Foto: LETA
Jā, mūsu projekts ir par Latviju kā valsti, kurā augsta intelekta attīstība ir kā viena no pamatvērtībām. Un tas ietver arī darīšanu, lai būtu iespējas intelektu Latvijā sekmīgi attīstīt! Nevis pasīvu pukošanos uz valsts varu, kas runā vai saprot savādāk.

Tāpēc, ka morāle no pirmā mēneša sarunām par Latvijas intelektu sanāk arvien vairāk šāda: tiem, kurus interesē jauniešu intelekta (Latvijas nākotnes) attīstība, ir JĀMEKLĒ RISINĀJUMI PAŠIEM un jāmeklē iespējas šos risinājumus realizēt dzīvē! Jo, es ceru, ka vakardienas raidījums "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." bija pēdējais, kur notika emocionāls konfrontējums ar valsts pārstāvjiem, konkrētāk, Izglītības ministriju. Pārāk atšķirīgi ir tautas un valsts varas cilvēku redzējumi, līdz ar to sarunas ir emocionālas, bet neproduktīvas. Vismaz pagaidām!  Pateicos tiem ministrijas cilvēkiem, kuri bija tik drosmīgi un nāca runāties. Vismaz mēģināja. Paldies par to! Cits stāsts par māku sarunāties, adekvāti analizēt veikumus un kļūdas! Bet, ja kāds ik pa laikam saka, ka studijā ir pārāk daudz emociju vai "pārspīlējumu", vai tendenciozitātes, tad es gribētu uzsvērt, ka, ja mēs tolerēsim un paklausīgi uzklausīsim argumentus, kas liekas apšaubāmi vai neadekvāti, tad esošās tendences saglabāsies. Būdami toleranti pret kaut ko ačgārnu, mēs to atbalstām un tādējādi kultivējam.

Par vakardienas pirmo tematu - nevari iekļauties izglītības sistēmā, un tu kļūsti par draudu sabiedrībai. Tiem, kuri neredzēja raidījumu un tas šķiet šaušalīgs pārspīlējums, daži fakti:

  • 45% no izglītības sistēmas atkritušie nonāk kriminālajā sfērā ("Providus" pārstāve teica, ka šie rādītāji varētu būt vēl lielāki);
  • ASV līdz 90% no sistēmas atkritušie nonāk kriminālajā sfērā (šie dati varētu būt pietuvinātāki realitātei);
  • Latvijā no izglītības sistēmas ritma atkrīt no 13,6% līdz 28,1% jauniešu (jā, lai būtu korekti, jāraksta ir tik aptuveni). Šeit plašāks izvērsums:
  • 13,6% kuri iestājas 1.klasē, nemācās pēc atbilstoša laika 9.klasē;
  • 4% no tiem, kuri iestājas 9.klasē, neiegūst apliecību par pamatizglītību;
  • 14,5% no tiem, kuri iestājās 10.klasē, nepabeidz 12.klasi.

Un pētījumos tagad ir konstatēts, ka tie, kuri izglītības ritmam netiek līdz, pēc atstāšanas uz otru gadu vai pēc kādām citām sankcijām, sāk mācīties nevis labāk, bet tieši sliktāk. Protams, mēs varam teikt par šiem, kuri neiekļaujas izglītības sistēmā, ka viņi ir "lūzeri", "lošaras", viņiem ģimenes sliktas vai vienkārši nav dots to saprast, bet - man liekas, ka sabiedrībai vajag saprast, ka katrs, kurš netiek tajos izglītības ratos līdz, pēc tam kļūst par sevi nerealizējušu cilvēku un vēl arī par iespējamu draudu pārējai sabiedrībai! Tā ciniski un vienkārši. Un arī fakts, ka daudzi no mums ir varbūt talantīgi 7 no 10 dzīves sfērām, bet ir lietas, kuras vienkārši nepadodas. Un vēl, ja nepaveicas ar skolotāju, vai arī dzīves apstākļi mājās nekādi neveicina mācīšanos utt..

Ja kādam no Delfi lasītājiem ir ierosinājumi, kas šeit ir darāms, lai šo "viena kļūda, vienā macību priekšmetā" giljotīnu mīkstinātu vai apietu - lūdzu, teiciet! Tas varbūt var palīdzēt. Varbūt ministrijas cilvēkiem, sistēmas kontrolētājiem būs kāda atskārsme no jūsu ieteiktā. Mēs vakardienas raidījumā ieraudzījām šo aspektu, kuru ietekmēt mēs nevaram, bet varbūt jūs savos komentāros varat!

Par otru vakardienas tematu "DATORATKARĪBAS" viss ir krietni vien skaidrāk. Par to lietas kursā, droši vien, ir absolūtais vairums un vakar studijā bija salīdzinoši ekstrēms piemērs, Nauris no Cēsīm. Viņš datorā nodzīvoja 2 gadus. Pašlaik viņam ir 21 gads un tikai pamatizglītība. Viņš kļuva brīvs no datoratkarības, iegūstot labu un draudzīgu kontaktu skolā! Paldies skolotājiem! Un divi risinājumi diskusijā likās ļoti loģiski. Viens no Daces Rukšānes-Ščipčinskas par to, ka bērnam vajag atspēlēties to kompjūteru līdz vemšanai, un viņas meitas ar to ir tikušas galā (puikām laikam varētu nebūt tik vienkārši), un Ritas Kašas atzinums, ko teicis ir ne viens vien no studijas viesiem, ka atslēga ir sabiedrības vērtību sistēmā. Katrā ziņā, katram cilvēkam droši vien būs nedaudz savādāka pieeja un recepte vajadzīga, bet man aizvien vairāk šķiet, ka mēs runājot par jaunatnes apmācību, vai sabiedrības apmācību, neiztiksim bez šī, pamatīgā, dziļā jautājuma par "vērtībām". Es par! Tikai, ko nozīmēs tāda parunāšanās par vērtībām vienā vai divos raidījumos? Vai tur nevajag kādu Latvijas mediju vienošanos, ka šis jautājums ir jāpaceļ visiem medijiem? Katrā ziņā mēs to varam darīt jauniešu apmācības, Latvijas intelekta kontekstā.

Tikmēr, ir jāmeklē risinājumi un alternatīvas pašiem jauniešiem, skolotājiem, vecākiem, direktoriem, jo valsts sistēma ir lēna. Un man šķiet, ka ļoti bailīga.  Jo, ir cilvēciski skaidrs, ka ne tikai vairums no Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti nedroši par rītdienu, bet valsts sistēmas cilvēki, iespējams, ir vēl vairāk nobijušies par pārējiem no štatu samazināšanām, algu samazināšanām un pašsaglabāšanās instinkts, kā mēs redzējām sarunās, neļauj runāt atklāti un liek nodarboties ar ministrijas darba pašslavināšanu, vai aizstāvēšanu  - nu kāda tur inovatīva, atbildīga, tālredzīga, elastīga rīcība ir iespējama? Sakot to, bez mazākās ironijas vai sarkasma, ir saprotamas valsts sistēmas cilvēku cilvēciskās vājības. Bet, ko tad darīt pārējiem, kuriem it kā šī valsts pieder - cilvēkiem, jauniešiem? Mūsu atbilde ir - meklēt iespējas un risināt. Vajag mēģināt! Šajā saitē ir vairāk par projektu: http://blog.intelektam.lv/

Nākošajā raidījumā, turpinot iepazīties ar esošo situāciju ar Latvijas intelektu, mēs analizēsim intelekta emigrāciju. No 20.marta sāksim meklēt pozitīvos piemērus un risinājumus jauniešu intelekta attīstīšanai.   

"Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." ir daļa no sociāla, nepolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis - Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās apmācību metodes un principus.

Mēs nevēlamaies mainīt Izglītības ministrijas sastāvu vai stuktūru - tas ir tautas ievēlētu politiķu kompetencē. Nevēlamies pašmērķīgi kritizēt izglītības sistēmu, bet netolerēt procesus, kas būtu uzskatāmi kā 21.gadsimtam neadekvāti.

Latvijas intelektuālās attīstības projektu veido "Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonds".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!