Ja domājam līdzībās ar Igauniju, tad Latvijā arī šāds referendums salīdzinoši nav tālu, jo to paredzēts rīkot pēc sarunu noslēgšanas visās sadaļās. Jāatzīmē, ka arī Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, pretrunīgs ir jautājums par konstitūcijas grozījumiem, lai tāds referendums varētu notikt. Tomēr pirmkārt Latvijā nav tādas politiķu vienošanās, lai dotu iespēju tautai izteikt savu viedokli, pirms politiķi slēdz vienošanos ar Briseli.
Rakstā sestdienas “Neatkarīgajā” citēts Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdis Guntars Krasts, kurš teicis, ka jautājums par referenduma rīkošanu pirms vai pēc līguma parakstīšanas esot apsvērts arī Latvijā. Droši vien, ka Krasta kungs nemelo, tomēr diez ko plaši šāda apspriešana nav dzirdēta. Krasts, tāpat kā otrs intervētais, Eiropas lietu komisijas priekšsēdis Edvīns Inkēns, pieļauj abus variantus, stingri nenostājoties vienā pozīcijā. Jāpiebilst, ka Igaunijā iniciatīvu vispirms organizēt referendumu izteica premjers Lārs un viņa pārstāvētā Tēvzemes savienība.
Saistībā ar politiķu skepsi un tautas viedokli par Igauniju ziņu aģentūras BNS arhīvā ir atrodamas vēl divas būtiskas ziņas.
Vēl pērngada novembrī Igaunijas parlamenta spīkers Tomass Savi, gan neuzstājoties pret iestāšanos ES, tomēr kādā konferencē izteicies, ka daudzi pasākumi, ko Eiropas politiķi uzskata par pozitīviem, ir pretrunā ar lielākās daļas iedzīvotāju gribu un ir tikai ierobežotas cilvēku grupas interesēs. Savi teicis, ka vairāki nepopulāri likumi Igaunijā ir pieņemti vai drīzumā jāpieņem Eiropas integrācijas vārdā. Kā līdzšinējs piemērs minēta nāvessoda atcelšana, kā tuvākajā laikā galvenās problēmas - homoseksuālistu laulības un darba stundu limita noteikšana.
Latvijā gan tik augstas amatpersonas ir vienprātīgākas un visbiežāk saka, ka tauta neizprot vienu vai citu jautājumu, nevis atklāti atzīst, ka tautas griba ir cita, nekā, Savi vārdiem runājot, “apgaismotās elites ceļš”, kas ved uz ES jau eksistējošiem principiem. Šķiet, vienīgais, kurš pēdējā laikā izteicis atšķirīgu viedokli, marta sākumā bija vides ministrs Vladimirs Makarovs, bilstot, ka Latvijai no finansiālā viedokļa varētu būt izdevīgāk iestāties ES otrajā paplašināšanās kārtā.
Un otra ziņa. Kamēr Igaunija it kā ātrāk tuvojas Eiropas Savienībai, kaimiņvalstī arī – vai nu straujāk vai aktīvāk – darbojas eiroskeptiķu organizācijas. Par to vismaz liecina ziņa, ka jau pērngada augustā īpaša komisija sadalījusi 200 000 kronu (7100 latu) dotācijas dažu Igaunijas eiroskeptiķu apvienību projektu finansēšanai. Minēta apvienība "Eurodesintegraator", kas saņēmusi naudu interneta lappuses uzlabošanai un sakaru nodibināšanai ar radniecīgām apvienībām un informatīvu materiālu un konspektu sagatavošanai, kā arī kustība "EI Euroopa Liidule" ("Nē - Eiropas Savienībai") - televīzijas debašu par ES tēmu organizēšanai.
Naudu izdevumu segšanai par materiālu iespiešanu, kuros pausti kritiski viedokļi par ES ekoloģisko politiku, saņēmusi arī Igaunijas Zaļo kustība. Lēmumu par līdzekļu piešķiršanu pieņēmusi komisija, kurā ietilpa Eiropas Savienības infosekretariāta pārstāvji, premjerministra biroja, Igaunijas valdības preses dienesta un Eiropas integrācijas biroja pārstāvji. Nekas līdzīgs Latvijā nav dzirdēts, bet te nevarētu vainot tikai politiķus, bet arī tos skeptiķus, kuri vairāk par runāšanu neko nedara.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
