Roberts Grundmanis: Man nav laika  (63)

Mēs dzīvojam ļoti steidzīgā laikmetā. Internets un plašsaziņu mediji sniedz neapturamas informācijas plūsmas, kā rezultātā mēs dienas laikā uztveram un pārstrādājam vairāk informācijas nekā zemnieki 15. gadsimtā uztvēra visa sava mūža laikā.

Šādā steigā lēmumi ir jāpieņem ātri un pareizi, bet kā lai zina zina, kurš lēmums ir pareizs, ja viss tik strauji mainās? Šķiet, ja zinām ko vēlamies, un pēc kā tiecamies, pareizus lēmumus var pieņemt bez piepūles. Diemžēl daudziem no mums nav vēlamo apstākļu savu vēlmju izzināšanai vai pat radīšanai.

Otra galējība ir cilvēki, kas vēlas visu un būt visur. Šie cilvēki dara desmit darbus vienlaicīgi, maz guļ, neēd, aizmirst par sevi rūpēties un ātri vien izdeg. Izdegšanas sindroms kļūst par arvien lielāku problēmu, jo cilvēks nav radīts, lai spētu vienlaicīgi dzīvot vairākas dzīves. Mūsdienās visur reklamē jaunības veiksmes stāstus, kas liek domāt, ka sasniegumi jāsaņem uzreiz, un ja tas neizdodas, rodas sajūta, ka darītajam nav jēgas. Vēloties šādu veiksmi, daudzi metas netveramo iespēju mutulī, rezultātā visu sasteidzot un saraujot sevi gabalos.

 "Man nav laika." Es jau labprāt, bet nepietiek laika. Populārākie teicieni 21. gadsimtā. Patiesība ir tāda, ka mums visiem ir vienāds daudzums laika, katru gadu - tieši 86164,1 sekundes. Tev ir tieši tikpat daudz laika kā 1. klases skolēnam vai prezidentam. Bet kā lai sakārto savu laiku tā, lai būtu apmierints ar izdarītajiem lēmumiem?

Ir jāapzinās sava vērtība! Ikviens ir unikāls ar saviem īpašajiem talantiem un prasmēm. Tos apzinoties mēs varam sākt domāt, kur un kā tos vislabāk likt lietā, un atrast visnoderīgāko pielietojumu. Apzinoties savu vērtību, saproti - KATRS cilvēks ir vērtīgs. Katram šīs prasmes atšķiras, ja kaut ko neproti, neuztver to kā trūkumu, bet apzinies, ka, atrodot kādu ar prasmēm, kas Tev trūkst, jūs varat veidot vienu veselumu - kopā ko lielu un nozīmīgu, viens otram iemācīt daudz ko janu.

Diemžēl viss nav tik vienkārši. Nepietiek vien ar to, ka apzinies savus talantus. Ir jāizstrādā spēcīgs raksturs, lai tiktu pāri ikdienas grūtībām un tiektos tālāk, plašāk, pamatīgāk. Uztver šīs grūtības kā izaicinājumu, un pieredzi, no kā mācīties un pilveidot sevi. Raksturu ir iespējams trenēt tieši tāpat kā muskuļus. Muskuļus nepieciešams kustināt jo biežāk, jo labāk. Tāpat arī raksturu var trenēt ar vērtīgiem paradumiem.

Jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem Aristotelis runāja par tikumiem - raksturīpašībām, kas rodas līdzsvarojot divas galējības. Piemēram, līdzsvarojot divus negatīvus ekstrēmus, gļēvulību un pārgalvību, rodas pozitīva īpašība - drosme. Trenējot šādu paradumu, mēs iemācāmies balansēt savus lēmumus attiecībā pret noteiktām raksturīpašībām.

Atliek noskaidrot, kādas raksturīpašības nepieciešamas, lai tiktu galā ar ikdienas steigu un spētu efketīvāk sasniegt vairāk. Atsaucoties uz iepriekšminētajām problēmām un vajadzībām, secinām, ka tā ir sevis un citu vērtību apzināšanās, taisnīgums gan pret sevi, gan citiem, kā arī spēja izturēt grūtības un turēties uz ceļa, tiecoties pretī  sasniegumiem. Viens labs ieteikums, ko es pats vienmēr ņemu vērā: katru reizi, kad gribas kaut ko noraidīt, jo "man tam nav laika", es izsveru, vai laika trūkums patiešām ir īstais iemesls. 

Vai tiešām man nav laika nolikt telefonu malā un pilnībā pievērsties sarunai? Ko es (vai mans sarunu biedrs) no tā iegūst vai zaudē? Vai tiešām man nav laika doties pastaigā pa mežu? Kas nesīs lielāku atdevi - mūžīgā steiga vai stunda kvalitatīvas atpūtas? Kā lai turas pie savām prioritātēm un nepazaudē svarīgo? Tie ir jautājumi, kurus ne vienmēr gribam sev uzdot, bet kuri ir svarīgi un tieši tie palīdz mums norūdīt savu raksturu.