balsos pret otru valsts valodu? Vai gan kāds domāja citādi, ka, piemēram, 91,37% Kurzemes iedzīvotāju iestāsies par atbalstu latviešu valodai? Šāda latviešu rīcība izraisa vienīgi patiesu cieņu. Un ir muļķīgi to uztvert kā nacionālismu vai nemīlestību pret krievu valodu un saviem krievvalodīgajiem kaimiņiem.
Taču referenduma galvenais jautājums nebūt nebija, cik cilvēku balsos "pret". Galvenais jautājums ir pavisam cits – kāpēc tik daudz cilvēku nobalsoja "par"? Un no tā izriet vēl viens šī referenduma jautājums, atbildi uz kuru mums visiem vajadzēs meklēt: ko darīt tālāk?
"Par" nobalsoja 55,57% Latgales iedzīvotāju, 85,18% Daugavpils iedzīvotāju, 60,29% Rēzeknes iedzīvotāju, vairākums Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Zilupes novadā. Rīgā "par" nobalsoja 37,98%. Kopumā "par" nobalsoja 273 347 Latvijas pilsoņi. Aktīvi, pilntiesīgi savas valsts pilsoņi.
Var dēvēt aizvadīto referendumu par provokāciju, tos, kuri to atbalstīja - par Kremļa aģentiem, tos, kuri nobalsoja "par" - par nodevējiem vai, mazākais, par Latvijai nelojāliem pilsoņiem. Var to nosaukt par "Saskaņas centra" akciju, un "par" balsojušos – par SC atbalstītājiem. Šeit gan, taisnību sakot, būtu jāatzīmē, ka "par" nobalsoja vairāk, nekā "Saskaņas centrs" saņēmis jebkurās līdzšinējās vēlēšanās. Piemēram, 2011. gadā par SC balsoja ap 260 000 vēlētāju.
Bet tas viss būtu tāpat, kā lamāt termometru, kurš rāda, ka cilvēks ir saslimis un viņam paaugstinājusies temperatūra. Protams, var aizliegt lietot termometrus, uzskatot, ka tā būtu valsts pamatu graušana. Vai arī pieņemt likumu, ka 39,5 grādu temperatūra nav uzskatāma par paaugstinātu. Beigu beigās, var pateikt, ka pie visa ir vainojami okupanti, un, ja reiz tā, tad ārstēties nemaz nevajag, jo ar okupantiem nedrīkst ielaisties nekādās darīšanās. Vai tas viss palīdzētu slimniekam, mūsu sabiedrībai, mūsu valstij? Nez vai.
Referendums parādīja, ka visa pēdējos 22 gadus īstenotā nacionālā politika ir bijusi nepareiza. Ja tā būtu bijusi pareiza, tad "par" nekad nebalsotu tik daudz Latvijas pilsoņu. Pat nemaz nebūtu šāda referenduma.
Bet 273 347 cilvēki nobalsoja "par", un ne tāpēc, ka viņi šādā veidā vērstos pret latviešiem. Viņi iestājās pret valdošo eliti, kura 22 gadus nav bijusi spējīga veidot vienotu sabiedrību, jo šī elite nav bijusi tajā ieinteresēta.
Tāpat kā elite nav spējusi radīt konkurētspējīgu ekonomiku, stabilu sociālo sistēmu, kvalitatīvu izglītību vai pieejamu veselības aprūpi. Tā vietā mums ir bezdarbs, lietuviešu produkti veikalos, simtiem tūkstoši peļņā uz ārzemēm aizbraukušo, 80% pensionāru ar ienākumiem zem iztikas minimuma un slēgtas slimnīcas.
Šī elite 22 gados praktiski visu ir darījusi nepareizi. Vai kāds patiešām domā, ka, lūk, toties nacionālajā politikā viss ir izdarīts teicami?
Tagad var atgaiņāties no 273 347 cilvēku viedokļa, sakot, ka "pret" nobalsoja trīs reizes vairāk. Un, ja reiz mūsu ir vairāk, tad sēdiet klusu.
Bet mūsu ir katastrofāli maz, mūsu visu – gan to, kuri ir "pret", gan to, kuri "par", - kopā ir tikai nedaudz virs diviem miljoniem. Mūsu tautieši masveidā balso Lielbritānijā un Īrijā, tā vietā, lai balsotu Kandavā un Ludzā. Un ir grūti iedomāties lielāku muļķību kā prieku par rindām pie ārvalstu balsošanas iecirkņiem. Ir jāraud par to, cik daudzi no mums ir aizbraukuši.
Es ne reizi vien pirms referenduma esmu teicis un pēc tautas nobalsošanas atkārtoju – izvairīties no apdraudējuma izjūtas savai valodai un savai kultūrai latvieši varēs tikai tad, kad vietējie krievvalodīgie kļūs par viņu sabiedrotajiem.
Bet padarīt par sabiedrotajiem, ņemot vērā arī demogrāfisko attiecību, nevar ne ar spēku, ne ar draudiem, ne ar augstprātību, ne ar liekulību, ne ar muļķību. Tāds, lūk, vienkāršs saraksts. Saraksts, gribu to uzsvērt, nevis latviešiem, bet gan valdošajai elitei. Jo nav nekādu problēmu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, bet ir problēmas tieši ar valdošo eliti.
Man bieži ir pārmetuši, ka es kā Rīgas mērs nedrīkstēju atļauties nostāties tikai vienas rīdzinieku daļas pusē. Jo man ir jāaizstāv visu galvaspilsētas iedzīvotāju intereses. Piedaloties referendumā, es tieši aizstāvu visu rīdzinieku intereses - gan to, kuri balsoja "par", gan to, kuri nobalsoja "pret".
Palīdzot mazākumam skaļi paziņot par savām problēmām, es vēlos palīdzēt vairākumam šīs problēmas saprast un tādejādi atbrīvoties no bailēm par savu valodu un kultūru. Aizstāvot mazākumu, es vēlos vairākumam pateikt, ka mums ir jābūt kopā, ka mums nav cita ceļa. Tikai tā mēs būsim stipri un veiksmīgi. Tikai tad rīdzinieki latvieši būs pārliecināti, ka viņiem vairs nenāksies piedalīties akcijās savas valodas aizstāvībai. Bet krievvalodīgie rīdzinieki neuzskatīs sevi par nevienam nevajadzīgu svešvalodā runājošu nodokļu maksātāju grupu.
Man nav simtprocentīgas pārliecības, ka jau rīt valsts līmenī sāksies tieši šāds apvienošanās process, kurš ir vajadzīgs mūsu valstij. Neizskatās, ka elite ir gatava izprast referenduma rezultātus. Īpaši skaidri tas noprotams no tādiem izteicieniem kā "paši vainīgi, ka 22 gadu laikā savā Daugavpilī neesat iemācījušies latviešu valodu" vai "nu tagad mēs varam visās skolās ieviest latviešu apmācības valodu". Kā "Saskaņas centra" līderim galvenais uzdevums man ir panākt, lai dialogs pēc referenduma sāktos.
Bet Rīga, cik jau nu lielā mērā pašvaldība var uzņemties valsts problēmu risināšanu, kļūs par paraugu vienotas sabiedrības veidošanā. Un te pats svarīgākais ir ne tikai tādi konkrēti soļi, kā latviešu valodas bezmaksas kursi, kurus mēs turpināsim organizēt. Pats būtiskākais ir uzsvērti parādīt ar savu attieksmi, ka mums svarīgi ir visi rīdzinieki.
Mēs remontējam gan latviešu, gan krievu skolas, sociālo palīdzību un bezmaksas sabiedrisko transportu nodrošinām visiem Rīgas nestrādājošajiem pensionāriem, pašvaldības mājas ceļam visiem, Līgo svētkus krastmalā organizējam arī visiem, un tūristi brauc ciemos pie mums visiem. Un rīdzinieku labā pie mums strādā dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Pēc referenduma mēs to visu turpināsim darīt ar divkāršotiem spēkiem. Agrāk vai vēlāk tāds pārvaldes modelis sāks strādāt arī valsts līmenī.
Un man tas būs pats galvenais referenduma rezultāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
