Tieši pretēji – patērētāji ir lielākie ieguvēji, jo saņem plašāku un tādēļ ērtāku pakalpojumu paketi ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitāti.

Arī Lietuvā bija divi lieli spēlētāji telekomunikāciju nozarē – fiksēto sakaru operators "Teo" un mobilo sakaru operators "Omnitel" – zīmoli, kurus zināja arī Latvijā. Ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet kopumā telekomunikāciju nozarē realitāte ir tāda, ka patērētāji vairs nešķiro fiksētos un mobilos pakalpojumus un neraizējas par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šo pakalpojumu sniegšanai. Patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu uzturēt savus privātos un profesionālos kontaktus, lai tehnoloģijas atvieglotu strādāšanu un nodrošinātu arī iespējas izklaidei neatkarīgi no izmantotās ierīces vai no tā, kur viņi atrodas. Tāpat arī biznesa klientiem ir būtiski, lai IKT sistēmas, kas nodrošina viņu uzņēmējdarbību, strādātu 24 stundas diennaktī, lai šie risinājumi būtu droši un klientiem vienmēr pieejami un lai kritiskie biznesa dati tiktu dublēti. Līdz ar to pieaug pieprasījums pēc vienotiem piedāvājumiem, un telekomunikāciju operatori meklē veidus, kā tos piegādāt.

Ņemot vērā šo tendenci, "Teo" un "Omnitel" apvienošanās bija nepieciešama, un jau pirmais integrācijas gads apliecināja, ka tas būs veiksmīgas uzņēmējdarbības modelis. Uzņēmums jau pirmajā gadā spēja piedāvāt visaptverošus risinājumus zem viena zīmola un no viena avota, veikala vai tiešsaistes kanāla, ar vienotu klientu apkalpošanas centru. Vienlaikus pieauga klientu lojalitāte, un uzņēmumā strādā motivēti darbinieki – to apliecina labākā Lietuvas darba devēja godalga, kuru "Telia Lietuva" izpelnījās jūnijā. Piesardzīgas aplēses pirms apvienošanās liecināja, ka sinerģijas rezultātā četru gadu laikā izdosies ietaupīt 10 miljonus eiro, taču pirmie rezultāti vedina domāt, ka šis mērķis tiks sasniegts pat agrāk.

Viens no pretargumentiem, kas izskan: LMT un "Lattelecom" darbības rādītāji Latvijā ir ļoti labi, uzņēmumi nomaksā nodokļos miljoniem eiro, strādā ar desmitos miljonu eiro mērāmu peļņu, kas arī ieplūst valsts budžetā dividenžu veidā. Par to nav šaubu, rezultāti ir labi, bet jautājums ir par uzņēmumu iespējamu lielāku efektivitāti un vēl labākiem finanšu rezultātiem, kā arī par izaugsmi ilgtermiņā. Un te nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka, turpinot darboties katram par sevi, abu uzņēmumu augšupejošā līkne apstāsies, jo uzņēmumi vienkārši nevarēs apmierināt klientu vajadzības un to uzņēmējdarbības iespējas samazināsies.

Pāreja no tradicionālās telekomunikāciju nozares uz globālu digitālo nozari notiek ļoti strauji, tādēļ Latvijas tirgū ir nepieciešama jauna un apvienota pieeja. Iespējas, ko dod spēku apvienošana, nav salīdzināmas ar centieniem pašiem piedāvāt pakalpojumus, ko klienti vēlas un novērtē. Vai pirms diviem gadiem mēs varējām iedomāties, ka automašīnas apdrošināšanas maksa varētu būt atkarīga no tā, cik bieži šis transportlīdzeklis tiek lietots, un ka par šo apdrošināšanu varētu norēķināties ar tālruni, kā ir iespējams tagad ar "Telia Eesti" jauno pakalpojumu? Mums ir jābūt gataviem jaunam digitalizācijas attīstības vilnim, kas noteiks tautsaimniecības attīstību Baltijas reģionā tuvākajos gados un ko nevar realizēt bez apvienotas digitālās infrastruktūras.

Telekomunikāciju tirgus konsolidācija notiek gan Eiropā, gan arī Baltijas valstīs, un Latvijas pozīcijas, ieņemot nogaidošu nostāju, turpina pasliktināties. Pēc "Teo" un "Omnitel" apvienošanās Lietuvā digitālo pakalpojumu tirgus kļuva dinamiskāks – īpaši jau mobilo sakaru segmentā jaunie piedāvājumi mudina konkurentus dažu dienu vai pat stundu laikā likt pretī savas versijas. Jau tagad patērētājiem ir daudz ieguvumu, bet pārmaiņas turpinās, un tās liek Lietuvas vārdam izskanēt pasaules mērogā. Piemēram, Lietuvas lielākie mobilo sakaru operatori, tostarp "Telia Lietuva", veidos kopīgu mobilo maksājumu platformu. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā konkurējošie mobilo sakaru operatori apvienojas, lai izveidotu vienotu maksājumu sistēmu. Tā būs ērta patērētājiem un samazinās maksājumu pakalpojumu izmaksas.

"Telia" ir veikusi biznesa transformāciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā, un no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka apvienošanās ir ne tikai pareizais, bet arī nepieciešamais virziens. Ja ir šaubas par to, vajag apskatīties, kuras vietas visos digitalizācijas un inovāciju reitingos ieņem Latvijas kaimiņi Ziemeļeiropā un Baltijā, kuri strauji attīstās.