Foto: LETA
Masveida saindēšanās ar alkoholu Čehijā, kas paņēma vairāku desmitu cilvēku dzīvības un izraisīja virkni alkohola tirdzniecības ierobežojumu gan pašā Čehijā, gan tās kaimiņvalstīs, kārtējo reizi apliecināja, ka no nekvalitatīvās produkcijas nokļūšanas apritē nav pasargātas arī tās valstis, kur nelegālā alkohola tirgus īpatsvars nav tik izteikts. Tieši tādēļ šobrīd ir nepieciešams objektīvi izvērtēt šo gadījumu, lai gūtu mācību no Čehijas traģēdijas un nākotnē nepieļautu līdzīgu situāciju Latvijā.

Ķēdes vājie posmi

Fakts, ka cilvēki, kas saindējās ar alkoholu, to bija iegādājušies veikalā, parāda to, ka cīņā ar nelegālo alkoholu nevar paļauties tikai uz "točku" apkarošanu. No ražotāja līdz patērētājam prece iziet garu ķēdi ar virkni vāju posmu, kuri var tikt izmantoti nekvalitatīvās preces iekļūšanai mazumtirdzniecības apritē.

 

Viens no tādiem posmiem ir preces ievešana no ārzemēm. Importētai precei ir jāatbilst kvalitātes prasībām, kas tiek noteiktas normatīvajos aktos. Vairumtirgotāju un uzraugošo institūciju atbildība ir nepieļaut, lai nekvalitatīvā produkcija nokļūtu legālajā apritē, nodrošinot visus nepieciešamos kontroles pasākumus. Gadījumi, kad šie pasākumi tiek veikti nepietiekami bieži vai pavirši, palielina varbūtību tam, ka nelegālais alkohols nokļūs tirdzniecības apritē.

 

Otrs riskantais posms ir tirdzniecības joma - pirms prece no ražotāja nonāk līdz gala patērētājam, tā pārvietojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ķēdītē, kurā ir daudz soļu, bet katrs solis ir saistīts ar risku. Atsevišķās Eiropas valstīs ir bijuši gadījumi, ka tieši šajā posmā nelegālās pasaules darboņi pamanās savu produkciju iepludināt legālajā apritē. Diemžēl, nedrīkst izslēgt gadījumus, kad izplatītājs apzināti importētai precei pieliek arī nelegālo produkciju, lai vairotu ieņēmumus. Nekādā gadījumā nevēlos mest ēnu uz visiem tirgotājiem, bet mūsu veiktās pārbaudes ir parādījušas nezināma satura produktu esamību oriģinālajos alkohola traukos. Jo īpaši tas attiecas uz sabiedriskās ēdināšanas vietām - restorāniem, kafejnīcām, bāriem, kur pastāv liels risks, ka, izlietojot oriģinālo alkohola pudeli, trauks tiek piepildīts ar lētāku, nelegālu alkoholu.

 

Lai gan šāda iespējamība ir minimāla, tomēr nozarē ir bijuši arī precedenti, kad nekvalitatīvā produkcija tika ielaista tirdzniecības apritē provokācijas nolūkā, lai diskreditētu legālos ražotājus. Tādēļ par gadījumiem, kādi notika Čehijā un arī pie mums Durbes novadā, ir jābūt visaptverošai analīzei, jo viena vai pāris nekvalitatīvā alkohola pudeles ne vienmēr ir iemesls uzreiz vainot ražotāju vai izplatītāju.

 

Risinājums jāmeklē visiem kopā

 

Meklējot labākos risinājumus, ir jārēķinās ar to, ka nelegālais tirgus eksistē, un tas rada nopietnus draudus gan sabiedrības veselībai, gan alkohola nozarei. Tādēļ, cīnoties ar nelegālā alkohola nokļūšanu apritē, ir jāsaprot, ka šī nav viena spēlētāja spēle. Valsts uzraugošajām iestādēm kopā ar citām alkohola nozarē iesaistītajām pusēm - ražotājiem, izplatītājiem, nevalstiskajām organizācijām - ir jāstrādā pie šī jautājuma kopīgi, lai katra aktivitāte papildinātu viena otru un rezultātā dotu efektīvu problēmas risinājumu.

 

Stingrākas kontroles pasākumu nodrošināšanai alkohola tirdzniecības vietās ir jābūt vienam no kopīgās rīcības virzieniem. Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar nozares pārstāvjiem uzraugošās iestādes var uzlabot savu sniegumu šajā jomā, jo tās ir papildu zināšanas, kas palīdzēs efektīvāk cīnīties ar problēmu. Viens no piemēriem šādai kopīgai sadarbībai ir ražotāju līdzdalība reidos. Sodu palielināšana alkoholisko dzērienu aprites likuma pārkāpējiem arī būtu papildu risinājums.

 

Patērētāju izglītošana ir būtisks virziens, kura nozīme Latvijas gadījumā ir kritiski svarīga. Plaša pētījuma dati* liecina, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis situāciju, kad pēc alkohola iegādes atklājas, ka produkts ir nekvalitatīvs. Pārsteidzoši, bet vairāk nekā pusi no viņiem jeb 55% tas neapturēja nopirkto alkoholu izdzert. Vien trešdaļa jeb 29% dzērienu izlēja un tikai 4% prasīja atgriezt naudu vai bija sazinājušies ar attiecīgu ražotāju, lai informētu par viltojumu. 5% devās uz veikalu un pieprasīja nekvalitatīvu preci samainīt. Visšokējošākais ir tas, ka absolūti neviens respondents nenorādīja, ka neatbilstošās kvalitātes konstatēšanas gadījumā vērsies patērētāju tiesību aizstāvības vai citās kompetentās institūcijās. Tas liecina par nepietiekamu sabiedrības izglītotību, kas kontekstā ar 18% sabiedrības pausto atbalstu nelegālā alkohola apritei un patēriņam, ir visnotaļ nopietns signāls. Šajā kontekstā alkohola ražotāji un citi nozares dalībnieki var iesaistīties sabiedrības izglītošanā, piemēram, informējot par to, kādā veidā var atšķirt oriģinālu produktu no viltojuma.

 

Nenoliedzami visa pamatā ir jābūt pārdomātai nozares politikai, kuras veidošanā aktīvi ir jāiesaista sociālie partneri, kas ir speciālisti šajos jautājumos - piemēram, nozares asociācijas un uzņēmumi. To ekspertīze var dot būtisku pienesumu, kas ir nepieciešams, lai pieņemtie lēmumi radītu vēlamo rezultātu. Kā liecina starptautiskā prakse, mēģinot ierobežot nelegālo tirgu ar spontāniem un nepārdomātiem lēmumiem, tie var novest tieši pie pretējā rezultātā - ēnu tirgus izplešanās un arvien lielākiem riskiem sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai.

 

*Pētījumu 2011.gada novembrī ar EFRD (European Forum for Responsible Drinking) atbalstu veica  LADRIA un Latvijas Universitātes pētnieku grupa, adaptējot 9 valstīs aprobētu International Center for Alcohol Policies (Vašingtona) metodoloģiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!