Šī gada 23. martā Delfi [1] publicēja atreferējumu par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izteikto viedokli, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tajā Valsts prezidents uzsvēris, ka "dalība OECD ir svarīga Latvijas ilgtspējīgai attīstībai… ka OECD ekspertu vērtējumi un izteiktās rekomendācijas ir bijušas stimuls valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformas ieviešanai, kā arī ļāvušas stiprināt Latvijas spēju apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos… dalība OECD ir iespēja izmantot pasaules attīstītāko valstu pieredzi un zināšanas, lai sakārtotu jomas, kas ir svarīgas mūsu valsts turpmākai attīstībai".
Prezidenta nosauktie jautājumi nenoliedzami ir aktuāli jebkurai valstij. Tikai nav saprotams kādēļ minēto un līdzīgu jautājumu risināšanai nepieciešama pievienošanās OECD. Arī iekļaušanās šajā vai kādā citā organizācijā, iespējams, neradītu jautājumus, jā tā nebūtu saistīta ar finansiāliem izdevumiem, turklāt konkrētā gadījumā visai ievērojamiem. Bet par tiem nedaudz zemāk. Vispirms mēģināsim noskaidrot: vai tikai pievienojoties OECD iespējams sekmīgi atrisināt Prezidenta nosauktās un arī dažas citas valsts attīstības problēmas?
Pirmā – par Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Galvenais drauds mūsu valsts, ne tikai ilgtspējīgai, bet vispār eksistencei pat pārredzamajā nākotnē ir reālais jau vairākus gadus notiekošais latviešu nācijas un līdz ar to arī nacionālās valsts iznīkšanas process. Iedzīvotāju (īpaši darba spējīgā un reproduktīvā vecumā) masveidīga emigrācija un negatīvs to ataudzes rādītājs (nomirst vairāk, nekā piedzimst) ir šodienas realitāte. Ekonomiskais iemesls ir vispārzināms – vāja tautsaimniecības attīstība un atbilstoši tai iedzīvotāju sociāli ekonomiskā nedrošība. Cerība, ka pievienojoties OECD notiks brīnums un Latvijā sāksies straujš uzplaukums, ir tikai naiva ilūzija. Uzskatāmi to apliecina 2015. gada sākumā OECD speciālistu grupas sastādītajā apskatā [2] sniegtais Latvijas ekonomikas attīstības līmeņa salīdzinājums ar līdzīgām valstīm, kuras jau bija iekļāvušās organizācijas sastāvā. Apskatā norādīts, ka IKP uz iedzīvotāju Latvijā 2013. gadā bija mazāks nekā OECD dalībvalstīs Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Igaunijā. Jocīgi, ka šie augsta ranga, labi atalgotie speciālisti nespēja saredzēt, ka gadā, kad minētās valstis pievienojās OECD Latvijas ekonomikas atpalicība no tām bija ievērojami lielāka nekā 2013. gadā. Tātad funkcionējot ārpus OECD Latvijas ekonomiskais potenciāls auga straujāk nekā līdzīgām OECD dalībvalstīm. OECD priekšrocība te nav saskatāma. Raksturīgi, ka nedz OECD vadošie darbinieki, nedz arī mūsu vietējie pievienošanās aizstāvji nav spējīgi uzrādīt nevienu konkrētu piemēru, kas apstiprinātu kādas valsts panākumus tautsaimniecības attīstībā pēc pievienošanās šai organizācijai. Tā nav nejaušība, jo šādu piemēru vienkārši nav. Vēl vairāk! Spilgts šīs organizācijas bezspēcības apliecinājums ir tās loma problēmu risināšanā, kuras pēdējā laikā pārdzīvoja tās dalībvalsts Grieķija. Varam secināt, ka paļaujoties tikai uz OECD, Latvijā, pretēji politiķu cerībām, turpināsies nācijas un nacionālās valsts pašiznīcināšanās process.
Otrā – par valsts kapitālsabiedrību pārvaldes formu. Uzņēmumu padomju atjaunošana nav nekas jauns. Latvijā šinī jautājumā ir zināma pieredze, jo minētā pārvaldes forma netiek ieviesta no jauna, bet atjaunota kādreiz izmantotā. Tas, ka dažas vadošās partijas šo ieceri atbalsta, ir saprotams, jo to ieteiktie padomju locekļi saņems labu atalgojumu, daļu no tā "ziedojot" savai partijai. Galvenais jautājums tomēr ir: vai šīs padomes spēs pozitīvi ietekmēt uzņēmumu darbu un vai šādu padomju neesamība ir būtisks iemesls atsevišķu uzņēmumu darbības nepilnībām? Atsaukšanās uz OECD viedokli nevar kalpot par šādas institūcijas efektivitātes pierādījumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka arī šī organizācija, atbalstot padomju atjaunošanas ideju, nepasaka kā tās un vai vispār ietekmēs uzņēmuma darbu. OECD ģenerālsekretārs A. Gurija atbildot uz jautājumu: "kāpēc tieši padomes ir nepieciešamas"? teica: "lai uzņēmums atskaitītos par savu darbību" [3]. Tātad galvenais ir atskaišu uzklausīšana, nevis darbības efektivitātes kāpināšana. Acīmredzot valsts kapitālsabiedrību vadības jautājumi jārisina pašiem, akli nepaļaujoties uz OECD viedokli, kura pareizība nav praksē pārbaudīta.
Trešā – korupcija. Nenoliedzami ļoti svarīga un sarežģīta problēma. Tikai nav saprotams kāda loma ir OECD šīs kriminālās problēmas risināšanā. Izņemot vārdisku nopēlumu un aicinājumus to nepieļaut, OECD rīcībā nav reālu tās apkarošanas līdzekļu un nav arī dzirdēts, ka tā būtu kaut ko paveikusi konkrētu korupcijas gadījumu atklāšanā un izskaušanā. Problēma jārisina mums pašiem sakārtojot likumdošanu, kontroles sistēmu un citus jautājumus, negaidot palīdzību un ieteikumus no kādas starpvalstu organizācijas.
Ceturtā – attīstīto valstu pieredzes izmantošana. Te vienkārši nav saprotams, kādēļ Latvija nevar izmantot šo pieredzi nebūdama OECD dalībvalsts? Kas traucē? Galvenais traucēklis, šķiet, ir naivā cerība, ka pievienojoties OECD, automātiski pieaugs valstī funkcionējošo uzņēmumu konkurētspēja un paplašināsies iespējas realizēt produkciju pasaules tirgū. Valsts ekonomikas problēmu risināšana ir mūsu pašu uzdevums. Ja mēs paši nespēsim savas problēmas apzināt un to risināšanai nepieciešamos pasākumus izstrādāt un realizēt, nekādas starptautiskās organizācijas mums nepalīdzēs.
Varam secināt, ka Prezidenta nosauktie iespējamie ieguvumi no dalības OECD ir iluzoriski un nevar attaisnot izdevumus, kas neizbēgami, iekļaujoties un darbojoties šajā organizācijā. Prezidenta padomnieki acīmredzot nav pietiekami kompetenti vai arī pavirši analizējuši nosauktos jautājumus.
Dažas dienas vēlāk (6. aprīlī) LETA publicēja Ārlietu ministrijas pārstāstu par iestāšanās sarunu gaitu un ministrijas apgalvojumus par Latvijas iespējamiem ieguvumiem. Šo iecerēto ieguvumu klāsts atkārtots un paplašināts, atsaucoties uz citu ministriju pārstāvju apgalvojumiem M. Riekstiņas rakstā laikrakstā Diena [4]. Ja ticēt tur pārstāstītajam, tad Latvijas uzņemšana OECD būs kaut kas līdzīgs literatūrā aprakstītajām Sūnu ciema zēnu cerībām uz "laimes lāča" atnākšanu. Uzlabošoties Latvijas starptautiskais kredītreitings un attiecīgi samazināšoties procentu likmes, augšot ārvalstu investoru, starptautisko finanšu institūciju un uzņēmēju uzticība, Latvija kļūšot ekonomiski atpazīstama valsts. Šādi apgalvojumi ir maldinoši. Pozitīvi piemēri kā nosauktie rādītāji uzlabojušies valstīs, kuras jau pievienojušās šai organizācijai, saprotams, nav minēti. Starpvalstu kapitāla plūsmu statistika pārliecinoši rāda, ka investori līdzekļus iegulda tajās valstīs, kurās iespējams gūt lielāku peļņu. Valsts dalībai OECD nav nekādas nozīmes, jo investori labi zina, ka šī organizācija nav spējīga konkrētas valsts vietā nodrošināt ieguldījuma drošību un vēl mazāk tā ienesīgumu.
Kā pievienošanās OECD varētu ietekmēt Latvijas pamatproblēmas (nācijas un nacionālās valsts iznīkšanas apturēšanu), skaidrots netiek, jo tās risināšanu politiķi acīmredzot uzskata par mazsvarīgu un tā nav viņu darba kārtībā. Turpretim pievienošanās OECD kļūst par obligāti sasniedzamo pašmērķi jādomā galvenokārt tādēļ, ka attīstītās valstis jau tur ir.
Iepriekšējie secinājumi tomēr nenozīmē, ka nekādu izmaiņu vispār nebūs. Galvenais "ieguvums" no iekļaušanās OECD sastāvā ir valsts un tās vadošo politiķu prestiža kāpums. Ar šo aktu formāli tiks apliecināts, ka iznīkstošā Latvija it kā ir attīstīta valsts, jo tā lūk uzņemta starpvalstu organizācijā, kurā ietilpst lielākoties attīstītās valstis. Savs ieguvums būs arī vadošajiem politiķiem un ierēdņiem, jo tie uz valsts rēķina varēs regulāri piedalīties dažādās OECD organizētajās sanāksmēs.
Par izmaksām. OECD ir ļoti dārga organizācija. Tās štatā ir 2500 darbinieku, kas strukturēti 24 komitejās un darba grupās. Par tās darbinieku atalgojuma līmeni varam spriest no pirms dažiem gadiem internetā publicētiem skaitļiem, (pēdējās publikācijās vairs nav atrodami), kuros parādīta atsevišķu kategoriju darbinieku minimālā (nevis vidējā) mēnešalga, Tā bija (eiro): direktoru – 11399, nodaļu vadītāju – 8811, vecāko ekonomistu – 7609, ekonomistu un tulkotāju – 5306, grāmatvežu – 3080 [5].
Budžetam ir divas daļas. Pirmo daļu (54% no kopējā 2015. gada budžeta) veido visu dalībvalstu iemaksas un otru - tikai to, kuras piedalās speciālās programmās. Budžeta pirmās daļas veidošanā atsevišķas dalībvalsts iemaksas nosaka divi lielumi. Viens ir noteikta visām dalībvalstīm vienāda maksa, un otrs saistīts ar valsts ekonomikas mērogu. Šis princips, šķiet, netiek konsekventi ievērots. Nav saprotams piemēram, kādēļ 2015. gada budžeta pirmās daļas veidošanā Igaunijas iemaksu daļa bija tikpat liela kā daudz lielākajai Polijai (1,43%) un lielāka nekā dažām citām valstīm ar lielāku ekonomisko potenciālu (Austrijai -1,36%, Dānijai – 1,38%, Somijai – 1,21% u.c.) [6] .Acīmredzot ikgadējās iemaksas budžeta veidošanā atkarīgas, ne tikai no valsts ekonomiskā potenciāla, bet lielā mērā no tās politiķu prasmes un spējas panākt summas samazinājumu. Mūsu valsts politiķi līdz šim šādu ieinteresētību un prasmes vēl nav parādījuši, tādēļ grūti cerēt, ka tās parādīsies, risinot šo jautājumu. Latvijas Ārlietu ministrija prognozē, ka ikgadējā dalībmaksa šajā organizācijā varētu būt 2,8 miljoni eiro, resp., tikpat, cik Igaunija 2015. gadā iemaksāja budžeta pirmās daļas veidošanā. Ļoti iespējams, mūsu iemaksa būs lielāka, jo Latvijas IKP pārsniedz kaimiņvalsts attiecīgo rādītāju. Tā drīzāk varētu būt 3,0 – 3,4 miljoni eiro. Ar to izdevumi nebeidzas. OECD darbinieki ir aprēķinājuši, ka dalībvalstis vēl apmēram tikpat lielu summu izlieto, lai uzturētu savu pārstāvniecību un apmaksātu tās pārstāvju komandējumus. Tātad Latvijas gadījumā jārēķinās ar papildus, valstij reālu ieguvumu nedodošiem, 5 – 6 miljoni tēriņiem ik gadu.
Latvija, vēl nebūdama šīs organizācijas dalībvalsts, jau iemaksājusi samērā lielu summu - 8,17 miljonus eiro. Nekāda skaidrojumu mūsu valsts institūcijas par šo tēriņu mērķi, nepieciešamību un lietderību, nesniedz. Iespējams, ka tā ir atlīdzība par OECD darbinieku grupas veikto Latvijas ekonomikas stāvokļa izpēti un tās attīstības līmeņa salīdzinājumu ar šīs organizācijas dalībvalstīm. Ja tas tā tad, pirmkārt, var uzskatīt, ka notikusi nelietderīga nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, resp., maksāts neparko un, otrkārt, šādi maksājumi būs arī turpmāk, jo Latviju laiku pa laikam inspicēs OECD daudzo komiteju darbinieki.
Paliek neatbildēts jautājums, kas ir vairāk ieinteresēts Latvijas iekļaušanā OECD sastāvā: Latvija vai OECD? No iepriekš teiktā izriet, ka Latvija tās pamatproblēmas risināšanā no šī akta neko reālu negūs. Turpretim OECD saņems labu žūksni Latvijas nodokļu maksātāju naudas, kuru izmantos savu darbinieku algām, sava prestiža stiprināšanai. Tas, ka Latvijai katastrofāli trūkst līdzekļu veselības aizsardzībai, izglītībai un citām vajadzībām, nav šīs organizācijas rūpju objekts.
Beigās jāaplūko vēl viens aspekts un, proti, vai visas valstis, kas sasniegušas noteiktu ekonomikas potenciālu, tiecas iekļauties šajā organizācijā? Statistika rāda, ka tā nebūt nav. Saskaņā ar Pasaules bankas apkopoto informāciju par bruto nacionālo ienākumu (BNI) uz vienu iedzīvotāju 2014. gadā deviņās valstīs, kuras neietilpa OECD, šis rādītājs bija lielāks nekā Latvijā. To skaitā ir arī Singapūra, kurā BNI/iedz. bija 3,4 reizes lielāks kā Latvijā un ievērojami pārsniedza jebkuras OECD dalībvalsts rādītāju [7] . Singapūras vadītāji, atšķirībā no mūsējiem, acīmredzot saprot, ka par valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību jārūpējas pašiem, nepaļaujoties uz starptautisko organizāciju palīdzību un bezjēdzīgi netērējot līdzekļus to uzturēšanai.
[1] Abreviatūra no organizācijas nosaukuma angļu valodā: Organization for Economic Cooperation and Development (Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācija)
[2] OECD Economic Surveys: Latvia 2015
[3] žurnāls IR Nr. 39. 2014.g.17. lpp.
[4] Magda Riekstiņa. Solis tuvāk OECD un investoriem. Diena 19. aprīlis 2016. gadā.
[5] http://www.oecd.org/careers/salariesandbenefits.htm
[6] http://.oecd.org/about/budget/member-countries-budget-contributions.htm
[7] http://data.worldbank.org/indicator/NY.GNP.PCAP.CD
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
