Uz to bija ieradušies Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš, LR Aizsardzības ministrijas politikas direktors Jānis Garisons, zemessargi Juris Ķiploks, Jānis Sils, atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, esošie un bijušie zemessargi, NBS pārstāvji un citi interesenti. Diskusijas iniciatore bija EDSO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vineta Poriņa, sadarbībā ar organizāciju "Tēvijas sargs".
Tā kā vēlēšanas jau bija pagājušas, tad arī diskusija bija piezemētākos toņos, tomēr uzdotie jautājumi un atbildes, kuras sniedza Zemessardzes komandieris un ministrijas pārstāvis, raisīja papildu jautājumus.
Jau ilgāku laiku, sabiedrība tiek baidīta ar apokalipsi, tajā pašā laikā mēs tiekam mierināti, ka mūs pasargās NATO līguma 5.pants un satraukumam nav pamata. Kam tad lai tic? Tieši tādēļ diskusija ir tik svarīga. Protams, notikumi Ukrainā mūsu drošības sajūtu ir radikāli mazinājuši, tomēr politiķi nedrīkst šo sajūtu pasliktināt. Drošības sajūta un ticība savai valstij ir tās pastāvēšanas pamatā, ja mūsu pilsoņi nejutīsies droši, tad nākamais jautājums kā bumerangs sasniegs pašus politiķus - kāpēc gan maksāt nodokļus valstij, ja jebkurā brīdī var sākties nemieri?
Kāpēc gan rūpēties par savām vecumdienām, pensiju kapitālu? Tā varētu turpināt...Vai no šādas baidīšanas ir kāds labums? Noteikti, nē! Bet tas nenozīmē, ka mums nav jābūt gataviem. Tādēļ pamatots bija jautājums - vai esam gatavi?
Diskusija bija saturīga un diemžēl atklāja tās problēmas, kuras militārpersonas parasti noklusē. Militārajā jomā, tāpat kā iekšlietās, mēs reti uzzinām par kādām problēmām un trūkumiem, jo viss ir stingri reglamentēts. Šeit valda civilpersonām nepierasta subordinācija un disciplīna, tomēr neapmierinātības plīvuru spēj izkustināt ārrindas zemessargi - Latvijas patrioti, kuri savā brīvajā laikā regulāri piedalās apmācībās. Personas, kas savā civilajā dzīvē ir skolotāji, ārsti, biroja darbinieki un inženieri. Viņi ir visapkārt un nav sasieti savās izpausmēs.
Politiķi min 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas jāsasniedz vismaz līdz 2020.gadam. Un ir radies maldīgs priekšstats - mums jāiztērē šie 2% un tad viss tiks atrisināts, diemžēl tā nav...To pierādīja arī diskusija, lai arī tika minēts, ka mums ir dažādi valsts aizsardzības plāni, tomēr skaidrība par tērējamo finansējumu neradās. Zināšanai - mēs varam nopirkt vienu Francijas izgatavoto Mistral klases karakuģi un iztērēt vairāk kā visu aizsardzības budžetu, bet vai tas atrisinās drošības problēmas?
Cik tad Latvijai patiesībā ir jātērē, lai mēs justos droši? Cik liels finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu zemessardzi tādā apjomā, kas ļauj realizēt tai uzticētos uzdevumus? Vai šādi aprēķini ir ministrijas un NBS vadībai? Vai ir skaidri zināms, kam tad šie finanšu resursi tiks tērēti? Sabiedrībā ir priekšstats, ka Latvijā ir daudz zemessargu, kas nepieciešamības gadījumā tiks mobilizēti un mūs pasargās. Diemžēl diskusijā skaidri tika atklāts, ka zemessargu apmācība nav balstīta uz tiem riskiem, kādi pastāv mūsdienu pasaulē. Zemessargi gadiem ir mācīti, kā karot mežos, kā rakt ierakumus, kā karot ar vieglajiem strēlnieku ieročiem.
Bet vai tad tāds karš šobrīd risinās Ukrainā? Pat ja mēs tērēsim šos 2% no IKP un arī zemessardze saņems lielāku finansējumu - vai tas atrisinās visas problēmas? Varbūt šos līdzekļus jau šobrīd var tērēt daudz lietderīgāk? Tāpat maldīgs priekšstats ir par zemessargu skaitu. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis L.Kalniņš minēja, ka zemessardzē darbojas 8000 vīru. Atšķirībā no profesionālā dienesta, kuriem apmācības notiek regulāri un visa personālsastāva apjomā, zemessardzē šāda izmēra mācības nenotiek.
To zina visas iesaistītās puses. Kaut vai neliels aprēķins, ja jau zemessardzē darbojas 8000 pilsoņu, tad reizi 3 gados viņiem vajadzētu mainīt formu (ja apmācības notiek pietiekami intensīvi un zemessargu kaujas spējas saglabājas vismaz iepriekšējā līmenī). Un ja viena forma maksātu kaut vai tikai 200 eiro (lauku formas tērpa komplekta sākumcena kādreiz tika minēta 700 latu apjomā), tad kopējais nepieciešamais finansējums tikai formām būtu 8000*200=1 600 000 eiro! Un, ja šāda summa (atbilstoši formas cenai, jo 1000 eiro gadījumā tie ir 8 miljoni), netiek tērēta, tad rodas loģisks jautājums - vai mums tiešām ir tik daudz zemessargu un vai viņiem apmācība notiek pietiekami intensīvi? Pārfrāzējot kāda diskusijas dalībnieka sacīto, zemessargiem būtu jābūt tādiem, kas nevis skaisti mirtu, bet nesmuki paliktu dzīvi konflikta gadījumā.
Tāpat diskusijā tika apspriests ieroču glabāšanas jautājums, kas līdz šim tiek klusināts. Lai arī noteikumi paredzot, ka ieročus zemessargi var glabāt savās dzīves vietās, praksē tas nedarbojas. Varbūt zemessardzes problēmas ir meklējamas apstāklī, ka pati valsts neuzticas zemessargiem?
Minētā diskusija atklāja sasāpējušus jautājumus un prieks, ka ir zemessargi, kuri vēlas palīdzēt - sakārtot to, kas viņuprāt notiek nepareizi. Tikai - vai kāds ieklausīsies zemessargu viedoklī, jeb šie jautājumi tiks atlikti uz kārtējiem 4 gadiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
