Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka 9. maija pasākuma organizētājiem ir ne tikai atklāti deklarētais mērķis: pieminēt atbrīvotājus no "fašistiskajiem okupantiem", bet vicinot PSRS karogus, radīt savstarpēju naidu un neuzticēšanos sabiedrībā. Un duļķainos ūdeņos vieglāk zvejot, ar sakacinātiem un nokaitinātiem cilvēkiem daudz vieglāk ir manipulēt, ceļot politisko partiju reitingus. 9. maija svinības tik ļoti nebūtu kā bumba ar laika degli un to rīkotājiem daudz mazāk veiktos "salaist matos" atšķirīgas pārliecības, uzskatu un arī zināšanu paudējus, ja nebūtu PSRS simbolikas. Katru gadu cilvēkos uzvilnī neizpratne, kāpēc policija to neaizliedz, kāpēc "viņi drīkst", jo pie mums taču aizliegta gan bijušās PSRS un Latvijas PSR, gan nacistiskās Vācijas karogi, ģerboņi, himnas un cita simbolika!?
Patiesībā šī simbolika gan ir aizliegta, gan nav aizliegta.
Ir divi likumi: "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums."
Pirmajā likumā ierobežojumi ir strikti un skaidri. 10. panta 2. daļā ir rakstīts: "Minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus." 11. panta 1. daļas 5. punktā ir aizliegts: "Izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā)". Vēl vairāk - šī panta 2. daļā ir ierakstīts, ka pasākuma organizatoram un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākuma norises vietā priekšmetus, kas minēti šā panta pirmās daļas 5.punktā, kā arī turēt tos pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas. Tātad karogus, ģerboņus un dažādus priekšmetus ar minēto simboliku pat turēt mašīnās drīkst ne tuvāk par puskilometru no pasākumu norises vietas.
Tomēr likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ir atrunas, uz kādiem gadījumiem šis likums, tātad arī minētie ierobežojumi, neattiecas. Viens no gadījumiem, uz kuru šis likums neattiecas, ir minēts likuma 2. panta 6. punktā un neattiecas uz "publiskiem pasākumiem, kuri reglamentēti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā."" Savukārt šī publisko pasākumu likuma 1. panta 1. punktā rakstīts, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Tas nozīmē - ja pasākuma organizatori piesaka 9. maija svinības kā piemiņas pasākumu, tad uz to nekādi simbolikas ierobežojumi neattiecas un sarkanos karogus, Ļeņina un Staļina ģīmetnes un citus priekšmetus ar okupācijas laika simboliku var nēsāt un vicināt no rīta līdz vakaram, kamēr pasākums notiek.
Protams, simbolikas aizliegums šajā pasākumā nemainīs tā dalībnieku vēstures izpratni un nemazinās ilgas pēc PSRS, tomēr pazemojuma sajūtas un nepatikas pārējā sabiedrībā būtu mazāk. Un galu galā pavisam dīvaini sanāk - ir pasākumi, kuros ne PSRS, ne nacistiskās Vācijas simboliku lietot nedrīkst, bet ir pasākumi, kuros to var darīt, cik vien sirds vēlas.
Vai likumdevēja deputāti nezina par pretrunām abos likumos? Zina, turklāt ļoti labi. Laikam pienācis laiks atgādināt "tautas kalpiem" par viņu nepadarīto darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
