1. Gar vai cauri?
Rīgā ir Senču iela, tā sākas no Miera ielas un ved līdz Brīvības ielai, kur pāriet Pērnavas ielā. Tiem, kuri pa to nekad nav braukuši vai gājuši, būtu ieteicams to izdarīt. Ielai ir četras braukšanas joslas un platas ietves, un ik dienu pa to brauc tūkstošiem automašīnu. Šīs ielas vienā pusē atrodas Lielie kapi, bet otrā – Pokrova kapi.
Un tramvajs kursēs pa šo ielu, proti, gar kapiem, nevis tiem cauri! Tieši tāpat kā 4. un 5. maršruta tramvajs brauc gar luterāņu Mārtiņa kapiem, bet 10. tramvajs – gar pareizticīgo kapiem Vienības gatvē. Savukārt 11. tramvaja maršruts vispār ved garām veselām 6 (!) kapsētām, tostarp jau minētajiem Lielajiem kapiem.
No Senču ielas līdz Krišjāņa Barona un Krišjāņa Valdemāra apbedījumu vietām ir vairāk nekā 400 metru. Jūs zināt, cik ir 400 metru? Tāds ir, piemēram, attālums no viesnīcas "Latvija" līdz Brīvības piemineklim! Salīdzinājumam jānorāda, ka no Andreja Pumpura kapavietas līdz Klusajai ielai ir mazāk par 25 metriem. Tādēļ jāatgādina vēlreiz, ka tramvaja līnija tieši tā, kā bija plānots jau kopš paša sākuma, tiks būvēta Senču ielas sarkano līniju robežās. Un automašīnām paredzēto joslu skaits nesamazināsies.
2. Politika un provokācijas
Ieskatieties kapu "aizstāvju" uzsaukumos. Viņi runā par 1500 apbedījumu iznīcināšanu, par izcilu rīdzinieku kapavietām. Apskatiet karti un Senču ielu, pa kuru kursēs tramvajs. Tad apskatiet kolāžas, kas publicētas virknē plašsaziņas līdzekļu, un vēlreiz ieskatieties kartē un paskatieties uz Senču ielu.
Visi šie uzsaukumi, kolāžas ar atraktiem kapiem un tramvaju starp tiem un attēli ar cilvēkiem, kuri protestē pret kapu apgānīšanu, ir tikai parasta politiska akcija pirms kārtējām vēlēšanām. Un nekas vairāk. Tikai politika.
Darbs pie šī projekta tika sākts jau 2012. gadā. No 2013. gada oktobra līdz decembrim notika Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam publiskā apspriešana, un daļu no šīs stratēģijas veido arī Skanstes tramvaja līnijas izbūve. Publiskās apspriešanas ietvaros (kurā rīdzinieki, starp citu, aktīvi izteica savu viedokli) tika saņemti 574 ierosinājumi, no kuriem 277 tika iekļauti galīgajā versijā. 28.11.2013. un 30.09.2013. atsevišķi tika organizētas tikšanās ar Brasas un Skanstes iedzīvotājiem. Starp citu, iebildumu pret tramvaju nebija. Notika konsultēšanās ar ekspertiem, ar stratēģiju, ieskaitot tajā iekļauto tramvaja plānu, tika iepazīstināti pat Saeimas deputāti.
Šis projekts ir pabijis visās atbildīgajās ministrijās. Vēlos atgādināt, ka līdz pat nesenam laikam gan Finanšu, gan Satiksmes ministriju vadīja tieši "Vienotība".
Savukārt Rīgas domē "Vienotības" un Nacionālās apvienības deputāti divas reizes vienbalsīgi nobalsoja "par" Skanstes tramvaja līnijas projektu. Lūk, balsošanas rezultāti:
- 2014. gada 27. maijā "Par Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu" – vienbalsīgi;
- 2016. gada 29. septembrī "Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2016.–2018. gadam apstiprināšanu" – vienbalsīgi.
Pievērsiet uzmanību pēdējā balsojuma datumam: tas bija 29. septembrī. Visi bija "par". Taču jau 11. oktobrī "Vienotības" un nacionāļu deputāti strikti iebilda pret tramvaja līnijas projektu. Pamodās, atcerējās, ka pavisam drīz vēlēšanas un vajag par kaut ko parunāt. Nolēma parunāt par tramvaju. Rezultātā visas debates par tramvaja līniju caur Skansti tika degradētas līdz priekšvēlēšanu provokāciju līmenim un meliem "Vienotības" un nacionālu stilā.
Tādēļ tagad pamēģināsim distancēties no visas politiskās histērijas, ko radījusi šī tramvaja lieta, un parunāsim tikai par faktiem. Turklāt gribu atgādināt, ka visos turpmāk izklāstītajos faktos nav pilnīga nekā jauna. Tas viss jau tika apspriests beidzamos četrus gadus.
3. Galvenie fakti par pašu projektu
Kurp vedīs jaunā tramvaja līnija?
Jaunā tramvaja līnija šķērsos Skanstes apkaimi, taču tur nebūs galastacija. Skanste ir tikai viens no rajoniem, caur kuriem kursēs tramvajs. Līnija savienos 5. un 9. maršrutu no Pētersalas ielas un Ganību dambja krustojuma ar Barona ielu krustojumā ar Pērnavas ielu.
Pirmkārt, jaunā tramvaja līnija radīs iespēju izveidot pirmo sabiedriskā transporta loka maršrutu apkārt pilsētas centram (skat.karti).
Kustība pa loku ir sabiedriskā transporta organizācijas pamatā daudzās Eiropas pilsētās, tostarp Berlīnē un Madridē. Un tieši loka maršruts būtiski atvieglos pārvietošanos pilsētas centrā – pateicoties tam, ka Rīgā šogad tika ieviestas stundas biļetes. Atgādināšu, ka stundas biļete dod iespēju 60 minūšu laikā veikt pārsēšanos neierobežoti daudz reižu. Un septembrī vien pārdoto stundas biļešu skaits sasniedza nepilnus 1,5 miljonus.
Otrkārt, jaunā tramvaja līnija radīs iespēju veidot jaunus maršrutus. Jau tagad pavisam noteikti var runāt par maršrutiem ar nosacītiem numuriem "6a" un "11a". 6. tramvajs kursē no Juglas līdz pilsētas centram pa Barona ielu. Savukārt "6a" nogriezīsies no Barona ielas uz Pērnavas ielu un tālāk uz centru dosies caur Skansti. "11a" attiecīgi, braucot no Mežaparka, nogriezīsies no Miera ielas pa Zirņu ielu. Tiek strādāts arī pie citiem maršrutiem, kuru ietvaros tiks izmantota jaunā Skanstes līnija.
Kāpēc tieši Skanste?
Saskaņā ar pilsētas attīstības plānu Skanstes apkaime ir viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām. Jau tagad Skanstē atrodas tādi objekti kā "Arēna Rīga", Olimpiskais centrs, triju banku biroji, četri lieli biroju centri un jaunās daudzstāvu dzīvojamās ēkas (skat.karti).
Realizācijas stadijā ir (respektīvi, vai nu tiek projektēts, vai jau būvēts) jaunais modernās mākslas muzejs, biroju un dzīvojamo ēku kvartāls "New Hanza" (Skanstes sākuma daļā, tuvāk Hanzas ielai), kā arī biroju un dzīvojamās ēkas tieši gar pašu Skanstes ielu.
Privātie investori plāno šeit būvēt arī lielu konferenču centru, biznesa centru un viesnīcas.
Vēl viena ļoti svarīga objekta – jaunas koncertzāles būvniecību šeit ir ieplānojusi arī Kultūras ministrija sadarbībā ar privātiem uzņēmējiem. Tikko šādu lēmumu pieņēma Ministru kabinets. Un galvenais motīvs – koncertzāle ceļama rajonā, kas tiek uzskatīts par degradētu.
Turklāt Rīgas dome par Eiropas naudu Skanstes apkaimē – tur, kur patlaban atrodas pamesti mazdārziņi un būtībā ir kādreizējā purva teritorija, – izbūvēs četras jaunas ielas ar visām komunikācijām un izveidos jaunu parku ar dīķi.
Tādēļ saskaņā ar "Rīgas satiksmes" aprēķiniem ir sagaidāms, ka potenciālā pasažieru plūsma šeit būs apmēram 4,3 miljoni cilvēku. Tie būs gan "Arēnas Rīga", jaunā modernās mākslas muzeja, jaunās koncertzāles un jaunā konferenču centra apmeklētāji, gan visu šejienes biroju un banku darbinieki, gan, protams, apkaimes iedzīvotāji. Pats par sevi saprotams, ka tie būs arī visi tranzīta pasažieri, kas izmantos jaunos maršrutus – no galapunkta līdz "6a" vai "11a".
Tramvaja līnija netiks būvēta tikai Skanstes apkaimes iedzīvotājiem. Tā tiks būvēta visas Rīgas iedzīvotājiem.
Cik tas rīdziniekiem izmaksās?
Pilsēta vēl gadiem ilgi nebūtu varējusi īstenot šo projektu, ja nebūtu Eiropas līdzfinansējuma. Šī projekta gadījumā runa ir par gandrīz 72 % no 97,4 miljoniem eiro. Turklāt nauda no Eiropas fondiem tiek piešķirta gan būvniecībai, gan 12 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei. Un, starp citu, jaunie tramvaji nekursēs tikai gar Skanstes augstceltnēm un banku birojiem. Tie kursēs praktiski visā pilsētā.
Ja Eiropa finansē 72 % no izdevumiem, būtu vienkārši noziedzīgi laist garām šādu izdevību un neīstenot pilsētai ļoti vajadzīgu un vērienīgu projektu.
Kāpēc par Eiropas naudu nevar būvēt tramvaja līniju uz kādu citu pilsētas apkaimi?
Lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu, ir jāizpilda vesels saraksts visdažādāko prasību, ko izvirza gan Eiropas Komisija, gan Latvijas atbildīgās ministrijas. Daļa no šīm prasībām īsumā skan šādi: teritorijai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu jābūt atzītai par prioritāri attīstāmu teritoriju. Rīgā par šādām teritorijām tiek uzskatītas teritorijas, kurās ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne, taču kuras vienlaikus ir degradētas. Turklāt tam ir jābūt jaunam rajonam, nevis vecam.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Rumbula šīm prasībām neatbildīs. Attīstība tur patlaban diemžēl netiek novērota, arī privāto investīciju nav. Tādēļ pilsētas attīstības plānos tā nav atzīta par prioritāri attīstāmu teritoriju. Savukārt Purvciems prasībām neatbilst tādēļ, ka nav ne jauns rajons, ne degradēta teritorija.
Turpretī Skanstes apkaime atbilst visām prasībām – daļa teritorijas piedzīvo aktīvu attīstību, turklāt tas notiek, pateicoties tieši privātām investīcijām. Taču ielas otrā pusē joprojām atrodas pamestie mazdārziņi un kādreiz pārpurvojušās vietas, tāpēc teritorija ir uzskatāma par degradētu.
Turklāt tramvaja līniju uz Purvciemu ir iespējams un nepieciešams ierīkot tikai tad, kad pilsētas centrā jau būs izveidota loka kustība. Patlaban Purvciema tramvaju var pievienot tikai esošajai līnijai, kas iet pa K. Barona ielu. Taču, ja pa K. Barona ielu jau esošajiem 6. un 11. maršruta tramvajiem pievienosies vēl 8–10 tramvaji stundā, kas kursēs uz Purvciemu, iela to vienkārši neizturēs.
Taču vienlaikus ir ļoti svarīgi norādīt, ka arī tramvaja līnija uz Purvciemu tiks izbūvēta. Rīgas dome par Eiropas līdzekļiem izbūvēs tramvaja līniju pa Skansti un uzreiz pēc tam – jau par pilsētas naudu – sāks būvēt uz Purvciemu. Tas nozīmē, ka sliedes no Zemitānu tilta noņemtas netiks.
Kādēļ kaut ko būvēt jaunā rajonā, nevis sakārtot vietas, kur cilvēki jau dzīvo?
Ir jādara gan viens, gan otrs. Taču, ja runa ir par degradētu teritoriju sakārtošanu, gribu minēt tikai dažus piemērus.
Vēl pavisam nesen Lucavsalā atradās pamesti mazdārziņi, un tur varēja uzņemt vērienīgas šausmu filmas. Un doma par labiekārtošanu varēja šķist, maigi izsakoties, dīvaina. Taču tagad Lucavsalā atrodas viens no iecienītākajiem pilsētas parkiem, kurp atpūsties dodas desmitiem tūkstošu rīdzinieku un tiek organizēti lieli pasākumi.
Deglava ielā atradās izgāztuve. Izgāztuve kā jau izgāztuve, pat mazliet līdzīga kalnam, ar visai romantisku nosaukumu – Plikpauris. Nevienam šī izgāztuve it kā pat īpaši netraucēja. Tagad šeit ir ierīkota atpūtas zona 25 hektāru platībā. Un brīvdienās vai vakaros var intereses pēc turp aiziet un paskatīties, cik daudz ģimeņu ar bērniem no Purvciema un Pļavniekiem atnāk atpūsties un izkustēties.
Un degradētais Daugavas krasts? Tagad daļa no tā ir kļuvusi par Ķengaraga promenādi, bet daļa – par Spīķeru promenādi. Ikvienai pilsētai ir jāsaved kārtībā gan pamestas teritorijas, gan jau attīstītās. Un tramvaja gadījumā – pilsēta uzbūvēs tramvaju gan uz Skansti, gan uz Purvciemu.
Plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka prasības par degradētu teritoriju neesot bijis. Kas jums par to būtu sakāms?
Ne es, ne kāds cits domes pārstāvis nekad neesam teikuši, ka tas, ka teritorijai jābūt degradētai, ir vienīgais kritērijs. Es jau gandrīz kā magnetofons pastāvīgi atskaņoju vienu un to pašu prasību sarakstu: teritorija ar attīstības potenciālu, ar privātu investīciju klātbūtni un turklāt – saskaņā ar Ministru kabineta prasībām – arī degradēta. Respektīvi, prioritāri attīstāma teritorija. Taču nekad un nekur nav izskanējis arguments, ka "degradēta teritorija" ir vienīgā un galvenā prasība.
Ja kāds vēlas par teikto pārliecināties, šeit ir prasību saraksts ar atsaucēm un galvenajiem dokumentiem.
- Videi draudzīgs sabiedriskais sliežu transports. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi).
- Pilsētas prioritārās attīstības teritorijas. (Satiksmes Ministrijas vēstule Rīgas domei (2014.gada 21.02. vēstule Nr.12-13/849).
- Degradēto teritoriju revitalizācija. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 188 6.p. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam. 33 lpp. Apstiprinātas MK 2013.g. rīkojumu Nr. 496).
- Lieli privātie līdzieguldījumi teritorijā. (Nr. 188 9.2.p. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi).
- Nozīmīgs pasažieru plūsmas pieaugums. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi).
Kuras teritorijas vēl Rīgā ir "prioritārās attīstības teritorijas"?
Rīgas vēsturiskais centrs, Skanste, zinātnes un inovāciju centrs Torņakalnā, Andrejsala, Maskavas forštate, Ezerparks, Mežaparks (parka daļa) Granīta iela (industriālais puduris).
Kā Rīgā definē "prioritāri attīstāmas teritorijas"?
Prioritārās attīstības teritorijas ir vietas, kuru attīstība ir stratēģiski nozīmīga visas pilsētas mērogā – tā būtiski ietekmē Rīgas izaugsmi kopumā: veicina iedzīvotāju piesaisti, ģenerē ienākumus un nostiprina galvaspilsētas funkcijas un Rīgas konkurētspēju starptautiskā mērogā. (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.g. paragrāfs (199). Prioritārās attīstības teritorijas lielākoties ir vietas, kurās jau pašlaik notiek vai tuvākajā laikā tiek plānota aktīva saimnieciskā darbība, t.sk. būvniecība. (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.g. paragrāfs (200).
Kāpēc tieši šī definīcija "prioritāri attīstāmām teritorijām" tiek izvēlēta?
Prioritārās teritorijas definīcija ir noteikta atbilstoši VARAM "Metodiskajiem ieteikumiem reģionāla un vietēja līmeņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādei un to vērtēšanas kārtībai". (37. lpp.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
