Pirms apskatīt projekta sasniegumus, sniegšu nelielu ieskatu šī projekta vēsturē. Vispirms ar lielu “pompu” tika paziņots, ka Rīgā par šo jautājumu konsultēs lielā programmatūras giganta “Microsoft” veidots konsorcijs, kura sastāvā ir “Hewlett-Packard” un auditorkompānija “Andersen” (tagad “Ernst&Young”).

Jau drīz pēc tam sākās virkne apšaubāmu konkursu, gan par interneta pakalpojumu, gan datortehnikas, gan programmatūras nodrošinātājiem. Vairākus miljonus Rīgas Dome bija ierēķinājusi arī šī IT megaprojekta daudzināšanai. Mans uzdevums nav izvērtēt notikušo konkursu likumību – tas ir Valsts kontroles un KNAB uzdevums, es vēlos raksturot situāciju, kurā šo trīs gadu laikā esam nonākuši un uzdot jautājumu vai vēlamies tādā veidā turpināt.

IT nozares speciālisti, uzreiz pēc projekta uzsākšanas izteica bažas, ka par e-pārvaldes konsultantu nevar piesaistīt firmu, kura pati piegādā e-pārvaldes rīkus un programmatūru. Lai arī RD ITC vadītāji katrā vārda galā uzsvēra, ka “Microsoft” izvēle pati par sevi neko nenozīmē un ka tehnoloģijas projektam varēs piegādāt jebkura kompānija, realitāte izrādījusies pretēja.

“Microsoft” jau izsenis ir pazīstama kā kompānija, kura savu dominanti tirgū ir centusies stiprināt ierobežojot citu konkurentu darbības vidi, un jebkādā veidā iznīcinot konkurenci. Balstoties uz “Windows” operētājsistēmas sākotnējiem panākumiem un dažādiem, tikai sev pielāgotiem standartiem, kompānijai ilgu laiku ir izdevies noturēt savas pozīcijas.

Programmatūru galvenokārt var izdalīt divās lielās grupās – viena ir tā, ar kuru darbojas IT speciālisti, nodrošinot sekmīgu IT infrastruktūras funkcionēšanu, kā arī programmatūra, kuru ikdienā lieto parasti datora un interneta lietotāji. Ja tajā sektorā, kur darbojas speciālisti, vienmēr ir pastāvējusi diezgan asa konkurence, tad parastais lietotājs ikdienā saskaras tikai ar dažām programmām, no kurām lielais vairums ir tieši “Microsoft” radītas.

Pateicoties atvērtā koda kustības attīstībai, kā arī aktīvākai pretdarbībai „Microsoft” monopola jomā no varas iestāžu puses ASV un ES, kā arī paša programražošanas giganta nevērībai attiecībā pret drošības "caurumiem" savos produktos, pasaulē ir radusies liela un pamatota interese par alternatīvām tradicionālajai ikdienas lietotāju programmatūrai. Jau daudz runāts ir par „GNU/Linux”, „BSD”, „OpenOffice.org/StarOffice”, kā arī citiem alternatīviem brīviem vai vismaz cenā lētākiem un kvalitatīvākiem programproduktiem. Pēdējā laikā īpaši lielu popularitāti iemantojusi “Firefox” interneta pārlūkprogramma, ko kā veiksmīgu piemēru vīrusa caurumiem pilnajai “Internet Explorer” atzinuši daudzi IT eksperti. Statistika liecina, ka arī Latvijā, rūpējoties par savu datoru drošību “Firefox” pārlūkprogrammu lieto apmēram 25% no visiem interneta lietotājiem (www.puls.lv) un šīs programmas popularitāte tikai palielinās.

Tomēr, jau iepriekš pieminētā atkarība no vienas kompānijas “e-Rīgas” izstrādē ir novedusi pie situācijas, ka apmēram ceturtā daļa no visiem Latvijas un arī pasaules interneta lietotājiem nevar pilnvērtīgi lietot jau esošos “e-Rīgas” pakalpojumus. Tā kā „e-Rīga” ir pārsvarā bāzēta uz „Microsoft” produktu risinājumiem, rezultātā daudz rezultātu, izmantojot, piemēram, (www.riga.lv) lapas, nav lietojami.

Daudz popularizētā jauniešu sadaļa atverot to “Firefox” programmā, parādās tādā veidā, ka otrreiz to apmeklēt vairs nav īpašas vēlēšanās. Kā liels sasniegums tika pasniegta Rīgas ģeogrāfiskās sistēmas izveide, tomēr arī nācās vilties, jo pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem lejupielādēt nepieciešamo spraudni sistēmas izmantošanai, es savas cerības atmetu. Tajā pašā laikā, privātās kompānijas veidotā ģeogrāfiskās informācijas sistēma Ikarte (www.ikarte.lv) darbojās bez problēmām izmantojot jebkuru interneta pārlūkprogrammu.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, tomēr man šajā gadījumā bija norādīt uz tendenci – ja agrāk ciest dabūja atsevišķi speciālisti, kuriem piespiedu kārtā vajadzēja meklēt iespējas “pielāgoties” dažādām datu bāzēm un sistēmām, tad pašlaik ir jūtams, ka galvenie cietēji ir tieši potenciālie pakalpojumu saņēmēji, jo ir spiesti izmantot nedrošākus, neērtākus un arī dārgākus risinājumus.

Pašlaik vēl nav par vēlu situāciju mainīt, jo, lai gan trīs gadus jau ir kaut kas nepārtraukti darīts un tērēti milzīgi līdzekļi, visveiksmīgāk iespējams izmantot bezmaksas interneta spēlītes, ko pagaidām varētu uzskatīt par galveno “e-Rīgas” sasniegumu.