"Krīze piespieda ikvienu veselības aprūpes sistēmā strādājošo pārskatīt prioritātes un izvērtēt līdzekļu izlietojumu, domājot par to, kā visu sistēmu padarīt efektīvāku. Ir samazināts ierēdņu skaits un daļēji arī iesniedzamo atskaišu un aizpildāmo veidlapu apjoms. Valstij ir izdevies vienoties par kompensējamo medikamentu cenu pazemināšanu, kas samazina gan valsts izdevumus, gan pacientu līdzmaksājumu par medikamentiem. Šie jau ir ļoti būtiski ieguvumi.
Iepriecina tas, ka ārstu apmeklējumu skaits pēdējā gada laikā nav palielinājies, un kopumā varu apgalvot, ka pacientu veselība ir uzlabojusies. Īpašs prieks, ka cilvēki kļuvuši zinošāki un cēlies izglītības līmenis veselības jautājumos. Tiesa, tas ir arī iepriekšējos gados ieguldītā darba ar pacientiem rezultāts. Vairums pacientu ar vienkāršām veselības problēmām tiek galā paši, bet tas, savukārt, ļauj ātrāk tikt pie speciālista nopietnu problēmu gadījumā. Vesels pacients ir ārsta darba lielais gandarījums.
Savā praksē esmu novērojusi, ka daļa pacientu vairāk sāk rūpēties par savu veselību – ievēro veselīgāku dzīves veidu, lieto veselīgu pārtiku, nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, atmet kaitīgos ieradumus. Viņiem beidzot ir vairāk laika sev, ģimenei un atpūtai. Tomēr joprojām ir arī daļa pacientu, kuri ir nobažījušies un nedroši par savu dzīvi un nākotni, visu laiku ir stresā, netiek galā ar darbiem, attiecībām, kļūst neuzmanīgi. Tas noved pie veselības problēmām, ar kurām bieži pie ārsta vēršas novēloti.
Mediķa profesija vienmēr bijusi prestiža. Labi speciālisti, tai skatā ģimenes ārsti, ir un vienmēr būs pieprasīti. Patīkami, ka pēdējo gadu laikā atkal palielinās konkurss uz studiju vietām medicīnā. Cits jautājums – vai visiem augstskolas beigušajiem būs iespēja atrast atbilstoši atalgotu darbu savā specialitātē Latvijā. Diemžēl biežāk nākas dzirdēt par plāniem strādāt ārvalstīs.
Ģimenes ārsti gan nav pieskaitāmi tai mediķu daļai, kas varētu nodarboties ar papildu biznesu. 90% ģimenes ārstu jau ir pašnodarbinātie vai darba devēji, kam ir savas privātprakses. Viņiem ir līgums ar valsti (Veselības norēķinu centru) par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ģimenes ārsta darbs praktiski aizņem visu darba dienu un reizēm pat arī vairāk – kad jāveltī laiks prakses vadībai un pašizglītībai. Papildu uzņēmējdarbība varētu būt liels izņēmums.
Kopumā vērtējot, šis laiks ir piemērots tam, lai beidzot novērtētu cilvēku kā vērtību, skaidri definētu veicamos uzdevumus un noteiktu līdzekļus visas sabiedrības veselības uzlabošanai. Domāju, ka tas arī pamazām notiek.
Raksts pārpublicēts no www.nekrize.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
