Foto: LETA
Ekonomiskajā politikā un biznesā tiek pielietoti dažādi termini lai apzīmētu to vai citu attīstības stratēģiju. Viens no ne(populārākiejiem) ir pēdējos gados lietotais apzīmējums - konsolidācija. Taču maz ticis  skaidrots, ko šis vārds īsti nozīmē.

Tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē nostiprināt vai apvienot. Arī vairumā enciklopēdiju konsolidācija tiek traktēta kā kādu lietu apvienošana lielākā kopumā. Piemēram, vairāku nelielu uzņēmumu apvienošana vienā lielākā kompānijā. Līdz ar to pielietojot šo terminu budžeta tēriņu samazināšanas kontekstā (fiskālā konsolidācija), kā tas iegājies Latvijā,  nešķiet īsti vietā, lai neteiktu maldinoši. Tādēļ šādā salikumā tas drīzāk būtu uzskatāms par pārpratumu, vai pat nevārdu.

Strukturālā konsolidācija

Cita lieta, ja runājam par publiskā vai privātā sektora strukturālo konsolidāciju. Piemēram, mācību iestāžu, slimnīcu, valsts aģentūru un tml. apvienošana. Veicot to pārdomāti, kas gan praksē ne vienmēr tā notiek, ir panākams ievērojams pozitīvs efekts. Ne tikai tādēļ, ka samazinās izmaksas, bet arī tādēļ, ka saprātīgi konsolidēta sistēma ir pārskatāmāka, vieglāk vadāma un tādēļ efektīvāka.

Arī privātajā sektorā konsolidācijas piemēri sastopami ik uz soļa. Jau minējām uzņēmumu apvienošanos koncernos, korporācijās, aliansēs utt. Arī zemnieku saimniecības pēdējos gados arvien biežāk konsolidējas kooperatīvos, bet valsts veicina konsolidācijas procesus, atbalstot biznesa inkubatoru, industriālo parku, klasteru un citu integrētu struktūru veidošanos. Šādi tiek koncentrēti resursi, tie tiek daudz efektīvāk izmantoti (mēroga efekts) un uzlabojas arī pārvaldība.

Pasauli virza komandas spēks

Veiksmīga konsolidācija lielā mērā atkarīga arī no sociāli psiholoģiskiem faktoriem - darbiniekiem, strukturālajām vienībām jābūt vēlmei un spējai sadarboties, strādāt komandā. Starp citu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Rīcības grupas nesenajā pētījumā par Latgali atzīmēts, ka "reģionā ir ļoti vājš sociālais kapitāls - uzticēšanās starp iedzīvotājiem ir izteikti zema, kas liedz veidot sekmīgas sadarbības, kooperācijas (kas ir īpaši būtiskas situācijā, kad Latgales reģionam raksturīgas nelielas piemājas saimniecības, kurām nav ekonomiski izdevīgi katrai savu produkciju realizēt atsevišķi)". Varbūt mazāk izteikti, bet sociāli psiholoģiskās barjeras ir raksturīgas arī citos reģionos un Latvijas sabiedrībai kopumā.

Vēlme un spēja sadarboties, komandas gars, konsolidācija, organizācija un mēŗktiecīga resursu koncentrācija prioritāros virzienos paaugstinot efektivitāti un konkurētspēju un ar to atšķir dinamisko mūsdienu pasauli no patriarhāla provinces dzīves veida.

Ne mazāk iespēju konsolidēt resursus, panākot to ekonomiju, ir publiskajā sektorā, valsts pārvaldē un sociālajā sfērā. Jau minējām piemēru ar skolām. Taču arī augstskolu sektors Latvijā organizatoriskā ziņā ir stipri sadrumstalots, ievērojami materiālie un intelektuālie resursi tiek neracionāli izmantoti. Rezultātā pat labākajām Latvijas augstskolām Pasaules un Eiropas rangu tabulās ir zemi reitingi. Patiesībā to tur nav vispār, par ko jau agrāk rakstījām. Taču nepiecašamās radikālās reformas šajā jomā pagaidām notiek ļoti negribīgi.

Valsts pārvalde tomēr konsolidējas. Lēnām

Arī valsts pārvaldē strukturāla konsolidācija ir aktuāla nepieciešamība. Šajā jomā pagaidām manāmi tikai atsevišķi izolēti pasākumi. Starp tiem par pozitīvu uzskatāma Vides un Reģionālās attīstības ministriju apvienošana. Būtu izvērtējami jautājumi arī par Ekonomikas un Satiksmes ministriju apvienošanu, kā arī Veselības un Labklājības ministriju konsolidāciju, vienlaicīgi risinot jautājumus par to struktūrvienību izvietošanu vienuviet, kas ir būtiski no labas, efektīvas pārvaldības viedokļa. Lai gan populārs ir teiciens - zivs pūst no galvas, praksē labi organizētas, profesionālas institūciju parvaldes nozīme ne vienmēr tiek pietiekami novērtēta. Tādēļ, neskatoties uz izskanējušo kritiku, pozitīvi vērtējama Iekšlietu ministrijas, līdz ar Valsts policijas un citām drošības iestādēm izvietošana jaunā ēku kompleksā Čiekurkalnā, jo iekšējās drošības un stabilitātes nozīmi valstī grūti pārvērtēt. Tie veido sabiedrības noskaņojumu, bet no ekonomiskā viedokļa tie ir vieni no galvenajiem investīciju klimatu veidojošajiem faktoriem.

Tas pats sakāms arī par Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu Mežaparkā. Neskatoties uz taupības režīmu, šādi konsolidācijas pasākumi ir atbalstāmi, jo vienotā teritorijā ar integrētu infrastruktūru koncentrēta pārvaldes sistēma ir daudz efektīvāka. Lieki minēt vienu no sāpīgākajām problēmām valstī - lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, kad valsts budžetam garām aizplūst, pēc dažādiem vērtējumiem, 30-40% no ieņēmumiem, kas ir daudzi simti miljoni latu. Ēnu ekonomikas būtiska samazināšana prasa rūpīgu analītisku darbu, kas balstīts uz plašas, integrētas un operatīvi aktualizētas informācijas bāzes. To veikt ir visai problemātiski, ja institūcijas (VID) struktūrvienības "izmētātas" pa 12-14 adresēm dažādās pilsētas vietās nepiemērotās telpās..

Valsts īpašumi - ienesīgs bizness

Taču, jāatzīmē arī nolaidību ar daudziem valsts īpašumiem, kurus, pārceļoties uz jaunām telpām, atstājušas iestādes. Zaudējumus no neizmantotām ēkām protams nevar salīdzināt ar zaudējumiem valstī dēļ iekšējās nedrošības vai nepietiekamas nodokļu administrēšanas kapacitātes. Taču šie zaudējumi ir pietiekami lieli. Piemēram, ASV valsts pārvaldē federālajā un pavalstu līmenī pastāv regulējums, ka konsolidācijas projekti var tikt īstenoti tikai vienlaicīgi ar atbrīvojamo ēku konkrētas tālākas izmantošanas projektiem, kā rezultātā tiek panākts papildus pozitīvais efekts. Bieži šādi projekti tiek īstenoti sadarbībā ar privātajiem investoriem. Līdzīga prakse pastāv arī daudzās Eiropas valstīs.

Šo rindu autoram Bristoles (Lielbritānijā) pāri par miljonu iedzīvotāju (ar piepilsētām - Larger Urban Zone) pilsētas vadības pārstāvji stāstīja, ka nekustamo īpašumu attīstība ir viens no galvenajiem šīs pilsētas budžeta ieņēmumu avotiem. Bristoles pilsētai nav atsevišķas attīstības kompānijas, līdzīgas SIA "Rīgas nami" Rīgā, vai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Latvijas mērogā. Nekustamo īpašumu plānošanu, attīstību un pārvaldi centralizēti organizē pati pilsētas vadība ar savām specializētām struktūrvienībām, kuras tieši sadarbojas ar privātām projektēšanas un celtniecības kompānijām, iekļautām, savā ziņā akreditētām, portālā Bristol First. Līdz ar to nekustamo īpašumu attīstības plānošanas un vadības process ir vienkāršs, caurskatāms un funkcionē uz brīvas tirgus konkurences pamatiem. Par visu vairāk celtniecības kompānijas baidās tikt izslēgtas no portāla datu bāzes par negodīgu vai nekorektu biznesa rīcību. Tās ir beigas viņu pastāvēšanai.

Par konsolidāciju uzskatāma arī administratīvi teritoriālā reforma, pagastus apvienojot novados. Taču jau šobrīd skaidrs, ka šī reforma, lai gan būtiski uzlabojusi teritoriālās pārvaldības kvalitāti, ir nepietiekama no materiālo, finanšu un cilvēkresursu koncentrācijas viedokļa - vairums jaunizveidoto novadu joprojām ir pārāk vāji no ilgtspējīgas patstāvīgas attīstības viedokļa. Kā jau augstāk minējām, pat Latgale kā vēsturisks Latvijas reģions nav gatavs bez valsts atbalsta un palīdzības patstāvīgi nostāties uz attīstības ceļa. Tas gan attiecināms arī uz citiem reģioniem, varbūt tikai mazākā mērā. Taču šādai situācijai ir arī citi iemesli. Viens no galvenajiem - reģioniem nav ne pārvaldes institūciju, ne resursu koncentrācijas mehānismu (budžeta). Tie arī ir jautājumi, kuri gaida ar konsolidāciju saistītas tālākas strukturālās reformas. Un ne tikai ar konsolidāciju.

Stratēģijas un reformas

Konsolidācija ir tikai viens no attīstības stratēģijas veidiem. Ir pietiekami pagara virkne arī citu stratēģiju, kā, piemēram, diversifikācija, vertikālā un horizontālā integrācija, centralizācija un decentralizācija, koncentrācija u.c.

Kā konsolidācijas gadījumā, arī šo stratēģiju jēga un nozīme nereti tiek pārprasta, jeb vienkārši nesaprasta. Kā piemēru var minēt vertikālo integrāciju, kura vērojama Latvijas un arī Eiropas Savienības kopumā farmācijas preparātu tirgū. Ar cilvēku veselību saistītie jautājumi vienmēr ir jūtīgi. Taču līdzšinējās diskusijās par zāļu tirgu un zāļu cenām tajā, kurā daļēji iesaistījies arī šo rindu autors, pagaidām nav radusies gluži skaidra un pamatota stratēģija. Tā vietā tiek domāts kā apkarot vertikālās integrācijas principu, kas īstenībā rada priekšnosacījumus izmaksu un arī cenu samazinājumam.

Reāla valsts, reģiona, pilsētas, uzņēmuma, valsts vai pašvaldības institūcijas reformas un attīstības stratēģija saistīta ar dažādu minēto stratēģisko formu un veidu kombināciju. Situācijai adekvātas stratēģijas izstrādāšana un īstenošana ir augstākā pilotāža. Lai Latvija savā attīstībā panāktu "uzrāvienu", šī pilotāža ir jāapgūst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!