Sergejs Ancupovs: 'Bažas' par varas impotenci – vai par 350 miljonu izzagšanu  (119)

Par ko vai drīzāk pret ko īsti norit cīņa ap vilcienu iepirkumu par ES naudu, atkal saceļot "bažu" kampaņu? Pret 350 miljonu latu lielu ieguvumu Latvijas budžetā. Pret nodokļu ieņēmumiem Latvijā. Pret darbavietu radīšanu. Pret mūsu neatkarību no importa un pret mūsu valdības deklarēto Latvijas industriālās attīstības modeli.

"Pasažieru vilciena" konkurss nav vienkāršais iepirkums, tā ir iespēja par ES fondu naudu mobilitātei Latvijā attīstīt konkurētspējīgu transporta mašīnbūves ražošanas klasteri – augsti tehnoloģisko, ar lielu pievienotās vērtības un eksporta potenciālu, atbilstošu visiem valdības programatiskiem dokumentiem.

Kāpēc ieguvuma vai zaudējuma summa ir 350 miljoni?

Tāpēc, ka bez jau piešķirtajiem, nevis paredzētajiem Eiropas līdzfinansējuma 100 miljoniem, projektam tā esošajā konfigurācijā, paredzot vilcienu ražošanu Latvijā, ir vēl daži pozitīvi efekti. 170 miljoni ir tiešie nodokļu ienākumi Latvijas budžetā. 80 miljoni ir budžeta ekonomija, pateicoties jauno vilcienu ekspluatācijas ekonomiskumam. Tas viss kopā arī veido 350 miljonu. Bet tas vēl nav viss. Klāt būtu jāpieskaita summas, kuras grūtāk precīzi aprēķināt, bet tās noteikti ir mērāmas miljonu desmitos: netiešos nodokļus no projekta; privāto partneru tehnoloģiskās un finanšu investīcijas; piecpadsmit gadu ilgo ražošanas licences vērtību, kura ļauj mums pārdod Krievijai un NVS konkurētspējīgo produktu; eksporta pieauguma pozitīvu efektu uz Latvijas tekošā konta deficīta samazinājumu un daudzas citas lietas. Ieguvumi Latvijas ekonomikai ir patiešām milzīgi, acīmredzami un neapstrīdami.

Arī Eiropas Komisija jau sen apstiprināja konkursa rezultātus, atzina tos par respektējamiem. Valsts kasē īpašā kontā jau ir ieskaitīta nauda. Kāpēc vēl joprojām ierēdņi cīnās pret projektu? Kāpēc laiku pa laikam tiek ierosināts konkursu organizēt no jauna? Loģiska pamatojuma šai pretestībai nav. Kas jums ienāk prātā? Tāpēc arī man rodas "bažas" – par to, ka uzvarējis "nepareizais" pretendents. Tagad mūsu acu priekšā tiek izspēlēts pēdējais mēģinājums attiekties no 350 miljoniem un izsludināt jauno konkursu ar atraktīvu, bet sabiedrību maldinošo moto "bažas par iespējamām EK korekcijām". Ko nozīmē šīs "bažas"? Ko nozīmē "iespējamie riski"? Bažas nozīmē, ka nav pārliecības. Par šīm iespējamām korekcijām nav pārliecības.

Tāpēc arī mani māc bažas, ka situācijā, kad, pirmkārt, EK jau vienreiz apstiprināja konkursa leģitimitāti, otrkārt, jau pārskaitīja naudu (tas nav plaši zināms fakts, bet lietas kursā ir gan premjers, gan FM ierēdņi), treškārt, spēkā esošā parakstītājā līgumā nav grozīta neviena no tā saucamajām "negrozāmajām pozīcijām", kas minētās attiecīgās ES regulās un LR Finanšu ministrijas vadlīnijās (līguma priekšmets, cena, piegādes termiņš un tehniskā specifikācija), runas par 100% "korekciju" piemērošanu ir sabiedrības maldināšana, iebiedēšana un tās sagatavošana iedomai, ka labāk samaksāt līguma laušanas gadījumā paredzētos sodus, nevis realizēt projektu.

Ja par EK iespējamās korekcijām līgumā ir "bažas", tad par līguma laušanas sankcijām nevienam nekādu bažu nav. To apmērs pārsniegs hipotētiskās korekcijas. Ja kāds veikls jurists spēs šajā gadījumā atrast investīciju aizsardzības likumu pārkāpumus, tad man ir bažas, ka sods, atbilstoši attiecīgā likuma formulējumiem, var sasniegt 1/3 no līguma summas. Tas ir vairāk nekā 200 miljonu latu. Ja nē, tad "tikai" daži desmiti miljonu. Mani māc bažas, ka tāda varētu būt samaksa par kārtējo mēģinājumu atstrādāt no vilcienu konkursa "pareizā" kandidāta priekšvēlēšanu kampaņai ņemto naudu.

Rīkojot jauno konkursu, ir viegli noorganizēt "godīgu" uzvaru "pareizam" pretendentam. Izpildes termiņš ir objektīvi ierobežots ar ES finansējuma pieejamību, un tikai "Stadler" ir gatavs sērijveidā ražojams vilciens mūsu sliežu platuma dzelzceļiem. Līdzīga situācija nesen bija Baltkrievijā, kur "Batjka" pārmaksāja "Stadler" 40%, lai tikai ātri nopirktu dažus vilcienus. Man ir "bažas", ka to plāno arī šeit – samazināt vilcienu skaitu un samaksāt vairāk. Starp citu, šajā scenārijā ir paredzēts uzlabot Baltkrievijas importa un eksporta bilanci – jo mēs importēsim vilcienus no Minskas, kur tagad tiek būvēta "Stadler" ražotne.

Vēstures liecības

Kāpēc man ir "bažas"? Atcerēsimies konkursa divus ar pusi gadu ilgo vēsturi! Pēc pieciem "Pasažieru vilciena" vadības braucieniem pie "Stadler" pirmais konkursa nolikums tika uzrakstīts tā, ka kvalificēties varēja tikai viens pretendents. Protams, "pilnīgi nejauši" tas bija... "Stadler". Pēc sarunām Iepirkumu uzraudzības birojā ar formulējumu "nepamatoti sašaurināts pretendentu loks" pirmā atlases kārta tika pārtraukta. Konkursa nolikumu toreizējam "Pasažieru vilciena" vadītājam Andulim Židkovam nācās pārstrādāt tā, lai tur ierakstītas preferences "pareizajam" pretendentam būtu labi noslēptas aiz otrās kārtas tehniskajām un citām prasībām.

Konkursam kvalificējās trīs pretendenti – "Stadler", CAF (Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA) un tandēms RVR & "Bombardier". Tie ieguva tiesības iesniegt konkursam savu piedāvājumu – konkrēto konstruktīvo risinājumu un cenu. Valdībai mainoties, PV vadība tika nostiprināta ar "Vienotības" neoficiālo "kasieri" Mārtiņu Gresti. Sekoja vēl viena "nejaušība". Vienam no pretendentiem tika izvirzīti papildus nosacījumi par garantijām. Kāpēc? Tāpēc, ka "Bombardier" pārstāvji jau iepriekš brīdināja toreizējo PV vadību, ka uzņēmums šādus nosacījumus noteikti noraidīs. To man personīgi izstāstīja "Bombardier" attīstības direktors Flavio Kaneti (Flavio Canetti). Viņš bija sašutis: visur pasaulē valstis parasti līdzinvestē desmitiem vai simtiem miljonu, jo "Bombardier" ienes to ekonomikā mūsdienu tehnoloģijas, labi apmaksātas darbavietas un nodrošina tehnoloģisko izrāvienu, bet šeit, Latvijā, viss ir otrādi un viņiem izvirza jau iepriekš zināmus nepieņemamus nosacījumus.

Piedāvājumu iesniegšanas dienā "Stadler" bez komentāriem neiesniedz savu piedāvājumu konkursam. CAF negaidīti paliek vienīgais pretendents, un valdība nobremzē konkursu. "Stadler" sāk aktīvi tiesāties, bet visās tiesas zaudē, un EK pat nepieņem viņu sūdzību. Kāpēc? Tāpēc, ka tikpat grūti būtu pārsūdzēt eksāmena rezultātus, ja neesi tam pat iesniedzis savu darbu: tu nevari pārsūdzēt konkursa rezultātus, ja tajā nav iesniegts tavs piedāvājums.

Man ir "bažas", ka tika pieņemt lēmums diskreditēt uzvarētāju. Sākas bezprecedenta melu kampaņa pret CAF. Tiek safabricēti dokumenti, kuri nokļūst slēgtajā valdības sēde. Tajos, salīdzinot nesalīdzināmo, CAF piedāvājumu mēģina pasniegt kā neatbilstošu, dārgu, neekonomisku, neērtu. Meli tiek atmaskoti (skat. 2011. gadā novembrī manu rakstu "Kam izdevīgi caur meliem manipulēt ar Ministru kabinetu?" http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257198). Konkursu "norakt" neizdodas, līgumu paraksta. Vai cīņa ar to ir beigusies? Kā redzam nē. Tagad atkal "nejauši" – tieši dienu pirms kļūst pieejams pozitīvs ekspertu atzinums par noslēgto līgumu – medijiem tiek pamesta "informācija" par to, ka tagad nav pareizs jau pats līgums.

Sabotāža

Sākas teātris "Bažas par korekciju riskiem". Ja tev ir bažas, tad apsēdies pie galda ar ekspertiem un noskaidro situāciju! Nē, tas netiek darīts, jo tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīgi skaļi paziņojumi. "Pasažieru vilciens" tiek spiests taisnoties, un, biedējot tautu, pat Ministru prezidents lieto šo absolūti bezatbildīgo formulējumu "ir bažas par potenciāliem riskiem". Loģisks šķiet tikai Satiksmes ministra Aivja Roņa ierosinājums: ja ir "bažas", tad brauksim uz Briseli un tiksim skaidrība. Starp citu – mani kolēģi Eiropā pat nespēj izprast notiekošo. Visu valstu ierēdņi cīnās, lai viņu valstis saņemtu naudu, bet Latvija cīnās par to, lai tai atņem naudu vēl pirms projekta realizācijas. Viņi nesaprot, kāpēc mūsu valdības pārstāvji to dara. Jo nezina, ka konkursā uzvarēja "nepareizs" kandidāts.

Ja politiķiem un birokrātiem ir šāda attieksme pret valsti, es vairs nebrīnos, kāpēc Latvija izmantoja mazāk par 10% no uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanai piešķirtās ES naudas. Tā ir skaidra nostājas demonstrācija: ekonomikas attīstība nav koalīcijas prioritāte. Sauksim notiekošo īstajos vārdos - tā ir pašas valdības dzīlēs veikta sabotāža. Graujoša ziņa pat netika apspriesta Ministru kabinetā. Neviens nav sodīts par noziedzīgo bezdarbību, nav nekādu "org-secinājumu" vai vismaz publisku nosodījuma. Vienīgi Valsts prezidenta padomniece Elīna Egle "pauda skumjas" par notiekošo.

Vai 350 miljoni valsts budžetam no vilcienu projekta realizācijas Latvijā nav pietiekama summa, lai apsūdzētu noziegumā pret valsti personas, kuras šo projektu mēģina noraut, jo tās pārņēmusi neizskaidrojama mīlestība pret citu uzņēmumu? Ja Ministru prezidents visdrīzākajā laikā personīgi neiejauksies un nesodīs ierēdņus, kuri cenšas par katru cenu lauzt acīmredzami valstiski izdevīgu līgumu un kuru dēļ 90% naudas inovācijām netika apgūtas, tad viņš pats atklāti nostāsies sabotieru pusē. Man rodas "bažas", ka valdībai tā turpinot, premjers izpelnīsies iesauku "apsūdzēts zaudējumu radīšanā valsts ekonomikai sevišķi lielos apmēros". Tāpat mani moka bažas, ka visi skaistie vārdi par ražošanu Latvijā, industrializāciju, inovācijām un attīstību izrādīsies vien piesegums varas impotencei vai valsts izzagšanai.

Par nacionālo resursu sapratīgu izmantošanu un vairošanu!