši nepilsoņu. Tā kā sabiedrībā ir vairāk krievu tautības iedzīvotāju, viņi arī aktīvāk nāk uz pārvaldi. Vidēji 57 procenti no mūsu pretendentiem ir tieši krievu tautības cilvēki. 18 procenti no mūsu pretendentiem ir baltkrievi. Aktīvi ir arī poļi. Tas notiek arī, pateicoties labai sadarbībai ar poļu un citām etniskajām biedrībām.

- Staigājot pa Daugavpili, biežāk gan nākas izmantot krievu valodas zināšanas, neskatoties uz to, ka te pilsoņu procentuāli ir vairāk nekā Rīgā. Kā jūs to izskaidrotu? Cilvēki samācās valodu tikai uz eksāmena kārtošanas laiku, vai valodu prasmju latiņa ir nolikta pārāk zemu? Piemēram, es pats saskāros ar gadījumu, kad Rīgā Naturalizācijas pārvaldē pēc mutiskā valodas eksāmena, ko pretendents nokārtoja, viņš man latviski nespēja atbildēt vairāk par vienu teikumu.

- Ja runājam par tiem daugavpiliešiem, ko sastapāt pilsētā, tie noteikti nebija mūsu pretendenti. Ar tiem cilvēkiem, kas bijuši mūsu klienti, jūs varētu sazināties valsts valodā.

Bet, ja runājam par to, ka, iznākot no eksāmena, cilvēks nerunā latviski, tam varētu būt dažādi iemesli. Iespējams, bijis liels uztraukums. Daži to nedara principa pēc. Kad viņiem oficiāli liek runāt valsts valodā, to dara. Savukārt, kad ir izvēles iespējas, viņi labprātāk runā sev tīkamākajā valodā. Atsevišķos gadījumos tas jūtams arī pēc eksāmena. Visbiežāk saruna notiek tajā valodā, kādā uzsākta.

- Eksāmena laikā sarunas tiek gan ierakstītas, gan filmētas. Kurš var apstrīdēt eksāmena vērtējumu?

- Šos audio un video ierakstus izlases kārtībā pārbauda attiecīgās amatpersonas. Ja ir runa par kādu konkrētu ierakstu, piemēram, pretendents apstrīd vērtējumu, tad var rakstīt iesniegumu Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei Eiženijai Aldermanei. Tad apelācijas komisija iepazīstas ar eksāmena materiāliem. Šie ieraksti kalpo arī disciplīnai un padara vienkāršākas strīdīgās situācijas. Bija gadījumi, kad uz pārbaudījumu atnāk pretendentam līdzīga persona. Tāpat mēdza špikot. Tagad šie gadījumi ir praktiski novērsti.

Eksaminācijas procesā ir maksimāli novērsts subjektīvisms. Komisija visus vērtē pēc izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem, ne "pēc deguniem" vai personīgajiem uzskatiem.