Foto: LETA
Nesen izskanējusī iecere paaugstināt ostu nodevas ar mērķi budžetā iegūt papildu līdzekļus, iespējams, nebūtu gluži zemē metama, pie nosacījuma, ka tie tiek tālāk novirzīti ar kravu tranzītu saistītās dzelzceļa un ceļu infrastruktūras uzlabošanai.

Rakstu, "iespējams", jo šādam priekšlikumam un lēmumam, ja tāds sekos, būtu jāizriet no iepriekš veiktas izpētes, kur būtu pamatoti pierādīts, ka tā ir šaura vieta tranzīta, kā vienas no penītspējīgākajām un nodokļus maksātspējīgākajām nozarēm, attīstībā. Šādu pētījumu neviens, šķiet, tomēr nav veicis.

Ja iegūtos papildu līdzekļus paredzēts izmantot kādiem citiem, pat ļoti vajadzīgiem sociāliem mērķiem, piemēram, skolotāju algu paaugstināšanai, vai bērnu pabalstu palielināšanai, kas pats par sevi principā ir pat ļoti atbalstāms priekšlikums, rodas jautājums, vai kārnākas auzu cibas atstāšana jau tā saspringti (un veiksmīgi) strādājošiem darba zirgiem, ir tas labākais risinājums?

Tranzīta nozares konkurētspējas nostiprināšana, kur Latvijai ir jācīnās ar nopietniem ārvalstu konkurentiem, visdrīzāk ienesīs ne mazākus, droši vien pat lielākus ienākumus valsts un pašvaldību budžetos, nekā papildus nodevas, kas tikai mazinās investoru motivāciju, kā arī samazinās attīstības projektu kreditēšanas iespējas. Šādu alternatīvu lēmumu rezultāti var atšķirties par desmitiem miljonu latu daudzu nākamo gadu laikā.

Tādēļ tos pieņemt bez padziļinātas izpētes, balstoties vien uz šī brīža noskaņojuma vai politisku (populistisku) apsvērumu pamata, ir visai bezatbildīgi. Aicinu atturēties no sasteigtas, haotiskas un nepamatotas finanšu politikas valstī, kas definējusi ekonomisko izrāvienu kā vienu no galvenajiem attīstības pamatmērķiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!