Nils Ušakovs: Viena valsts – divas stabilizācijas  (527)

Tāds vērtējums nav bijis ne reizi pēdējo 15 gadu laikā. Turklāt rīdzinieku atbalsts ir liels neatkarīgi no viņu dzimtās valodas - kā latviešu, tā krievvalodīgo vidū. Tiklīdz bija publicēti šī pētījuma dati, no "Vienotības" puses sekoja paziņojumi, ka patiesībā situāciju Rīgā nepieciešams "stabilizēt", jo Rīga neprot rīkoties ar naudu, un pilsētai draud finansiālas problēmas. Spriežot pēc visa, kolēģi no "Vienotības" domā - ja melus atkārto daudzas reizes un visi korī, tad varbūt kāds tiem arī noticēs.

"Patiesības" speciālisti

Visbiežāk "Vienotībai" tīk Rīgas domei pārmest, ka pilsēta tērē vairāk nekā var atļauties. Un galvaspilsēta dzīvojot tikai uz "saimniecisko" priekšteču uzkrāto rezervju rēķina. Negribas, protams, lietot vārdu "meli". Taču nāksies kā piemēru minēt dažus skaitļus. Jūs paši varēsit izdarīt atbilstošus secinājumus.

Vispirms palūkosimies, kāda bija Rīgas domes rezerve katra gada beigās, sākot no 2002.gada. Pie reizes arī atcerēsimies, ka jau vairākus gadus dzīvojam krīzes apstākļos. Tad aizdomāsimies par to, kurš mūsu valstī ir galvenais "patiesības" speciālists.

31.12.2002 - 7,0 miljoni latu

31.12.2003 - 18,5 miljoni latu

31.12.2004 - 3,8 miljoni latu

31.12.2005 - 14,6 miljoni latu

31.12.2006 - 42,9 miljoni latu

31.12.2007 - 72,1 miljons latu

31.12.2008 - 87,0 miljoni latu

31.12.2009 - 56,0 miljoni latu

31.12.2010 - 83,9 miljoni latu

31.12.2011 - 88,1 miljons latu  (šeit atlikumā ieskaitīti arī "Krājbankā" iesaldētie līdzekļi 10,1 miljona latu apmērā).

Rezervju apmērs Rīgai saglabājas apmēram pirmskrīzes gadu līmenī. Taču, ja valdības bezdarbības dēļ nebūtu sabrukusi "Krājbanka" un mums tajā nebūtu palikuši iesaldēti 10,1 miljons latu, tad šo gadu uzsākot mēs būtu pārsnieguši pirmskrīzes līmeni.

Un vēl. Visu kārtējo deficītu, kāds veidojas gada gaitā, mēs nosedzam ar savām rezervēm. Ne reizi mēs neesam iztērējuši ne santīma vairāk kā to būtu varējuši darīt, un ne no viena ne santīmu neesam aizņēmušies. Tas īpaši labi redzams 2011.gada piemērā. Minētā gada vasarā deficīts bija ap 55 miljoniem latu. Taču pēc gada kopējiem rezultātiem bija nosegts gan deficīts, gan arī saglabāta rezerve.

Gribētos novēlēt "Vienotības" vadītajai valdībai tāpat saimniekot arī ar valsts budžetu, lai katrs gads tiku pabeigts ar rezervi. Un lai nenāktos skraidelēt pa pasauli ar izstieptu roku.

Kā Rīga valdībai palīdzēja

Taču, ja kolēģiem no "Vienotības" tā patīk tēlot finanšu speciālistus un spēlēties ar skaitļiem, tad varam par šiem skaitļiem parunāt vēl mazliet. Jo laikā no 2009. līdz 2011.gadam, kad valdība nemitīgi cīnījās ar krīzi, Rīgas dome šai valdībai ir sniegusi palīdzību (tiesa, ne brīvprātīgu) vismaz 90 miljonu latu apmērā. Tas - pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem.

Aptuveni 30 miljonus valdība mums atņēma, mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un proporciju, kādā šī nodokļa ieņēmumi tiek sadalīti starp pašvaldībām un valsti.

Vēl ap 20 miljoniem latu valdība ieguva sev, atņemot visām pašvaldībām dotācijas sabiedriskajam transportam. Šeit gribas atgādināt par pārmetumiem,  ka Rīga nemitīgi palielinot dotācijas uzņēmumam "Rīgas satiksme". Protams, ka palielinām, jo nākas maksāt valdības vietā. Bet citām pašvaldībām daudzus reisus vajadzēja arī slēgt.

Apmēram 40 miljonus latu valdība paņēma, samazinot dotācijas ceļu remontiem. Un šeit nav runa par kādu palīdzību "nabaga" Rīgas domei. Bet par to, ka Rīgas ceļu infrastruktūru tomēr izmanto visa valsts.

Ko mēs zaudējām

Tagad salīdzinājumam - ko Rīga būtu varējusi paveikt, ja mūsu budžetā no 2009. līdz 2011.gadam būtu palikuši šie 90 miljoni latu.

Absolūtajā vairākumā Rīgas skolu varētu pabeigt pilnīgu rekonstrukciju, ietverot ēku siltināšanu, sporta un aktu zāļu remontus, pie viena sakārtojot arī apkārtējās teritorijas un stadionus.

Vai arī pilnībā sakārtot visus Rīgas pagalmus, turklāt ne tikai izremontēt  ceļus un ietves, bet arī iekārtot jaunus bērnu rotaļlaukumus, salabot soliņus, atjaunot celiņus.

Vai uzcelt ļoti nepieciešamo tiltu pār pārbrauktuvi Sarkandaugavā, tādu pašu tiltu pārbrauktuvei starp Imantu un Zolitūdi, pabeigt Austrumu maģistrāli, pie viena vēl saremontēt visus Rīgas tiltus.

Vai nākamajiem pieciem gadiem dubultot sociālo palīdzību rīdziniekiem, gan palielinot pašreizējos pabalstus, gan paplašinot pabalstu saņēmēju loku.

Šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Un ik reizi, kad jūs dzirdat, piemēram, Valdi Dombrovski stāstām, kā viņš ir uzvarējis krīzi, atcerieties, ko tādēļ ir zaudējusi Rīga un katrs rīdzinieks.

Patiesībā arī bez šiem 90 miljoniem mums ir izdevies pilsētā paveikt daudz, neskatoties uz visām ekonomiskajām krīzēm un valdības "pūlēm". Skolas esam izremontējuši, sociālo atbalstu rīdziniekiem esam palielinājuši, pašvaldības dzīvokļu un sociālās mājas būvējam, galvaspilsētas policijas darbu esam  pastiprinājuši, tūristus uz mūsu pilsētu esam atveduši, saglabājām un tagad arī attīstām 1.slimnīcu, sākam remontēt pagalmus. Un arī svētkiem līdzekļu pietiek.

Starp citu, Rīga palīdz ne tikai rīdziniekiem, bet arī citu, mazāk nodrošinātu pašvaldību iedzīvotājiem. Pat dziļākās krīzes apstākļos Rīga speciālā izlīdzināšanas fondā ieskaitīja un joprojām maksā aptuveni 50 miljonus latu gadā. Bet tā ir vienkārši intereses vērta informācija.

To visu mēs paveicam, neiedzenot pilsētu parādos, atšķirībā no valdības, kura ir aizņēmusies jau miljardus un palielīties var vienīgi ar to, ka pagaidām vairāk neaizņemsies.

Kaķiem paveicās

Pagājušajā nedēļā premjerministrs Valdis Dombrovskis atsūtīja uz Rīgas domi dāvanu - grāmatu ar padomiem, kā pārvarēt krīzi. Atbilstīga kompensācija par 90 miljoniem latu.

Var iedomāties,  ko Rīgai nozīmētu "stabilizācija" "Vienotības" stilā. Līdz minimumam samazināt sociālo palīdzību, protams, atcelt visus atvieglojumus sabiedriskajā transportā, nemaz nerunājot par tādu greznību kā bezmaksas braucieni pensionāriem un skolēniem. Pārtraukt remontus skolās, jo bērnu skaits tāpat samazinās. Un tā tālāk pēc gatava saraksta... Kad rīdzinieki sāktu masveidā izbraukt uz Īriju, varētu teikt, ka situācija beidzot ir "stabilizējusies".

Dombrovska grāmatu es atdevu Murim un Kuzjam. Ja slikti uzvedīsies, baidīšu viņus ar "stabilizāciju" Dombrovska stilā.