Mums jādzīvo labā cerībā, ka viņi savus pienākumus pildīs gudri un atbildīgi. Ko šobrīd darīt katram no mums - ierindas pilsoņiem? Kā pēc iespējas gudrāk, precīzāk un atbildīgāk rīkoties teroristu vai agresora valsts uzbrukuma gadījumā? Vai nepieciešams katra personīgais rīcības plāns un cik tas ir svarīgi?
Vispirms par Latvijai seno apdraudējuma avotu. Šobrīd ir skaidrs, ka kaimiņvalsts Krievijas augstākā politiskā vadība ir vienkārši neprognozējama. Putina valdība pagājušā gadā izraisījusi notikumus, kas vēl nesen šķita neiedomājami - brutāls iebrukums kaimiņvalsts teritorijā, atbalsts teroristiem, draudi citām valstīm ar kodolieročiem. Kaut kas tāds nebija piedzīvots kopš 1962. gada Karību krīzes, kad pasaule nonāca uz Trešā pasaules kara sliekšņa.
Iebrukuma iespējamība Latvijā arī šobrīd ir augsta. Nav ne mazākā pamata domāt, ka Putina režīma apetīte ir mazinājusies vai zudusi. Tieši otrādi - neparasti augstais Krievijas pilsoņu atbalsts līdzšinējai Putina politikai neļauj zaudēt modrību ne mirkli. Mēs varam sevi mierināt ar Sabiedroto karaspēka klātbūtni. Tomēr viņu spējas būs ierobežotas, ja visa Latvijas sabiedrība nespēs sniegt labi organizētu atbalstu.
Ko straujš Krievijas iebrukums un sekojošā aneksija varētu nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem? Traģiskā Austrumukrainas - Luganskas, Doņeckas pieredze apliecina - mums iespējams būs jāsaskaras ar nekontrolējamu bandu marodierismu, plašām represijām, izsūtīšanu pēc sarakstiem, slepkavībām un tiešiem draudiem ģimenēm. Jārēķinās ar ļoti brutālu attieksmi pret visiem, nešķirojot. Nebūsim naivi - Krievijas propaganda gadiem ir sējusi naidu, šobrīd šī kampaņa sasniegusi kulmināciju. Baltieši Krievijas sabiedrības apziņā joprojām ir "Ienaidnieks Nr. 1", šajā ziņā konkurējam vienīgi ar ASV. Cerībām uz civilizētu attieksmi nav pamata. Ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka kaimiņvalstī valda bijušais čekists, plaukst Staļina kults.
Svarīgākais jautājums - ko darīt? Valdība pirms kāda laika informēja iedzīvotājus par radioaparātu, akumulatoru, konservu krājumu turēšanas nepieciešamību. Bet cik ilgi tas palīdzēs patiešām reāla iebrukuma, plašāka terora akta vai lielākas dabas katastrofas gadījumā? Ļoti īsu brīdi. Tādēļ, katra Latvijas patriota īstais jautājums skan šādi, pārfrāzējot pazīstamo teicienu - "Nejautā, kā valsts var Tevi aizsargāt, jautā, kā Tu vari aizsargāt savu valsti?"
Latvijas valsts tie esam mēs visi kopā. Tā ir mūsu zeme, tās ir mūsu mājas, tie ir mūsu tuvinieki, draugi, bērni un vecāki. Mums ir jāspēj to aizstāvēt ar stingru pārliecību, gudri, pārdomāti un labi apmācītiem. Tieši tādiem kādi bija somi 1939. gadā - viņiem bija aizsardzības līnijas, katrs soms mācēja rīkoties ar ieroci un zināja savu vietu, pulku, pulcēšanās vietu krīzes stundā. Viņu sievas vienojās mediķu biedrībās, bērniem bija sagādāts labi organizēts transports patvērumam drošībā uz kaimiņu Zviedriju.
Toreiz bija mazliet cits laiks, militāri nedaudz atšķirīga situācijā, bet organizētas, aizsardzības pamatā tomēr bija visas tautas kopīgā, koordinētā spēja pašaizsargāties, kas bija balstīta rūpīgā, savlaicīgā un pārdomātā apmācībā, treniņos, zināšanās. Tā bija sabiedrība, kas krīzes situācijā savilkās kā ļoti trenēta un pārliecinoša dūre. Viņi nostāvēja, nesalūza, izdzīvoja. Jāatgādina, ka somi sāka gatavoties, ziedoja pat savus atvaļinājumus nocietinājumu būvēm jau ilgi pirms PSRS iebrukuma.
Šobrīd visai Latvijas sabiedrībai ir jāspēj mobilizēties precīzi tāpat. Jo putinisti respektē tikai vienu - labi organizētu un īstu spēku. Bet tam visam nepieciešama profesionāla apmācība - ar patriotiskām runām un skaļiem lozungiem ir par maz.
Iebrukuma gadījumā ir jāprot rīkoties ne tikai ar ieroci, bet jāzina kā pareizi evakuēt ģimeni, kā sadarboties ar armiju, kā izvairīties no bezjēdzīgas asinsizliešanas, kā piedalīties profesionāli pārdomātos valsts aizsardzības pasākumos. Tieši šādai apmācībai Latvijā ir paredzēta īpaša organizācija - Zemessardze. Šobrīd tā ļoti gaida jaunus biedrus un citu iespējamo atbalstu.
Zemessardzē var iestāties abu dzimumu Latvijas republikas pilsoņi vecumā līdz 55 gadiem ar vai bez iepriekšējas militārās pieredzes. Pirmās apmācības būs aptuveni vienu reizi mēnesī nedēļas nogalēs. Valsts finansētas. Katrs jaunais biedrs apgūst aizsardzībai nepieciešamās iemaņas atbilstoši savām spējam. Vēlāk katra noslodze būs atkarīga no paša vēlmēm un specializācijas savā Zemessardzes bataljonā. Dalība Zemessardzē ir organizēta atbilstoši daudzu Rietumvalstu piemēram, tā, lai būtu savienojama ar zemessargu ikdienas profesiju un ģimenes vajadzībām.
Vissvarīgākais - jo lielāka un stiprāka būs Zemessardze, jo mazāks būs Putina ģenerāļu kārdinājums uzbrukt Latvijā. Bet krīzes gadījumā Zemessardzes biedri spēs pārdomātā veidā aizsargāt savu māju, ģimeni, valsti. Gudras tautas cer uz labāko, bet gatavojas ļaunākajam. Rīcības plāns, kā maksimāli samazināt iebrukuma draudus, kā būt gataviem krīzes situācijām, kā pareizi un gudri aizsargāt savas ģimenes - pievienoties Zemessardzei. Katra individuālo un valsts kopējo drošību nosaka nevis lozungi, bet gan reālas zināšanas un prasmes gūtas profesionālu instruktoru vadītās apmācības. Lielā mērā tas pats attiecas uz spēju pareizi reaģēt teroristu uzbrukuma gadījumos. Arī tad lieti var noderēt Zemessardzes apmācībās gūtās prasmes. Šobrīd ir jāatzīst skaudrais fakts, ka ļoti lielai sabiedrības daļai bezpalīdzība sākas īsi pēc mobilā telefona akumulatora izlādes.
Teroristi un citi agresori pēc savas dabas ir šakāļi - meklē bezpalīdzīgus, vājus, modrību zaudējušus upurus. Stingra, spēcīga visas tautas pašaizsardzības organizācija - Zemessardze kopā ar profesionāliem Bruņotajiem spēkiem var likt viņiem mest līkumu Latvijai. Pievienošanās Zemessardzei ir labs rīcības plāns tālredzīgiem Latvijas pilsoņiem. Spēcīga, labi organizēta Zemessardze var būt izšķirošs arguments Putina "vanagiem" atmest pat domu par iespējamu avantūru Latvijas virzienā.
1939. gadā Latvijā dzīvoja apmēram 2 miljoni iedzīvotāju, Somijā - 3,7 miljoni.
1938.-39. gadā Latvijas politiķi mēdza apmeklēt Krievijas vēstniecības pasākumus un dzert tur šampānieti.
1938.-39. gadā Somijas iedzīvotāji aktīvi strādāja pie aizsardzības būvēm, iesaistījās citos valsts aizsardzības pasākumos.
2015. gadā Somijā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju, tā ir viena no pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām un taisnīgas sociālās labklājības valsts.
2015. gadā Latvijā atkal dzīvo nepilni 2 miljoni iedzīvotāju.
1940. gadā Somija nosargāja savu neatkarību. Viņi tam bija laicīgi un ļoti pamatīgi gatavojušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
