LETA/BNS, 2011. g. 8.jūlijs: „Valodai ir jābūt saziņas līdzeklim, nevis politiskam jautājumam, uzskata jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viesojoties Nītaures vidusskolā, Bērziņš atgādināja, ka valoda vēsturiski ir bijusi karojošo cilšu instruments, kas tika izmantots, lai atšķirtu savējo no pretinieka.”
Pieņemu, ka prezidenta teiktais pārstāstā neprecīzi interpretēts, vai nav bijis gana pārdomāti formulēts. Jebkuram valsts augstākās amatpersonas paziņojumam ir politiska nozīme; no apgalvojuma, ka valoda ir tikai saziņas līdzeklis, nevis politisks jautājums, loģiski izrietētu dažas konsekvences:
Pirmkārt, no visiem Latvijā dzīvojošajiem vairāk ir to, kas prot krievu valodu nekā latviešu valodu. Tātad, rūpējoties par ērtībām, kā saziņas līdzeklis Latvijā būtu jāizvēlas krievu valodu, un, likumsakarīgi tā jānosaka par valsts valodu vai vismaz otru valsts valodu.
Otrkārt, ja valoda ir tikai saziņas, nevis valsts politikas jautājums, Latvijas Republikas kā nacionālas un demokrātiskas valsts identitātes jautājums, tad nāktos mainīt vairākus pantus Satversmē:
a) jāsvītro daļa Satversmes 4.panta, kur formulēta valsts valodas politika: „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda".
b) ja 4.pantā netiktu svītrota latviešu valsts valodas statuss, šāds paziņojums nozīmētu, ka būtu jāmaina 40.pants, kurā ietverts valsts prezidents svinīgais solījums: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.", svītrojot no tā vārdus: „Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus."
c) būtu jārediģē arī Satversmes 18.pants, Saeimas deputāta svinīgā solījuma teksts, svītrojot vārdus: „.. Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti(..)"
Vēlos atgādināt - Latvijas Republikas Satversmes tiesa, kuras pienākumos ir pārbaudīt likumu atbilstību Satversmei, savā 2001.gada 21.decembra spriedumā valodas jautājumā lēma: "Ievērojot to, ka globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā nav pieļaujams un var būt uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu."
Sirsnīgi novēlu Latvijas Republikas jaunajam prezidentam, atbilstoši sava amata pienākumiem, precīzos vārdos formulēt precīzas domas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
