Pēdējās nedēļās mums visiem bija iespēja uz savas ādas izbaudīt Rīgas kungu izcilo "saimnieciskumu". Bedrēs riepas "pārsita" un būtiskus zaudējumus cieta simtiem autovadītāju. Uz slidenajām ietvēm traumas un lūzumus guva simtiem rīdzinieku. Protams, Rīgas kungi ātri noskaidroja vainīgos - nelabvēlīgos laika apstākļus un Latvijas valdību, kas nav piešķīrusi pietiekami daudz naudas Latvijas bagātākās pašvaldības ielu remontam.
Vērienīgās katastrofas iemeslus jau ir iztirzājuši daudzi eksperti. Viņi secina, ka tie saistīti, pirmkārt, ar to, ka daudzviet ceļi un ielas tiek remontētas pārāk vēlu, nekvalitatīvi un bez noteikta plāna.
Bedres ielās jau gadu gadiem iedzīvotāju aptaujās tiek minētas starp trim nopietnākajām Rīgas pilsētas problēmām. Bet vezums tā īsti nav izkustējies no vietas. Rīgas kungi ielu remontam turpina prasīt naudu valstij (tas ir, visas Latvijas nodokļu maksātājiem).
Līdzās nepietiekamajam finansējumam lielākā problēma ir ielu un ceļu būves un uzturēšanas kvalitāte. Par lētu naudu top ceļi, kas sairst gada laikā. Šī ir problēma arī valsts līmenī - premjers Dombrovskis ir devis rīkojumu veidot neatkarīgu ceļu būves kvalitātes kontroles institūciju, lai neturpinātos prakse - paši darām, paši kontrolējam.
Arī Rīga, uzticot kontroli neatkarīgajai institūcijai, varētu panākt labākus rezultātus, nekā vienkārši pēc katras katastrofas solot "ripināt galvas". Vēl vairāk - pilsētai ir jāuzņemas materiāla atbildība iedzīvotāju priekšā par ielu kvalitāti. Līdzīgi kā apdrošināšanas kompānijai, kas izmaksā kompensāciju autovadītājiem par bedrēs sasistajiem riteņiem, Rīgas domei jākompensē iedzīvotājiem bedru radītie zaudējumi. Savukārt šīs izmaksas ir jāpiedzen no būvniekiem vai uzturētājiem, kuru līgumsaistībās jāparedz šāda atbildība.
Ar darbu kvalitāti jāsasaista arī atbildīgo pilsētas darbinieku atalgojums. Cilvēkiem un uzņēmumiem jābūt konkrētai motivācijai strādāt kvalitatīvāk, skaidriem mērķiem, rezultātiem un resursiem to sasniegšanai. To sauc - "uz rezultātu vērsta pārvalde". Latvijas galvaspilsētai ar 400 miljonu latu budžetu tāda ir nepieciešama - un ne tikai satiksmes jomā.
Līdzās tradicionālajām metodēm pilsētas pārvaldībā ir nepieciešamas inovācijas, un moderno tehnoloģiju iespēju izmantošana. Ir zināms, ka bedres vislabāk, visātrāk un vislētāk var salabot tad, kad tās ir nelielas. Šādu problēmu agrīnai apzināšanai var un vajag lietot radošus risinājumus. Piemērām, Bostonas pilsētā ikviens autovadītājs var ievietot savā viedtālrunī aplikāciju Streetbump, kas brauciena laikā fiksē bedru radītus satricinājumus un automātiski nosūta to koordinātes uz datubāzi. Pilsētas pārvalde faktiski tiešsaistes režīmā saņem un analizē signālus par problēmām uz ceļiem un var operatīvi uz tām reaģēt. Šo un citas "kolektīvās gudrības" (crowdsourcing) metodes var un vajag ieviest pilsētas pārvaldībā. Tās nemaksā miljonus, bet ļauj izmantot iedzīvotāju līdzdalību labākas pilsētvides veidošanai un resursu efektīvākai izmantošanai.
Latviešu valodā ir skaists vārds - galvaspilsēta. Rīgai patiesi ir jākļūst par mūsu valsts "galvas pilsētu". Tas ir, par pilsētu, kura tiek vadīta ar galvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
