Ņemot vērā VAK priekšsēža līdzdalību Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputātu kandidātu listē, abu struktūru sabiedriskās aktivitātes jāvērtē vienkopus. Pārlapojot pēdējo pāris gadu publikācijas, jāsecina, ka koki ir bijis biežākais interešu objekts. Kā būtiskus jāmin protestus pret Būttiņģes naftas terminālu, kā arī līdzdarbību zilo karogu programmā. Vēl, jau vairāk par epizodiskiem pasākumiem nosaucami, piemēram, partijas līdzpriekšsēža Induļa Emša raksts par enerģētikas likuma grozījumiem, partijas rezolūcija par nodokļu maiņu tabakas, alkohola un azartspēļu jomās, iebildumi pret izgāztuves vietas izvēli, protests par lācēna nošaušanas nelikumību .
Tai pat laikā pietrūkst zaļo – patiesībā vienalga, vai VAK, vai LZP – regulāras nostājas par, piemēram, mežu izciršanu, nekvalitatīvas degvielas izmantošanu vai veselīgas pārtikas kontroli, respektīvi, jautājumiem, kas arī ir bijuši sabiedrības uzmanības centrā. Tāpat arī trūkst vērtējumu par dažādām valsts programmām vai projektiem, vai par kontrolējošo dienestu darbu. Uz šīs politiskās mazaktivitātes fona krietni izlec pērngada pavasarī izplatītais LZP politiskās padomes paziņojums, ka Jāņa Ādamsona izteikumi no Saeimas tribīnes par augstāko valsts amatpersonu saistību ar pedofiliju, ir ārvalstu specdienestu atriebība Latvijai par čečenu aizstāvēšanu.
Kā koks ar diviem galiem ir arī pirmais zaļo pasākums jaunajā Rīgas domē – paredzamais lūgums Rīgas domei izsludināt pusotra gada būvniecības moratoriju līdz Rīgas vēsturiskā centra attīstības plāna izstrādei. No vienas puses, protams, šī absurdi ieilgusī plāna izstrāde ir nepieciešama, un bez tā var zelt un plaukt grūtāk kontrolējami šaubīgi projekti. Tai pat laikā, piesaucot konkrēta benzīntanka un viesnīcas projektus, diezgan utopiski un mazlietderīgi ir prasīt tik visaptverošas sankcijas.
Runājot par zaļo līdzdalību politiskajā tirgū, zināmu principialitāti demonstrēja Indulis Emsis, pēcvēlēšanu naktī kā viens no pirmajiem veltot kritiskus vārdus tēvzemiešu un sociāldemokrātu savienībai, tādējādi apliecinot nevēlēšanos tikt pie varas pīrāga daļiņas par katru cenu. Kā konsekvences turpinājumu var vērtēt arī atteikumu piedalīties Demokrātiskās partijas iniciētajā četru partiju apvienībā, priekšroku dodot partijām ar kristīguma vārdu nosaukumos. Ņemot vērā to, ka zaļo idejas, īpaši jau šobrīd, pēc definīcijas ir opozicionāras, kā pozitīvu var novērtēt faktu, ka Arvīds Ulme nav ieguvis deputāta krēslu. Tas varētu veicināt skaļākas un nestandarta protesta metodes, kamēr kolēģi pašvaldībā – gan Rīgā, gan citur, risinās tos pašus jautājumus birokrātiskā ceļā.
Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – protams, ka tas ir jādara, kad efektīga forma var pastiprināt protesta saturu. Tomēr daudz jāizdara arī pirms tam vai bez tā, lai ik reizi, kad notiek kāda akcija, sabiedrības izpratne un atbalsts, līdz ar to – potenciālais rezultāts būtu lielāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
